Īslaicīgas muguras sāpes: ko vari darīt pats un kad doties pie ārsta
Lai “neiesēdētos” un pēc tam ziemā par sevi neliktu manīt pastiprinātas muguras sāpes, mērenas kustības tagad rudenī ir organismam svarīgas, bet reizē jāuzmanās arī nepārpūlēties dārza darbos vai sportojot. Ziedes, plāksterus un pretsāpju zāles nevajadzētu lietot ilgāk par nedēļu – ja sāpes nerimst, jādodas pie ārsta. Par to sīkāk neirologs, Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks un “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
“Rudens ir laiks, kad daudzi pēc darba dienas birojā atgriežas sporta zālē, cenšas pabeigt ražas novākšanu, sakopt pagalmu un nereti tiek pārmērīgi noslogota mugura, par sevi liek manīt arī sāpes dažādās muguras daļās. Biežākās klientu sūdzības saistās ar sāpēm plecu daļā, jostas daļā, citiem sāp starp lāpstiņām vai mugurkauls. Pret sāpēm nedrīkst izturēties nevērīgi, konsultācijās vienmēr sakām, ja sāpes nepāriet pēc nedēļas, divām, noteikti jāapmeklē ārsts! Varbūt sāpes saistītas ar traumu, īpaši gados vecāki cilvēki neiedomājas, ka sāpes izraisa, piemēram, nesenais kritiens. Savukārt, ja sāpes saistāmas ar saspringumu, lokāla palīdzība, lietojot ziedes, plāksterus vai stiprāku sāpju gadījumā iekšķīgi lietojamas zāles, pašsajūtu, visticamāk, šādi izdosies uzlabot. Tomēr katram, kurš saskāries ar šāda veida muguras sāpēm, būtiski padomāt, kā mainīt mazkustīgo dzīvesveidu. Vēl svarīgi ielāgot, ka nevajadzētu sildīt sāpīgo vietu, ja sāpes ir saistītas ar iekaisumu,” uzsver “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Arī Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks apstiprina, ka visbiežāk pacienti cieš no nespecifiskām muguras sāpēm jostas daļā vai spranda rajonā, kas saistītas ar muskuļu savilkumu, disbalansu: “Šīm sāpēm nav raksturīga izstarošana ne pa kājām, ne rokām!”
Kad muguru ar ziedi atvēsināt, kad sildīt?
Muguras sāpju mazināšanai lieto gan medikamentozu, gan nemedikamentozu terapiju (vingrošana, fizikālas procedūras u.c.). Aptiekā pieprasīti ir dažādi lokālie pretsāpju līdzekļi, kuros ir kāda no aktīvajām ķīmiskajām vielām, piemēram, ibuprofēns, diklofenaks vai naproksēns. Pirms to iegādes jāpadomā, kas palīdzēs uzklāt ziedi grūtāk aizsniedzamās muguras daļās, kas lokanākiem gados jauniem cilvēkiem būs vieglāk, bet daudziem senioriem praktiski neiespējami.
Uzklājot šādu ziedi plānā kārtā uz sāpošās vietas (iedarbojas pakāpeniski), sāpes mazinās. Ir ziedes, kas atvēsina (uz mentola, eikalipta bāzes – būtiski lietot sasitumu gadījumos vai arī tad, ja jāmazina tūska), un tādas, kas silda. Muguras muskuļu stīvumam labi palīdz sildošās ziedes, piemēram, kuru sastāvā ir čili piparu viela aktīvā viela – kapsaicīns –, šāda ziede silda, atslābina muskuļus. Ja sāpes intensīvākas, farmaceitam var jautāt kādas bezrecepšu pretsāpju zāles – sāpes var mazināties, bet, neatrodot sāpju cēloni, tās visdrīzāk atkal atkārtosies. Jāatceras, ka nesteroīdajiem pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem var būt nevēlamas blaknes, nevajadzētu lietot ne ilgāk par septiņām dienām.
Stabilu vietu aptieku plauktos ieņēmuši arī dažādi teipi, bet, ja speciālas režģa formas teipu uz deguna iesnu mazināšanai mājas apstākļos var nostiprināt gandrīz katrs, tad pārējā veida teipošanu farmaceite iesaka veikt tikai pie speciālista. Pēc viņas pieredzes, teipus cilvēki arī biežāk iegādājas pirms fizioterapeita vizītes vai tml., turklāt pašam nostiprināt tos uz muguras tā, lai būtu efekts, ir praktiski neiespējami. Teipi pieejami dažādās krāsās.
Sastiepumu, pārslodzes, nelielas “rudenīgas” traumas izraisītas muguras sāpes, visticamāk, mazināsies, ja par muguras veselību parūpēsies iepriekš farmaceites minētajā veidā. Savukārt diska plīsuma vai trūces un saspiesta nerva izraisītu sāpju ārstēšana prasīs vairāk laika.
Autors: Shutterstock.com
Rudenī svarīgi neiesēdēties – jāvingro!
“Ja nav citu nopietnu hronisku saslimšanu, no muguras sāpēm bieži vien var atbrīvoties ar fizioterapijas, ārstnieciskās vingrošanas palīdzību, pat neizmantojot medikamentozo ārstēšanu,” norāda ārsts. Pēc viņa teiktā, svarīgi atcerēties, ka fiziskās aktivitātes nedrīkst pilnībā pārtraukt, jo tas nevis uzlabo, bet gan pasliktina pacienta stāvokli. Ieteicama mērena fiziska slodze, izvairoties no galējībām – pilnīga miera stāvokļa un pārslodzes.
Rudenī svarīgi neiesēdēties, kas bieži notiek, jo laiks kļūst vēsāks, vecākiem cilvēkiem grūtāk saģērbties, daļa līdz ar to lielāko dienas daļu pavada tikai istabā. “Ja rudenī neturpināsim aktīvi kustēties, sāpes kādā no muguras daļām var par sevi likt manīt ziemā, tad uzsākt papildu kustību aktivitātes būs grūtāk. Katrs var regulāri izpildīt kādus vingrojumus, vislabāk, ja piemērotākos ieteicis fizioterapeits. Zinu gadījumus, kad tieši vingrošana mazina muguras plecu daļas saspringumu un līdz ar to palīdz kontrolēt arī citas hroniskas saslimšanas, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu,” stāsta farmaceite.
Neirologa vērojumi liecina, ka pacienti bieži vien izvēlas lietot pretsāpju medikamentus un veikt muguras masāžu, jo tas ir vieglākais ceļš, kas neprasa līdzdalību un piepūli. Neirologs atgādina, ka masāža izmaina muskuļu tonusu, taču tas notiek pasīvi: “Nostiprinot muskuļu korseti ar fizioterapijas starpniecību, iegūtais efekts ir izteikts, ilgstošs un daudz noturīgāks. Kustībām ir labvēlīga ietekme arī uz sāpju uztveri, kas notiek galvas smadzenēs.”
Kā sāp mugura?
Muskuļu sāpes, rīta stīvums, sāpes, ko ietekmē aktivitātes, šāvienveidīgas sāpes, dedzinoša vai durstoša sajūta – tas viss var būt raksturīgi muguras sāpēm, un tās var:
- izstarot no muguras uz sēžamvietu, kājām, gurniem vai vēderu;
- palielināties, mainot pozu, pieliecoties un iztaisnojoties vai pagriežoties;
- parādīties un izzust spontāni;
- ietekmēt noteiktu vietu vai izkliedēties pa visu muguru.
