Vairāk nekā puse Covid-19 pārslimojušo izjūt neiroloģiskas sekas – galvassāpes, nogurumu, miega traucējumus vai jau esošās neiroloģiskās slimības paasināšanos, novērojis neirologs.

Afāzija ir traucējumi, kuru rezultātā cilvēks nav spējīgs sazināties; afāzija var ietekmēt spēju runāt, rakstīt un uztvert valodu kā mutiski, tā rakstiski. Visbiežāk slimības cēlonis ir insults vai galvas trauma, tomēr traucējumi var attīstīties arī pakāpeniski smadzeņu audzēja vai slimības, kas izraisa progresējošus, pastāvīgus bojājumus, rezultātā. Afāzijas smagums ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem.

Organisms prot sintezēt vielu, kas ļauj līgani ieslīgt miegā – melatonīnu. Tomēr daudzi cilvēki mokās, nespējot iemigt, jo īpaši, ja miega režīms jāpārkāto, piemēram, pārejot uz vasaras laiku. Kā varētu sev palīdzēt šī hormona izstrādē, un, ja ar to nesokas, kā vēl iet talkā miega pelei?

Dizartrija ir fonētiski runas –, piemēram, skaņu veidošanas, balss, runas tempa – traucējumi, kas radušies, ja runas kustībai nepieciešamie muskuļi ir vāji vai grūti kontrolējami; bieži tā ir neskaidra vai lēna runa, kas ir grūti saprotama. Dizartriskie runas traucējumi var izpausties gan pieaugušajiem, gan bērniem, ja tiek pārslimota konkrēta slimība, ir iegūta galvas trauma, kā arī citu cēloņu rezultātā.

Paramnēze jeb nepareizas identifikācijas sindroms ir reti traucējumi, kas izraisa ļoti specifiskus atmiņas traucējumus jeb kļūdas. Slimība izpaužas kā iegaumēto faktu izkropļošana (kriptomnēze) un nepareiza atmiņa (konfabulācijas); slimnieks stāsta par faktiem, kādu attiecīgajā laikā vispār nav bijis. Paramnēze visbiežāk rodas neiroloģisku traucējumu gadījumā, tomēr tās cēloņi nav līdz galam izprasti.

Stostīšanās jeb logoneiroze ir runas tempa, ritma un plūduma traucējumi, kas rodas mēles, lūpu, rīkles un citu artikulācijā un balss veidošanā iesaistīto muskuļu spazmu dēļ. Stostīšanās pamatā ir pārslēgšanās grūtības no vienas kustības uz nākamo. Tā var izpausties kā skaņu, zilbju, vārdu vai pat frāžu atkārtojumi, piemēram, "b-b-bumba" vai "bu-bu-bumba", vai "bumba-bumba-bumba."

Kreicfelda-Jakoba slimība ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izraisa demenci un galu galā arī nāvi. Šīs slimības simptomi var būt līdzīgi citiem smadzeņu traucējumiem, piemēram, Alcheimera slimībai, tomēr Kreicfelda-Jakoba slimība parasti progresē daudz straujāk. Visā pasaulē katru gadu uz miljonu cilvēku tiek diagnosticēti viens līdz divi KJS gadījumi.

Migrēnas var ievērojami ietekmēt pacientu ikdienas dzīvi. Sāpju gadījumā mēdzam meklēt ātru glābiņu, lietojot zāles, taču ir svarīgi, lai tās būtu piemeklētas pareizi un būtu izvēlēts atbilstošs lietošanas režīms. Kā veiksmīgāk sadzīvot ar migrēnu un neiekļūt medikamentu atkarīgu galvassāpju slazdā, konsultē neiroloģe-algoloģe.

Nav jābūt nopietni slimam, lai sajustu reiboni – to var radīt arī kāds īslaicīgs organisma stāvoklis. Tomēr svarīgi zināt, kā sev palīdzēt un kad nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Skaidro neiroloģe.

Reta sindroms, kas tiek dēvēts arī par Kluso eņģeļu slimību, ir reta ģenētiska neiroloģiska slimība, kas saistīta ar pelēkās vielas attīstības traucējumiem, izraisot pakāpenisku sīkās motorikas prasmju un runas zudumu. Šis traucējums galvenokārt skar meitenes. Lielākā daļa zīdaiņu ar Reta sindromu attīstās normāli pirmos sešus līdz 18 mēnešus, taču pēc tam zaudē gūtās iemaņas, piemēram, spēju rāpot, staigāt, runāt vai izmantot rokas.