Galvassāpes ir viena no izplatītākajām veselības likstām, kas var piemeklēt jebkuru cilvēku, īpaši šobrīd, kad pēc vasaras atvaļinājumiem, atsākoties darbam un mācībām, ir paaugstināta garīgā noslodze. Par galvassāpju cēloņiem, pazīmēm un to, kā atšķirt galvassāpes no lēkmjveida migrēnas, stāsta Rīgas 2. slimnīcas neiroloģe un algoloģe Daina Jēgere un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Migrēnas īpašās pazīmes

Galva mēdz sāpēt daudzu iemeslu dēļ – asinsvadu sašaurināšanās, spondilozes un citu. Tāpēc cilvēkam jārēķinās, ka pirmā vizīte pie speciālista var būt diezgan ilga. Ārsts sīki izjautās, kādas ir sūdzības, un, ja cilvēkam būs visas tipiskās migrēnas pazīmes, papildu izmeklējumi nebūs nepieciešami. Neiroloģe un algoloģe skaidro, ka biežākās galvassāpes ir saspringuma jeb tenzijas tipa galvassāpes, bet vissmagāk izpaužas migrēna. Tipiskas migrēnas pazīmes ir ļoti stipras un pulsējošas galvassāpes vienā pusē, kuru dēļ cilvēkam nepatīk atrasties gaismā, ļoti traucē troksnis un gribas mieru. Par migrēnas lēkmi var liecināt arī slikta dūša, vemšana. Ja migrēna ir ar auru, var rasties runas traucējumi, mirgošana acīs un grūtības izlasīt tekstu. Auras simptomi var izpausties arī lēkmes laikā. Lai noteiktu diagnozi "migrēna", jābūt vismaz piecām vienādām lēkmēm vai divām lēkmēm ar auru, skaidro speciāliste. Ja ir kaut mazākā nobīde, jāveic izmeklējumi, lai pārliecinātos, ka pie vainas nav kāda cita slimība.

Ko darīt, ja sāp aizvien biežāk?

Ja migrēnas lēkmes ir retas – līdz trim mēnesī, visbiežāk to ārstēšanai izmanto bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Ja lēkme sākusies, ļoti svarīgi, ka zāles pietiekamā devā tiek iedzertas pēc iespējas ātrāk, nevis pusi tabletītes ik pēc pusstundas. Tomēr apmēram katram otrajam vai trešajam cilvēkam ar migrēnu epizodiskas lēkmes pāriet hroniskā migrēnā. Ārste skaidro, ka lēkmes mēdz būt gan astoņas, gan 15 un 20 dienas mēnesī. Precīzus iemeslus migrēnas lēkmju intensitātei un biežumam ir grūti noteikt. Šeit nozīmīgi faktori ir gēni, izmaiņas smadzenēs un citi. Regulāru migrēnas lēkmju gadījumos cilvēkam noteikti jāraksta sava migrēnas dienasgrāmata, kurā ir vērts atzīmēt dienas režīmu, ēdienkarti, galvassāpju reizes un intensitāti, kā arī lietotos medikamentus. Pēc tam ar šo dienasgrāmatu jādodas pie ārsta, kurš aprakstīto informāciju izvērtēs un ieteiks atbilstošu ārstēšanu.

Īpašais stāsts – sieviete un migrēna

Lietojot hormonālos pretap­augļošanās līdzekļus, daļai sie­viešu migrēnas lēkmes var kļūt biežākas, daļai tās mazināsies, bet lielākai daļai nekas nemainīsies. Ja sievietei ir tipiska menst­ruāla migrēna, kad lēkmes provocē hormonu svārstības organismā, to iespējams ārstēt, stabilizējot viņai hor­monu līmeni. Tāpat, ja menstruālais cikls ir stabils, sieviete sāk lietot me­dikamentus dažas dienas pirms mē­nešreizēm un turpina to darīt, līdz tās beidzas. Arī šajā gadījumā ļoti svarīgi ir rakstīt savu migrēnas dienasgrā­matu, kas parādīs reālo situāciju – vai migrēnas lēkmes tiešām provocē tikai hormonu svārstības. Ja tā, tad šāda veida lēkmes ir samērā viegli kontrolēt. Svarīgi zināt arī to, ka migrēna bie­ži vien iet roku rokā ar depresiju. Tas gan nenozīmē, ka visām sievietēm ar migrēnu būs depresija, taču pastāv lielāks risks tādai attīstīties vai arī depresijas dēļ rasties migrēnas lēk­mēm. Statistika liecina, ka migrēnas pacientes, īpaši, ja slimība ir hroniska, trīs reizes biežāk piedzīvo depresiju. Tāpēc būtu vēlams apmeklēt psiho­terapiju vai vērsties pēc palīdzības pie psihiatra. Piemēram, psihoterapijā cilvēks iemācās sadzīvot ar migrēnu. Itin bieži, jūtot lēkmes pirmās pazī­mes, viņš jau noskaņojas, ka "man tūlīt sāpēs galva, man būs slikti un neko nevarēšu izdarīt…," – un tā arī notiek. Turklāt lēkmes bieži provocē stress, konfliktsituācijas, ar kurām cilvēks pats nespēj tikt galā, un tad var palīdzēt psihoterapeits.

Attiecības ar fiziskajām aktivitātēm

Reizēm sievietes stāsta, ka viņām aktīva vingrošana beidzas ar migrē­nas lēkmi. Ka viņas faktiski drīkst tikai doties garās pastaigās vai braukt ar velosipēdu... Jā, migrēnas pacientam tiešām jābūt uzmanīgam ar fiziskajām aktivitātēm, taču tās ir nepieciešamas tāpat kā citiem. Neiroloģe skaidro, ka pētījumos pierādīta saistība starp galvassāpēm un izmainītu kakla daļas po­zīciju, kā arī izmaiņām stājā un sakodienā. Cilvēkiem ar migrēnu daudz biežāk var būt iero­bežotas apakšžokļa kustības, klikšķē­šana sakodiena laikā, sāpes sejā… Ir pieredze, ka, noregulējot sakodienu (kas var būt izmainīts pēc implantu, protēžu, tiltiņu ievietošanas), migrē­nas lēkmes mazinās, jo tiek likvidēts deniņu muskuļu saspringums. Migrēnas pacientiem jāvingro speciālista uzraudzībā un ļoti sau­dzējoši – fizioterapija parasti ir lēna un pareiza muskuļu stiepšana, speciāla masāža, stājas korekcija un teipošana. Cilvēkam tiek iemācīts, kā pareizi ikdienā sēdēt, staigāt un darīt ko citu, lai novērstu radušās vai iespējamās problēmas, kas var provo­cēt migrēnas lēkmes.