Kad ikdienas stress kļūst bīstams tev pašam?
Mūsdienās stress ir kļuvis par gandrīz neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – darbs, mācības, ģimene, sociālie tīkli un nepārtrauktā informācijas plūsma. Neliels stress pat var būt noderīgs – tas motivē, palīdz koncentrēties un sasniegt mērķus. Taču, kad šis stāvoklis kļūst pastāvīgs un pārsniedz organisma spēju atjaunoties, stress var pārvērsties par nopietnu veselības apdraudējumu.
Kam jāpievērš uzmanība?
- Hronisks nogurums – neatkarīgi no atpūtas un miega daudzuma, cilvēks jūtas izsmelts. Nespēja atjaunot iekšējos resursus, rezultējas ar nespēju adaptēties ikdienas stresa faktoriem.
- Miega traucējumi – grūtības iemigt, caurs miegs vai bieža pamošanās nakts laikā. Traucēta miega laikā netiek nodrošināta viena no svarīgajām tā funkcijām – emocionālās labsajūtas un psihiskā līdzsvara uzturēšana.
- Somatiskie simptomi – galvassāpes, sāpes vēderā, paātrināta sirdsdarbība u.c. Pārmērīga stresa laikā cieš cilvēka organisms kopumā. Esošās sūdzības būtu jāuztver, kā signāls par to, ka iekšējās spriedzes līmenis ir pārsniedzis pieļaujamo robežu un organisms vairs nespēj pilnvērtīgi atjaunoties. Savlaicīga šo simptomu atpazīšana un reaģēšana palīdz novērst nopietnākas veselības problēmas nākotnē.
- Pārmērīga emocionalitāte, aizkaitināmība, trauksmes un depresijas simptomi, kā arī grūtības koncentrēties, noturēt uzmanību, atmiņas pasliktināšanās – visi šie simptomi norāda uz to, ka līdzsvars starp organisma iekšējiem resursiem un ārējo stresoru prasībām ir izjaukts. Rezultātā dienu no dienas mazinās spēja veiksmīgi tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem.
Kā stress ietekmē organismu?
Pastāvīgs stress ietekmē visas organisma sistēmas, pasliktinot to funkcionalitāti. Stress stimulē paaugstinātu kortizola un adrenalīna izdalīšanos, kas ilgtermiņā ietekmē imūnsistēmu, palielina sirds-asinsvadu slimību risku un var veicināt vielmaiņas traucējumus. Tāpat stress ir saistīts arī ar psihisko veselību – depresijas un trauksmes simptomu biežuma pieaugumu.
Kā palīdzēt sev?
- Regulāri ievērot miega režīmu un pietiekamu atpūtu. Ne mazāk svarīgi ir ievērot līdzsvaru starp darbu un atpūtu, strukturēt savu dienu un atrast laiku gan ikdienas pienākumiem, gan laikam – brīvam no tiem. Šāda dienas ritma ievērošana palīdz uzturēt stabilu enerģijas līmeni, uzlabo koncentrēšanos un samazina stresa uzkrāšanos ilgtermiņā.
- Iekļaut ikdienā fiziskās aktivitātes – vismaz 30 minūtes kustību dienā. Nav obligāti apmeklēt intensīvus sporta treniņus – pietiek ar pastaigām svaigā gaisā, vingrošanu no rīta vai stiepšanās vingrinājumiem mājām. Regulāras kustības uzlabo miega kvalitāti, stiprina imūnsistēmu un palīdz mazināt stresa līmeni.
- Praktizēt relaksācijas metodes – elpošanas vingrinājumus, meditāciju vai jogu. Šīs prakses palīdz mazināt muskuļu sasprindzinājumu, uzlabo koncentrēšanās spējas un veicina emocionālo līdzsvaru. Pat dažas minūtes apzinātas elpošanas ikdienā var būt efektīvs veids, kā samazināt iekšējā stresa līmeni un uzlabot kopējo pašsajūtu.
- Ierobežot informācijas plūsmu. Ikdienā mēs saņemam milzīgu informācijas daudzumu – studijās, darbā, saziņā ar citiem cilvēkiem. Arī socializācija prasa lielu daļu mūsu uzmanības un iekšējo resursu. Tāpēc ir svarīgi atrast laiku klusumam un mieram – laiku sev, atpūtai un spēku atjaunošanai. Šo brīdi nevajadzētu aizstāt ar bezmērķīgu sociālo tīklu skrollēšanu, jo tas rada papildu slodzi un neļauj pilnvērtīgi atpūsties.
Kad būtu jāmeklē palīdzība?
Ja stress ietekmē darba spējas, attiecības vai veselību, nevajadzētu atlikt vizīti pie speciālista. Savlaicīga vēršanās pēc palīdzības palīdz atrast traucējumu cēloņus, izstrādāt piemērotus risinājumu metodes un saņemt nepieciešamo atbalstu. Atbalstu ir iespējams saņemt arī “Klīnika Dzintari” Jūrmalā, kur darbojas dažādu speciālistu komanda. Ir iespējams vērsties kā pie ārsta psihiatra, lai saņemtu traucējumu risināšanai atbilstošas rekomendācijas, tā arī uzsākt pilnvērtīgu ārstēšanos – saņemt psihoterapeitisko, fizikālo un pēc nepieciešamības arī medikamentozo palīdzību. Šāda pieeja ļauj rūpīgāk un detalizētāk pievērsties gan cēloņu izzināšanai, gan risinājumu atrašanai. Klīnikas vide nodrošina atbalstošu un drošu vidi, kur iespējams strādāt ar sevi, izmantojot speciālistu piedāvātās metodes un terapijas pieejas. Ir iespējams saņemt palīdzību – gan ambulatorās konsultācijas, gan kompleksās pieejas ietvaros – psihosociālu rehabilitācijas pakalpojumu dienas stacionārā, kur vienlaicīgi darbojas gan psihiatru, psihologu un mākslas terapeitu, gan fizioterapeitu un uztura speciālistu komanda.
Raksta autore – Ksenija Baidina, SIA “Klīnika Dzintari” ārste-psihiatre
