Ko darīt, kad sāp kauli, locītavas, muskuļi vai saites? Iedzert pretsāpju tableti, doties pie ārsta vai varbūt samierināties ar sāpēm? Mediķi un farmaceiti ir vienisprātis – vispirms jānoskaidro – kur sāp, kā sāp, cik bieži sāp un cik stipri sāp, jo no tā atkarīga ārstēšanas taktika. Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz vadošie Latvijas neirologi, algologi, kā arī farmaceits.

Gandrīz trešā daļa jeb 28% pieaugušo Eiropā ir piedzīvojuši bezmiega naktis, kas sekojušas negausīgai mobilā telefona lietošanai pirms gulētiešanas, liecina viedtālruņu ražotāja "OnePlus" pētījums. Speciālisti par galveno bezmiega vaininieku uzskata zilo gaismu jeb HEV (High Energy Visible), ko izstaro viedierīču ekrāni.

Miega traucējumi Latvijā ir ļoti izplatīta problēma. Daudziem tos izraisa trauksme, depresija, izdegšana, dzenoties pēc panākumiem. Miega traucējumi gandrīz vienmēr ir šo problēmu pavadonis. Kā uzlabot sava miega kvalitāti un izvairīties no bezmiega un miega traucējumiem? Ieteikumos dalās psihoterapeits un farmaceite.

Viens no iemesliem, kāpēc bērniem jo īpaši būtu jāvelta daudz laika miegam, ir viņu aktivitāte – ne tikai kustībās, bet arī domāšanā. Četru, piecu gadu vecumā – līdz skolas vecumam – bērni reizēm izsaka tik pārsteidzošas domas, ka tas pieaugušo pat – oh – atsēdina! Nu kā tas tā var būt, kā viņš tā var filozofēt? Tas nozīmē, ka bērns domā, fantazē – turklāt dažreiz pat ļoti pamatoti, kas mūs ļoti izbrīna. 

Migrēna ir visizplatītākā smadzeņu slimība pasaulē, un arī Latvijā tā skar vismaz katru 10. iedzīvotāju. Ar migrēnu pamatā slimo cilvēki darbspējīgā vecumā, tādēļ efektīva profilakse un ārstēšana ne tikai būtiski uzlabo pacientu dzīves kvalitāti un darbspējas, bet var mazināt arī slimības tiešo un netiešo izmaksu radīto ekonomisko slogu valstij kopumā.

Galvas smadzenes regulē visus organisma procesus, tajā skaitā arī cilvēka emocijas. Bojājumi kādā no smadzeņu zonām var būt par iemeslu dažādām slimībām, kas būtiski samazina dzīves kvalitāti. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir iespējams iegūt ļoti precīzus datus par smadzeņu aktivitāti un uzlabot to smadzeņu apgabalu darbību, kuros ir radušies funkcionāli traucējumi. 

Ar vārdu epilepsija saprotam, ka tā ir slimība. Tai raksturīga smadzeņu šūnu īpatnība strādāt nepareizi – pārlieku aktīvi. Pārlieku augstās aktivitātes dēļ smadzenēs rodas ļoti daudz neironu izlāžu, kas klasiski izpaužas krampju lēkmju veidā. Slimība nav reta – Latvijā tā ir viena no biežākajām hroniskajām centrālās nervu sistēmas slimībām, tāpēc par aktualitātēm epilepsijas jomā vairāk stāsta neirologs.

Lai diagnosticētu dažādas nervu sistēmas slimības, kā arī izvērtētu galvas smadzeņu funkcionālo stāvokli, īpaši nozīmīgs ir EEG (elektroencefalogrāfijas) tests.

Daudzu neiroloģisku, muskuļu sistēmas vai balsta sistēmas saslimšanu gadījumos var palīdzēt viegli lietojama un nesāpīga metode – perifēra magnētiskā stimulācija  jeb magnētiskā stimulācija caur ādu (transkutāni), ko pielieto daudzu neiroloģisku, muskuļu vai balsta sistēmas saslimšanu gadījumos.

Vairāki simti audiologopēdu, ergoterapeitu, fizioterapeitu, uztura speciālistu, mākslas terapeitu un citu rehabilitācijas nozarē strādājošo ekspertu 19. un 20. septembrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) pulcēsies Latvijas I Nacionālajā rehabilitācijas kongresā. Viena no aktuālajām tēmām, par kurām tiks diskutēts, ir disfāgija jeb rīšanas traucējumi.