Sāpju sajūtai ir sava bioloģiskā jēga. Tā var būt pozitīva – spēj pasargāt mūs no draudošām briesmām, piemēram, gadījumā, kad nejauši pieskaramies karstam objektam un nekavējoties roku atraujam. Taču tai ir arī negatīvā puse – līdzko informācija ir saņemta, modulēta un izprasta, tā kļūst lieka, pārvēršas nevajadzīgās ciešanās.

Nespēks, nogurums, grūtības koncentrēties, kašķīgs garastāvoklis – viena negulēta nakts var sabojāt visu nākamo dienu. Ar miega traucējumiem sastopas daudzi, un visbiežāk izplatītā problēma ir krākšana, kas traucē gan paša krācēja, gan blakus gulētāja pilnvērtīgai atpūtai. Taču gana apgrūtinošs ir arī bezmiegs vai trausls un nemierīgs miegs ar trauksmainiem sapņiem.

Ir viegli mācīties, ja viss sanāk un rezultātu redzi uzreiz. Grūtāk – ja ceļš uz zināšanām ir stāvs un rezultāts ir smaga darba ieguldījums. Disleksija jeb grūtības izlasīt tekstu vai uzrakstīt savu viedokli nereti skolēnam neļauj parādīt savas zināšanas.

Pasaules Veselības organizācija aprēķinājusi, ka, palielinoties cilvēku mūža ilgumam, līdz 2030. gadam ar demenci sirgstošo skaits sasniegs 66 miljonus, bet 2050. gadā – jau 115 miljonus. Savukārt Slimību profilakses un kontroles dati rāda, ka 2016. gadā Latvijā ar demenci slimojuši vairāk nekā 6000 cilvēki.

Mūsdienās galvassāpes ir ļoti izplatītas, un visbiežāk tās tiek uztvertas kā normāla parādība pārpūles, noguruma, stresa vai laikapstākļu maiņas dēļ. Taču pret galvassāpēm jāizturas ar īpašu vērību, jo tās var signalizēt arī par kādu nopietnu saslimšanu. Viena no tādām ir galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma.

Stostīšanās, valodas raustīšana jeb logoneiroze ir runas traucējumi, kas veidojas runas aparāta (mēles muskuļu, lūpu, elpošanas, rīkles, apakšžokļa) krampju rezultātā. Reizēm papildus runas aparāta krampjiem izpaužas arī sejas muskuļu un ekstremitāšu krampji. Stostīšanās var liecināt arī par psiholoģiskiem vai neiroloģiskiem traucējumiem.

Uztraukties un rūpēties par savu veselību ir pavisam normāli, taču reizēm iekšējais nemiers par savu veselības stāvokli mēdz manāmi pieaugt, rodas izteikta baiļu sajūta, neizprotamas sāpes, kā arī nepamatotas bailes par savu dzīvību. Šādos gadījumos ir pamats domāt par diagnozi hipohondriju.

Ganglionīts ir ganglija jeb nervu šūnu sakopojuma iekaisums, savukārt vairāku gangliju iekaisumu sauc par poliganglionītu. Galvenokārt slimību izraisošie faktori ir dažādas akūtas infekcijas, retāk traumas, vielmaiņas traucējumi, audzēji un medikamentu pārdozēšana.

Miegu bieži vien uztveram kā pašsaprotamu procesu un tikai tad, kad saskaramies ar tā problēmām, saprotam, cik veselīgs miegs ir svarīga un neatņemama mūsu dzīves kvalitātes un vispārējas veselības sastāvdaļa. Diemžēl ikviens no mums kaut reizi ir saskāries ar bezmiegu vai citiem miega traucējumiem.

Sāpes var būt ļoti dažādas - tās var pārsteigt mūs nesagatavotus vai arī būt hroniskas un mums labi pazīstamas. Taču sāpes jebkurā gadījumā nav vēlams ikdienas pavadonis nevienam no mums. Kā atpazīt dažādās sāpes, to cēloņus un kā tās novērst? Konsultē un ar padomiem dalās neiroloģe-algoloģe un farmaceite.