Raksta autore: Dace Bērziņa, neiroloģe

"Atkal viena slikti gulēta nakts, jo nakts vidū sajutu spēcīgu tirpšanu rokās. Kaut nekādu fizisku darbu neveicu, tik skatos filmu, bet atkal sāk tirpt un sāpēt rokas." Šīs ir vienas no biežākajām sūdzībām, ko pacients par roku tirpšanu stāsta neirologa kabinetā. Ko darīt, ja tirpšana regulāri atkārtojas un traucē mūsu ikdienas darbos, vai pat traucē naktsmieru?

Ikviens no mums droši vien ir piedzīvojis nepatīkamus mirkļus, kad pēc ilgākas atrašanās kādā neērtākā pozā nākas konstatēt, ka kāda ķermeņa daļa notirpusi, – pēkšņi pēc piecelšanās stāvus nejūti savu pēdu, teju vai jāskatās, vai tā joprojām ir tur, kur tai jābūt, vai arī, no rīta pamostoties, konstatē, ka notirpusi plauksta, jo netīšām pa miegam esi to nogulējis. Tad it kā viss ir skaidrs – pēc ilgstošas audu nospiešanas, kad tiek traucēta asinsrite, tiek saspiests arī nervs, notirpums ir pilnīgi saprotams, un tas arī itin drīz pāriet, un par to varam aizmirst.

Ļaunāk ir, ja tirpšana piemeklē regulāri vai vispār vairs negrib mitēties. Ir pacienti, kam viena vai abas rokas tirpst pēc nopietnākas slodzes. Pavasaros regulāri vai ik dienu nākas konsultēt pacientus, kam sākusies tirpšana pēc nedēļas nogalē veiktajiem dārza darbiem. Ja visu ziemu sēdēts pie rakstāmgalda vai uz dīvāna pie televizora, nevajadzētu pārvērtēt savus spēkus, visu dienu grābjot pērnās lapas vai uzrokot visus 500 kvadrātmetrus vasarnīcas pleķīša zemes, rušinot, stādot un ravējot. Rokas vakarā tev nebūs pateicīgas... Un daudziem smeldz ne tikai muskuļi, bet sākas arī tirpoņa, citam tā izpaužas sajūtā, it kā tūkstošiem skudriņu tekalētu šurpu turpu vai dzeltu simtiem nātru, citam liekas, ka roku teju vispār vairs nejūt, nespēj pat noturēt un sajust karoti plaukstā.  

Visbiežākais roku tirpšanas iemesls ir nerva saspiedums, taču to var izraisīt arī nepietiekama asinsrite rokā. Rokā esošie jušanas nervu gali signalizē, ka kaut kas nav kārtībā. Ja tirpšana sākas it kā no pirkstu galiem uz augšu, galvenokārt plaukstā, tad nerva bojājums vai saspiedums meklējams plaukstas pamatnē, taču dažkārt nervs mēdz būt saspiests arī elkoņa locītavas apvidū.

Tirpšanas sajūta un jušanas traucējumi rokā, ne tikai plaukstā var sākties arī pēc augšdelma lūzuma, bet pleca apvidū esošā nervu pinuma bojājums var rasties gan apkārt esošo audu radītā spiediena dēļ, gan pēc traumas.

Ja tirpst roka visā garumā, cēlonis, iespējams, ir mugurkaula kakla rajonā. Kakla daļas nervu saknītes atbild par jušanu un motorisko funkciju rokās. Tāpat jušanas traucējumi rokā, kas sākas ar tirpšanu, var būt pazīme arī nopietnākām slimībām, kuras skārušas jau centrālo nervu sistēmu – muguras vai galvas smadzenes. Jo tuvāk galvai atrodas bojājums, jo biežāk tirpšanai pievienosies arī citi simptomi, kas palīdz neirologam izvērtēt bojājuma lokalizāciju un smaguma pakāpi. Bojājuma atrašanās vietu palīdz noteikt dažādi testi, kas ir neirologa arsenālā – gan roku un kāju spēka pārbaude, gan refleksu izvērtēšana, gan arī jušanas zonu pārbaude un ne tikai tas.

Kāpēc nerva bojājuma gadījumā mēs jūtam tirpšanu?

Tirpšana uzskatāma par jušanas traucējumu veidu, kas rodas nerva struktūru kairinājuma dēļ. Nervu sistēma šādi signalizē par problēmu. Dažreiz šī problēma ir piespiests nervs, bet dažreiz tā saistīta ar asinsrites nepietiekamību asinsvada bojājuma dēļ. Ja ilgstoši atrodamies vienā pozā, sajūtot tirpšanu, mēs mainām rokas vai kājas pozu. Asinsrite atjaunojas, un tirpšana pēc brīža pāriet. Taču vēlreiz jāuzsver – ja tirpšana pēc pozas maiņas nemitējas un tai pievienojas vēl kāds simptoms, noteikti jāmeklē neirologa palīdzība, vēlams – pēc iespējas ātrāk. Jo tirpšana reizēm ir simptoms nopietnākiem nervu sistēmas bojājumiem un pat insultam, kas var sākties kā rokas jušanas traucējumi un vājums. Ja tirpšana ir ilgstoša, nepāriet vairākas dienas vai atkārtojas ikreiz pēc fiziskas slodzes, arī tad jāvēršas pie ārsta, vismaz pie sava ģimenes ārsta, jo arī viņi pārzina pamatiemeslus tirpšanai un, noskaidrojot situāciju, kas, visticamāk, izraisījusi tirpšanu, var nozīmēt atbilstošu ārstēšanu.

Savā praksē ārsts veiks plaukstu apskati, lai novērtētu muskuļu trofiku plaukstu iekšpusē, noteiks tirpšanas un jušanas traucējumu zonas un pārbaudīs spēku. Dažreiz, lai precizētu, vai nav nerva bojājums plaukstas pamatnē, veic īpašus testus. Kā jau teicu, to var izdarīt arī ģimenes ārsts, kurš neskaidrību gadījumā nosūtīs pacientu pie speciālista vai, nopietnāku un akūtu saslimšanu gadījumā nosūtīs pacientu uz stacionāru.

Roku tirpšanu nedrīkst atstāt bez ievērības, īpaši, ja tā atkārtojas vai īsā laikā nepāriet. Un nedrīkst atrunāties, ka nav laika iet pie ārsta, ka jāstrādā, gan jau pāries pats no sevis. Nervu struktūra gan atjaunojas, to atklājuši vairāki pētījumi, taču šis process notiek ļoti lēni, ar nosacījumu, ja tam radīti labvēlīgi apstākļi. Nepievēršot roku problēmām uzmanību, ignorējot to saucienus pēc palīdzības, finālā var panākt, ka nerva nospiešanas dēļ sākumā mazinās spēks muskuļa inervācijas trūkuma dēļ, muskulis vairs nesaraujas un nedaudz vēlāk sāk arī atrofēties, līdz atskārstam, ka rokās ir grūti noturēt kafijas krūzi vai pacelt zupas šķīvi, vai nespējam sev nogriezt maizes šķēli. Pirms noraidām simptomus, būtu jāapsver mūsu darbības/bezdarbības rezultāti nākotnē.

Bieži ir dzirdēts termins – karpālā kanāla sindroms. Ko tas nozīmē, un kā tas izpaužas?

Pirkstu un plaukstas tirpšanu bieži izraisa rokas vidusnerva bojājums plaukstas pamatnes kanālā, kur to saspiež uzbriedušās muskuļu cīpslas vai kādas audu izmaiņas pašā locītavā (saišu iekaisumi, kaulaudu radziņi). Kad pacients ar šo problēmu dodas pie ārsta, pēc izmeklējumu veikšanas var sākt terapiju nerva saspiešanas mazināšanai un nerva struktūras atjaunošanai. Taču reizēm nākas konstatēt, ka līdzēt var tikai operācija. Ja nervs bijis saspiests ilgstoši, arī vislabākais plaukstas ķirurgs nespēs stāvokli labot, ja nervs būs bojāts pārāk dziļi un bojājums skāris nerva serdi (aksonu). No saviem novērojumiem varu apliecināt, ka operācijas, kas veiktas pēc nerva nospiešanas, kad bijis bojāts tikai mielīns (nerva šķiedras apvalks), ir ar labāku atveseļošanās potenciālu nekā tās operācijas, kas veiktas jau nervu bojājumam ar aksona defektu. To, vai ir bojāts tikai mielīns vai arī aksons, var noteikt elektroneirogrāfijas izmeklējumā. Jauns aksons aug ar ātrumu no viena milimetra (mazākiem nerviem) līdz pat pieciem milimetriem (lieliem nerviem) dienā. Tāpēc ir ļoti būtiski problēmu atrisināt pēc iespējas ātrāk.

Tas gan nenozīmē, ka roku tirpšanu novērst var vienīgi operācija. Ja gadījums nav ļoti ielaists, lieliski rezultāti ir arī medikamentozajai terapijai kombinācijā ar rehabilitāciju, lokālām medikamentu blokādēm.

Protams, vislabākā metode cīņā pret roku tirpšanu – nedot iemeslu tai rasties. Profilakses nolūkos darīt visu, lai neveidotos nervu bojājumi: uzlabojot savu darbavietu, domājot par ergonomiku gan darbā, gan veicot dažādus darbus mājās un dārzā. Lai nepieļautu karpālā kanāla sindroma attīstību, piemēram, strādājot pie datora, izmantosim mīkstu plaukstas atbalstu un ik stundu vismaz pāris minūtes veltīsim plaukstu un pirkstu izvingrināšanai – plaukstu apļošanai, atliekšanai, pieliekšanai pie apakšdelma, kā arī pastiepšanai, pirkstu izplešanai un savilkšanai.

Attēlā: Vingrinājumi karpālajam kanālam, https://www.theselfemployed.com/office/understanding-fighting-carpal-tunnel-syndrome-workplace/

Vakaros pēc lielākas slodzes palutini savas rokas ar kontrastvannām vai atvēsinošām kompresēm. Var izmantot arī ortozi, kas nofiksē plaukstas locītavu, lai tā būtu mazkustīga nakts laikā. Zinātniski, uz klīniskiem pētījumiem balstīti pierādījumi par magnētterapijas efektivitāti šīs slimības gadījumā nav publicēti, taču klīniskie novērojumi liecina, ka magnētterapija mazina simptomus, ja ir iekaisums, pietūkums, arī ultraskaņas terapija lokāli un darsonvalizācija plaukstām mazina subjektīvos simptomus un uzlabo pacienta pašsajūtu. Medikamentozo terapiju nozīmēs ārsts, jo nepieciešamos medikamentus nevar saņemt bez receptes, savukārt B grupas vitamīnu lietošana veicinās nerva struktūras atjaunošanos.

Kā palutināt rokas pēc darba?

• Uztaisi kontrastvannu rokām;
• Uzliec atvēsinošas vai pietūkumu mazinošas kompreses;
• Valkā speciālas ortozes;
• Profilaktiski lieto B grupas vitamīnus.

Raksta avots: http://arsts.lv/jaunumi/dace-berzina-tirpst-rokas-dodamies-cina-ar-skudrinu-armadu