Amiotrofā laterālā skleroze (ALS) ir strauji progresējoša nervu sistēmas slimība, kas ietekmē smadzeņu un muguras smadzeņu nervu šūnas, izraisot muskuļu kontroles zudumu. Tā tiek dēvēta arī par Lū Gēriga slimību, kas nosaukta beisbola spēlētāja vārdā, kuram tā tika diagnosticēta. ALS bieži sākas ar muskuļu raustīšanos un vājumu ekstremitātēs vai neskaidru runu. Nav zināms, kāpēc rodas amiotrofālā laterālā skleroze, un tā diemžēl vienmēr ir letāla.

Serotonīns ir ķīmiska viela, ko izstrādā cilvēka ķermenis un kas nepieciešama nervu šūnu un smadzeņu normālai darbībai. Bet pārāk daudz serotonīna var izraisīt simptomus, kas var būt no viegliem (drebuļi un caureja) līdz pat smagiem (muskuļu stīvums, drudzis un krampji). Serotonīna sindroms rodas, ja tiek lietoti medikamenti, kuru dēļ ķermenī uzkrājas pārāk daudz ķīmiskā serotonīna.

Mielīts ir muguras smadzeņu iekaisums. Tā pati par sevi nav slimība, bet gan dažādu apstākļu simptoms, tāpēc mielīta diagnoze var būt sarežģīts process. Biežāk iekaist muguras smadzenes krūšu un jostas daļa. lekaisuma perēklis var būt viens un izraisīt muguras smadzeņu šķērsbojājumu, bet var būt arī vairāki izkaisīti perēkļi. Mielīts var skart jebkura vecuma cilvēkus.

Ik gadu 29. oktobrī tiek atzīmēta Vispasaules Insulta diena. Lai arī par insulta riskiem un seku nopietnību tiek runāts bieži, tomēr insulta skaits Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies un mazinājies. Kāpēc tā? Kas ir būtiskākie riska faktori, kas ir būtiskākais insulta pacientu ārstēšanā un kādas ir profilakses iespējas?

Vilsona slimība ir reta ģenētiska slimība, kas izraisa vara uzkrāšanos aknās, smadzenēs un citos svarīgos orgānos. Lielākajai daļai cilvēku ar Vilsona slimību tā tiek diagnosticēta vecumā no pieciem līdz 35 gadiem, taču tā var skart arī jaunākus un vecākus cilvēkus. Agrīni diagnosticējot, Vilsona slimība ir ārstējama, un daudzi ar to sirgstoši cilvēki dzīvo normālu dzīvi.

Ķermeņa dismorfiskie traucējumi ir garīgās veselības traucējumi, kuru iespaidā cilvēks nespēj pārtraukt domāt par vienu vai vairākiem sava ārējā izskata defektiem vai trūkumiem – tādiem, kas citiem cilvēkiem varētu šķist nenozīmīgi vai pat nemanāmi. Savukārt, ar dismorfiskajiem traucējumiem sirgstošais to dēļ var justies neērti, izjust kaunu un uztraukumu, vairoties iziet sabiedrībā.

Tu noteikti esi dzirdējis par placebo efektu – tas novērojams, kad pacienti domā, ka saņem jaunu, efektīvu medikamentu, lai gan patiesībā tas ir tikai cukurs tabletes formā. Šie pacienti sāk atveseļoties no kaites, it kā patiešām būtu lietojuši reālus, efektīvus medikamentus. Bet placebo efektam ir arī tumšā puse – sava veida negatīvs placebo efekts, ko dēvē arī par nocebo efektu.

Zināms, ka labs miegs ir ļoti svarīgs cilvēka labsajūtai, tomēr retais zina, ka miegs ietekmē arī apetīti nākamajā dienā. Miega speciāliste Dr. Natālija Bērziņa brīdina, ka nākamajā dienā pēc slikti gulētas nakts vairāk gribēsies ēst.

Listerioze ir baktēriju ierosināta akūta infekcijas slimība, kas var būt bīstama grūtniecēm un jaundzimušajiem, cilvēkiem vecumā pēc 65 gadiem un tiem, kam ir novājināta imūnsistēma. Tai raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi. Inficēšanās visbiežāk notiek, lietojot uzturā nepareizi vai nepietiekami apstrādātas delikateses un nepasterizētus piena produktus.

Atzīmējot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienības 20 gadu jubileju, slimnīcas pieredzējušie neirologi profesora Gunta Kareļa vadībā, sadarbībā ar pacientu biedrību "ParSirdi.lv" un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kolēģiem, ir sagatavojuši informatīvi izglītojošu videoklipu "Laiks=Smadzenes", kurā stāsta par insulta ārstēšanas procesu...