Ak, vai – līdz ar aktīvāku rosību nereti atgriežas arī vecā kaite – netīkamā tirpoņa rokā. Kāpēc tā rodas, un ko darīt, stāsta "Mēness aptiekas" eksperte Veselības centru apvienības neiroloģe Dace Bērziņa.

Roku tirpšana ir visai biežs iemesls, kāpēc cilvēki meklē neirologa palīdzību. Kādu šī netīkamā parādība piemeklē regulāri vai pat neatstājas nemaz, citam viena vai abas rokas tirpst nopietnākas slodzes ietekmē, piemēram, pēc aktīvākas dienas, kas pavadīta, rosoties dārzā. Un vakarā roka prasa mieru, īpašu aprūpi. Sajūtas nav patīkamas, turklāt tā vien šķiet, ka tirpoņa nekad neatkāpsies.

Visbiežāk vainojams saspiests nervs

Autors: saspiests_nervs

Visbiežākais roku tirpšanas iemesls ir nerva saspiedums, taču tā var liecināt arī par nepietiekamu asinsriti rokā, uz kuru reaģē rokā esošie jušanas nervu gali, tā signalizējot par kādu problēmu.

Tirpšanas iemesls visbiežāk ir nervu sistēmas bojājums. Ja tirpšana jūtama no pirkstu galiem uz augšu, tad bojājuma vieta un iemesls var būt nerva saspiedums plaukstas pamatnē, taču dažkārt nervs mēdz būt saspiests arī elkoņa locītavas apvidū. Tirpšana un jušanas traucējumi rokā var veidoties pēc augšdelma lūzuma, bet pleca apvidū esošā nervu pinuma bojājums var rasties gan apkārt esošo audu radīta spiediena ietekmē, gan traumas rezultātā.

Nereti iemesls, kāpēc tirpst roka, meklējams mugurkaula kakla rajonā, jo tieši šīs zonas nervu saknītes ir atbildīgas par jušanu un motoro funkciju rokās. Reti, tomēr gadās bojājumi arī kakla daļas muguras smadzenēs, kas tāpat var radīt jušanas traucējumus rokā.

Tādas pašas sekas var būt galvas smadzeņu bojājuma dēļ. Taču, jo augstāk (tuvāk galvai) atrodas bojājums, jo biežāk tirpšana nav vienīgais simptoms, kas ļauj neirologam izveidot kopēju ainu par bojājuma lokalizāciju. Gan spēka pārbaude rokās un kājās, gan refleksu izvērtēšana un arī jušanas zonu novērtēšana ārstam palīdz saprast, kur meklējams bojājums. 

Vilcināties bīstami

Domājams, katrs no mums kaut reizi piedzīvojis nepatīkamu notirpumu rokā vai kājā, kāds rodas pēc ilgstošas atrašanās vienā pozā, kuras dēļ traucēta arī normāla asinsrite. Parasti šāda tirpšana ir audu apasiņošanas traucējumu sekas.

Tirpšana ir jušanas traucējuma veids, kas rodas nerva struktūru kairinājuma dēļ. Nervu sistēma signalizē par problēmu, smadzenes šo signālu analizē, un mēs mainām rokas vai kājas pozu. Mainot pozu, asinsrite atjaunojas, un tirpšana visai ātri mitējas.

Taču, ja tirpšana pēc pozas maiņas nepāriet un tai pievienojas vēl kāds simptoms, ar steigu jāmeklē speciālista palīdzība. Jo nervu sistēmas bojājumi var būt nopietnāki, arī insults var sākties ar jušanas traucējumiem un vājumu rokā.

Ja tirpšana ir ilgstoša, nepāriet vairākas dienas (šajā gadījumā pat trīs dienas ir daudz!) vai atkārtojas ikreiz pēc fiziskas slodzes, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Uzzinot apstākļus, kādos rodas tirpšana, viņš noteiks atbilstīgu ārstēšanu. Speciālista palīdzība nepieciešama sarežģītākos gadījumos.

Roku tirpšanu atstāt bez ievērības nedrīkst, īpaši, ja problēma atkārtojas vai īsā laikā nepāriet. Neko nedarot, ir risks palikt bez rokām!

Roku tirpšanas visbiežākais iemesls ir nerva bojājums plaukstas kanālā, kur to saspiež uzbriedušās muskuļu cīpslas. Bieži vien pacienti, kuri meklē neirologa palīdzību, pēc izmeklējuma rezultātu ainas ir operējami. Svarīgs ir bojājuma dziļums – ja elektroneirogrāfijas dati uzrāda, ka bojāts nerva šķiedras apvalks (mielīns), bet tā serde (aksons) nav bojāta, tad operācijai ir nozīme. Taču, ja ir arī aksona bojājums, operāciju veikt vairs nav jēgas. Nervs ir bojāts pārāk dziļi, un jauns aksons aug ar ātrumu no viena milimetra (mazākiem nerviem) līdz pieciem milimetriem (lieliem nerviem) dienā. Tāpēc ir ļoti būtiski problēmu atrisināt pēc iespējas ātrāk.

Tas gan nenozīmē, ka roku tirpšanas gadījumā palīdzēt var tikai operācija. Lielisku rezultātu iespējams sasniegt arī ar medikamentozu terapiju, ko kombinē ar rehabilitāciju, veicot lokālu medikamentu infiltrāciju (blokādes). Kas darāms katrā individuālā gadījumā, ieteiks tikai ārsts.

Kā izmeklē?

Autors: plaukstu apskate

Diagnostikas pirmais solis vienmēr ir saruna ar ārstu un plaukstu apskate, lai novērtētu muskuļu vizuālās izmaiņas, piemēram, atrofiju jeb muskuļu apjoma samazināšanos, plaukstu iekšpusē, noteiktu tirpšanas zonu un veiktu dažus testus, kas palīdz atpazīt nerva bojājumu plaukstas pamatnē. To var izdarīt arī ģimenes ārsts, kurš neskaidrību gadījumā vai, rodoties aizdomām par kādu nopietnāku saslimšanu, pacientu nosūtīs pie speciālista, kurš, ja nepieciešams, norīkos veikt specifiskus izmeklējumus.

Ko darīt profilaksei?

Autors: ergonomisks_peles_paliktnis

Svarīgi ir uzlabot darba apstākļus tā, lai neveidotos nerva bojājums plaukstas pamatnē. Mēdzam iebilst, jo darbs ir mūsu izdzīvošanas iespēja, taču, ja slinkums veicina dažādu ierīču izgudrošanu, kāpēc gan mēs nevarētu rast veidu, kā darbu paveikt tā, lai rokām vieglāk? Tie, kuri strādā pie datora, var lietot speciālus ergonomiskos spilventiņus jeb paliktņus, kas balsta rokas. Smaga fiziska darba veicējiem vajadzētu slodzi regulēt, lai tā nav pārmērīgi liela vienā piegājienā.

Pēc slodzes rokas var palutināt ar kontrastvannām. Labi palīdz atvēsinošas aplikācijas, turpretī siltas var veicināt piebriedumu plaukstas pamatnē, tā pastiprinot spiedienu uz nervu, tāpat arī atvelkošas kompreses vai aplikācijas. Noderīgas var būt specifiskas ortozes, ar ko plaukstu nekustīgi fiksē nakts laikā. Lai veicinātu nervu struktūras atjaunošanos, izmantojami B grupas vitamīni.

Roku tirpšana vienlīdz bieži piemeklē gan jaunus, gan vecākus cilvēkus. Atstāt to bez ievērības nevajadzētu nekad – jādara viss iespējamais, lai mazinātu nerva nospiešanu plaukstas pamatnē un nepieļautu tirpšanas attīstību.