Galvassāpes var būt pavadošs simptoms pie dažādām saslimšanām, tomēr arī bezmiegs, stress, nepilnvērtīgs uzturs un pārmērīga ekrānierīču lietošana var būt cēlonis tam, ka bērns bieži sūdzas par galvassāpēm. 

Ģībšana, it īpaši, ja piedzīvota pirmo reizi, var radīt lielu izbīli uz satraukumu ne tikai pašam cilvēkam, kuru piemeklējis vājums, bet arī līdzcilvēkiem. Kā rīkoties, ja blakus esošais cilvēks noģībst,  kā pašam atpazīt sajūtas, kas liecina par ģībšanu, un vai tā ir bīstama veselībai, stāsta sertificētā farmaceite.

Trīce jeb tremors ir nekontrolējamas, no gribas neatkarīgas, ritmiskas muskuļu kustības vienā vai vairākās ķermeņa daļās. Tas ir visbiežāk sastopamais kustību traucējums un var skart plaukstas (visbiežāk), rokas, seju, balsi, rumpi un kājas. Neiroloģe norāda: lai gan trīce nav dzīvībai bīstams simptoms, tomēr lielai daļai cilvēku tās dēļ ir nopietni traucēta dzīves kvalitāte.

Ko darīt, kad sāp kauli, locītavas, muskuļi vai saites? Iedzert pretsāpju tableti, doties pie ārsta vai varbūt samierināties ar sāpēm? Mediķi un farmaceiti ir vienisprātis – vispirms jānoskaidro – kur sāp, kā sāp, cik bieži sāp un cik stipri sāp, jo no tā atkarīga ārstēšanas taktika. Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz vadošie Latvijas neirologi, algologi, kā arī farmaceits.

Gandrīz trešā daļa jeb 28% pieaugušo Eiropā ir piedzīvojuši bezmiega naktis, kas sekojušas negausīgai mobilā telefona lietošanai pirms gulētiešanas, liecina viedtālruņu ražotāja "OnePlus" pētījums. Speciālisti par galveno bezmiega vaininieku uzskata zilo gaismu jeb HEV (High Energy Visible), ko izstaro viedierīču ekrāni.

Miega traucējumi Latvijā ir ļoti izplatīta problēma. Daudziem tos izraisa trauksme, depresija, izdegšana, dzenoties pēc panākumiem. Miega traucējumi gandrīz vienmēr ir šo problēmu pavadonis. Kā uzlabot sava miega kvalitāti un izvairīties no bezmiega un miega traucējumiem? Ieteikumos dalās psihoterapeits un farmaceite.

Viens no iemesliem, kāpēc bērniem jo īpaši būtu jāvelta daudz laika miegam, ir viņu aktivitāte – ne tikai kustībās, bet arī domāšanā. Četru, piecu gadu vecumā – līdz skolas vecumam – bērni reizēm izsaka tik pārsteidzošas domas, ka tas pieaugušo pat – oh – atsēdina! Nu kā tas tā var būt, kā viņš tā var filozofēt? Tas nozīmē, ka bērns domā, fantazē – turklāt dažreiz pat ļoti pamatoti, kas mūs ļoti izbrīna. 

Migrēna ir visizplatītākā smadzeņu slimība pasaulē, un arī Latvijā tā skar vismaz katru 10. iedzīvotāju. Ar migrēnu pamatā slimo cilvēki darbspējīgā vecumā, tādēļ efektīva profilakse un ārstēšana ne tikai būtiski uzlabo pacientu dzīves kvalitāti un darbspējas, bet var mazināt arī slimības tiešo un netiešo izmaksu radīto ekonomisko slogu valstij kopumā.

Galvas smadzenes regulē visus organisma procesus, tajā skaitā arī cilvēka emocijas. Bojājumi kādā no smadzeņu zonām var būt par iemeslu dažādām slimībām, kas būtiski samazina dzīves kvalitāti. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir iespējams iegūt ļoti precīzus datus par smadzeņu aktivitāti un uzlabot to smadzeņu apgabalu darbību, kuros ir radušies funkcionāli traucējumi. 

Ar vārdu epilepsija saprotam, ka tā ir slimība. Tai raksturīga smadzeņu šūnu īpatnība strādāt nepareizi – pārlieku aktīvi. Pārlieku augstās aktivitātes dēļ smadzenēs rodas ļoti daudz neironu izlāžu, kas klasiski izpaužas krampju lēkmju veidā. Slimība nav reta – Latvijā tā ir viena no biežākajām hroniskajām centrālās nervu sistēmas slimībām, tāpēc par aktualitātēm epilepsijas jomā vairāk stāsta neirologs.