Aptaukošanās – hroniska slimība ar būtisku ietekmi uz sieviešu veselību

Aptaukošanās šobrīd ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām Latvijā, īpaši sieviešu vidū. Ginekoloģe un dzemdību speciāliste Elizabete Ārgale uzsver, ka tā vairs nav tikai estētikas vai dzīvesveida jautājums – aptaukošanās ir klasificējama kā hroniska, recidivējoša saslimšana, kas ietekmē gan fizisko, gan reproduktīvo veselību.

Latvija pēc statistikas rādītājiem ir viena no vadošajām Eiropas valstīm aptaukošanās izplatības ziņā. Saskaņā ar Eurostat datiem aptaukošanās konstatēta vairāk nekā 23 procentiem Latvijas sieviešu un gandrīz 19 procentiem vīriešu, turklāt kopumā ar liekā svara vai aptaukošanās problēmām saskaras gandrīz puse pieaugušo iedzīvotāju. 

“Liekais svars sievietēm ir "karsts temats" jau kopš pusaudžu vecuma. Tāpēc ir svarīgi jau no mazām dienām runāt nevis par to, kas ir par daudz un kas ir par maz, tādejādi potenciāli radot kompleksus par savu ķermeni, bet gan mācīt veselīga dzīvesveida pamatprincipus,” norāda daktere Elizabete Ārgale. 

Ilgu laiku uzskatīts, ka liekais svars ir tikai dzīvesveida sekas un veselības riska faktors. Taču šobrīd speciālisti vienprātīgi atzīst: aptaukošanās ir hroniska slimība. Pat ja izdodas samazināt svaru, tas mēdz atgriezties dažādu fizioloģisku, psiholoģisku iemeslu dēļ, kā arī blakussaslimšanu dēļ. Stress, hronisks iekaisums un vielmaiņas izmaiņas šūnu līmenī pasliktina organisma spēju uzturēt stabilu svaru. “Tauki nav tikai lieka masa. Tiem ir arī hormonāla funkcija – tie var sintezēt gan sievišķos, gan vīrišķos hormonus. Tas ietekmē gan menstruālo ciklu, gan olnīcu darbību, gan kopējo veselību,” skaidro ārste. 

Sievietēm ar paaugstinātu ķermeņa svaru bieži novēro hormonālu disbalansu. Ārste norāda: “Ja sievietei taukos papildus ražojas vīrišķais hormons, tad var novērot, piemēram, pastiprinātu apmatojumu vai akni uz sejas, kas arī ir vīrišķo hormonu izpausme. Ķermeņa aprises maina formu – palielinās vēdera zona, un tas var norādīt, ka sākas jau iekšējo orgānu aptaukošanās. Biedējoši izklausās, bet ir vērts zināt! Tas varbūt motivēs no rīta agrāk piecelties un doties sportiskā pastaigā.” 

Estrogēna pārpalikums savukārt var stimulēt dzemdes iekšējā slāņa augšanu, izraisīt spēcīgākas mēnešreizes un līdz ar pastiprināto asins zudumu arī dzelzs deficītu, bet vecumā pēc menopauzes iestāšanās – pat onkoloģijas risku. Palielināts ķermeņa svars negatīvi ietekmē arī ovulāciju un olnīcu funkciju, apgrūtina grūtniecības iestāšanos un bieži vien ir daļa no policistisko olnīcu sindroma. Šī saslimšana nozīmē, ka olnīcās nenotiek pareiza olšūnu nobriešana, līdz ar to nav mēnešreižu un pastiprināti izdalās vīrišķie hormoni, kā arī izmainās cukura vielmaiņa, kas veicina svara pieaugumu. Olnīcu funkcija, insulīna rezistence un aptaukošanās ir ļoti cieši saistītas, un šis savienojums padara ārstēšanu sarežģītāku. Turklāt liekais svars ir saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu, vairogdziedzera darbības traucējumiem un 2. tipa cukura diabētu. Ginekoloģe uzsver: “Mērķis nav, lai visas sievietes būtu superslaidas, bet ir svarīgi turēt ķermeņa masas indeksu zem 30, ideāli zem 27. Tas mazina hronisku slimību riskus un uzlabo arī reproduktīvo veselību.” 

Pirmais solis svara kontroles ceļā vienmēr ir dzīvesveida maiņa – sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes. Tomēr, ja, neskatoties uz centieniem, svars nesamazinās, ir jāvēršas pie ārsta. Straujš svara pieaugums var liecināt par citām slimībām, un endokrinologs vai ginekologs var palīdzēt atklāt hormonālos un vielmaiņas traucējumus, kas kavē svara kontroli. Reizēm nepieciešama arī medikamentoza terapija. “Ja cilvēks pats nespēj samazināt svaru ar dzīvesveida izmaiņām, nevajag baidīties no medikamentiem. Tie ne vienmēr jālieto visu dzīvi – bieži līdz brīdim, kamēr normalizējas ĶMI,” skaidro ārste. 

Praksē ar aptaukošanās problēmām pie ginekologa visbiežāk vēršas divu grupu sievietes. Pirmās ir jaunākas līdz 35 gadu vecumam, kur bieži sastopami neregulāri cikli un policistisko olnīcu sindroms. Otrās ir sievietes ap 40 gadiem un tuvāk menopauzei, kad vielmaiņa palēninās, hormoni svārstās un pieaug risks insulīna rezistencei vai vairogdziedzera traucējumiem.  

Aptaukošanās ir komplekss stāvoklis, ko ietekmē gan dzīvesveids, gan ģenētika, gan hormonu līdzsvars. Tā ir slimība, kas prasa ilgstošu pieeju, speciālistu iesaisti un individuālu risinājumu meklēšanu. “Katrs gadījums ir individuāls, un cīņā ar svara kontroli noteikti ir jāmeklē savu speciālistu komanda,” uzsver ginekoloģe.