Lai diagnosticētu dažādas nervu sistēmas slimības, kā arī izvērtētu galvas smadzeņu funkcionālo stāvokli, īpaši nozīmīgs ir EEG (elektroencefalogrāfijas) tests. Par to vairāk stāsta Santa Ašmane, neiroloģe, epileptoloģe, EEG metodes speciāliste Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) "Gaiļezers".

Elektroencefalogrāfija ir galvas smadzeņu funkcionāla pārbaude, kas uzrāda to bioelektrisko aktivitāti. Ar īpašu pastu pie pacienta galvas ādas piestiprina elektrodus. Cilvēks sēž krēslā, un encefalogrāfs rūpīgi fiksē to, kas notiek smadzenēs. Pacients nejūt diskomfortu.

Pieprasīts izmeklējums

Pašlaik galvas smadzeņu elektroencefalogrāfijas izmeklējums kļuvis par ļoti pieprasītu diagnostikas metodi. Daudzējādā ziņā tas ir saistīts ar faktu, ka šāda procedūra ir absolūti nekaitīga un nesāpīga: pacients apguļas uz ērtas kušetes vai ērti apsēžas, aizver acis un pilnībā atslābinās; ārsts piestiprina pacienta galvai elektrodus, ar kuru palīdzību reģistrē smadzeņu darbību. Pēc elektroencefalogrāfa rādījumu fiksācijas ārsts izveido slēdzienu.

Lai ieraudzītu, cik līdzsvaroti funkcionē galvas smadzenes, izmanto arī provocējošas metodes: acu atvēršanu un aizvēršanu, fotostimulāciju (mirgojošas gaismas dažādās frekvencēs), dziļo elpošanu. Pārāk bieža un dziļa elpošana var izraisīt dažāda veida lēkmes, kas būs redzamas encefalogrammā. Tāpēc reizēm lēkmes notiek, piemēram, stresa vai skriešanas treniņu laikā. Ja ir pastiprināts jutīgums pret gaismu, lēkmi var izraisīt ilgstošs darbs pie datora vai diskotēkas apmeklējums.

Kāpēc nepieciešama encefalogramma?

Elektroencefalogramma nepieciešama, lai reģistrētu smadzeņu bioelektrisko aktivitāti. Tas ir kaut kas līdzīgs elektrokardiogrammai – līdzīgi kā reģistrē sirds aktivitāti, to dara ar smadzeņu aktivitāti. Tēlaini izsakoties – tā ir smadzeņu vēstule dakterim. Elektroencefalogrāfiju veic visos gadījumos, kad ir kādi epizodiski traucējumi – piemēram, samaņas zudums, apziņas traucējumi, redzes traucējumi, reiboņi, ķermeņa notirpums, galvassāpes. Elektroencefalogrāfiju veic arī tad, ja ir kognitīvi (atmiņas, koncentrēšanās, uzmanības) vai uzvedības traucējumi, īpaši bērnu vecumā. Ja ir bijuši kādi nakts notikumi (miega traucējumi, neskaidras izcelsmes krampji, neapzinātas darbības), to veic, lai noskaidrotu, vai ir izmainītas smadzeņu darbības aktivitātes, kur tās ir lokalizētas. Pēc tam var spriest par tālāko rīcību. Ja tā ir rutīnas elektroencefalogramma, ko veic, pacientam esot nomodā, šāds standartizmeklējums ilgst 20–30 minūtes. Ir iespēja veikt arī miega EEG.

Gan miegā, gan nomodā

Smadzenēm ir divas dažādas aktivitātes – miegā un nomodā. Miegā veiktam izmeklējumam bieži vien ir objektīvāka atrade, jo ir mazāki kustību traucējumi. Tieši bērnu vecumā miega encefalogrammas ir daudz nozīmīgākas, jo dienā encefalogramma var būt neobjektīva, bērns, iespējams, ir iepriekš saraudājies vai nevar nosēdēt. Pieaugušajiem bieži vien, ja šādu nakts notikumu nav, pietiek ar dienas encefalogrammu.

Iespējamās problēmas

Encefalogrammu galvenokārt izmanto epilepsijas diagnosticēšanā vai izslēgšanā. Ar to var diagnosticēt arī lokālus smadzeņu darbības traucējumus, kas rodas audzēja, insulta, traumas dēļ. Trešā biežākā EEG indikācija ir pacientiem, kuriem rodas atmiņas, personības vai uzvedības traucējumi. Tad arī cenšamies noskaidrot šo izmaiņu iemeslu.

Dažkārt encefalogrammu izmanto, lai izpētītu, cik labi organizēta un līdzsvarota ir smadzeņu aktivitāte un izvērtētu reakciju intensitāti. Izmaiņas biežāk novēro pacientiem galvassāpju, veģetatīvās, emocionālās disfunkcijas gadījumā.

Zināšanai

Tā kā elektroencefalogrāfija nav dārgs izmeklējums, uz to var nosūtīt ģimenes ārsts vai neirologs. Vecuma ierobežojuma šai diagnostikas procedūrai nav. Ar encefalogrammas palīdzību iespējams diferencēt epileptiska un neepileptiska rakstura lēkmes.

Īpaši jāsagatavojas nav

Protams, precīzāki rezultāti būs, ja pirms elektroencefalogrāfijas pacients būs izgulējies, mati – tīri izmazgāti, nebūs lietota matu laka, putas, gels vai matu eļļa. Agrāk uz izmeklējumu nāca, tajā dienā nelietojot medikamentus, bet tagad izmeklējumu veic arī uz lietotās terapijas fona. Vienīgi 12 stundas pirms procedūras nevajadzētu lietot alkoholiskus dzērienus, stipru tēju vai kafiju. Ja notikumi biežāk ir pēc negulētas nakts, tad  pacientam lūdz censties arī nakti pirms izmeklējuma negulēt.

Raksta avots: Žurnāls "Veselības noslēpumi, nr. 43, https://www.vca.lv/veselibas-noslepumi.html