Šonedēļ norisinās Eiropas uroloģijas nedēļa – ikgadēja iniciatīva, kuras mērķis ir aktualizēt uroloģisko slimību nozīmi sabiedrības veselībā un uzsvērt profilakses lomu. Šogad īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši urīnceļu infekcijām. Tā ir viena no izplatītākajām infekcijas slimību grupām, kas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē. Urīnceļu infekcijas īpaši raksturīgas sievietēm, un tās dzīves laikā piedzīvo vismaz 50 līdz 60% sieviešu. Tomēr problēma ir aktuāla arī vīriešiem. Latvijas Urologu asociācija pievienojas Eiropas kolēģu iniciatīvai un aicina sabiedrību pievērst uzmanību gan infekciju simptomiem, gan riska faktoriem, lai savlaicīgi novērstu komplikācijas un stiprinātu urīnceļu veselību ilgtermiņā. 

Kas ir urīnceļu infekcijas, un kā tās atpazīt? 

Urīnceļu infekcijas rodas, kad kaitīgās baktērijas nonāk urīnceļos un sāk tajos vairoties. Pat šķietami nevainīgi ieradumi – pārāk maz izdzerts ūdens, ilga urīna aizturēšana vai sekss – var radīt apstākļus, kuros baktērijas nonāk urīnceļos. Pirmās pazīmes parasti izraisa diskomfortu un ir viegli atpazīstamas, piemēram:  

• sāpes vai dedzinoša sajūta urinējot;
• bieža vēlme urinēt;
• pēkšņa urīna nesaturēšana, kā arī drudzis un salšanas sajūta;
• urīns ir tumšs, duļķains, ar nepatīkamu aromātu vai asins piejaukumiem. 

Šos simptomus nevajadzētu ignorēt, jo neārstēta infekcija var “pacelties” uz augšu un skart nieres, izraisot stipras sāpes un augstu temperatūru. Simptomu gadījumā svarīgi nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā nozīmēs pie urologa vai cita speciālista.  

Sievietes – galvenā riska grupa 

Sievietes ar urīnceļu infekcijām sastopas krietni biežāk nekā vīrieši, un tam ir vienkāršs fizioloģisks izskaidrojums – sieviešu urīnizvadkanāls ir īsāks, tādēļ baktērijām nonākt urīnpūslī ir daudz vieglāk. Urīnceļu infekcijas nereti veidojas pavisam ikdienišķu ieradumu dēļ. Viena no biežākajām kļūdām ir nepietiekama šķidruma lietošana, kas neļauj izskalot baktērijas no urīnceļiem. Ne mazāk būtiska ir pareiza intīmā higiēna, jo tās neievērošana var veicināt baktēriju nokļūšanu urīnpūslī. Liels, taču ne visiem zināms riska faktors ir tualetes neapmeklēšana uzreiz pēc dzimumakta. Dzimumakta laikā baktērijas var iekļut urīnizvadkanālā un, ja urīns savlaicīgi netiek izvadīts, baktērijām ir vieglāk vairoties. 

Pie riska faktoriem jāpieskaita arī hormonu svārstības, paaugstināts cukura līmenis asinīs un stress, kas ietekmē gan imunitāti, gan maksts mikrofloras līdzsvaru. Maksts un urīnizvadkanāls atrodas ļoti tuvu, tādēl īpaši rūpēties par intīmo higiēnu. Tas nozīmē – regulāri apmazgāties, kā arī dot priekšroku kokvilnas, nevis sintētiskajai apakšveļai. 

Ja urīnceļa infekcijas piemeklē regulāri, tas ir nopietns signāls, ka nepieciešama padziļināta diagnostika. 

Autors: Shutterstock.com

Vīrieši un urīnceļa infekcijas 

Lai gan vīriešiem urīnceļu infekcijas sastopamas retāk nekā sievietēm, tās parasti ir komplicētas un cieši saistītas ar citām veselības problēmām. Riska zonā ir vīrieši pēc 60 gadu vecuma, jo šajā vecumā biežāk novērojamas ar novecošanu saistītas izmaiņas. Visbiežāk – palielināta prostata. Tā var nospiest urīnizvadkanālu, samazinot urīna plūsmu un traucējot pilnīgai urīnpūšļa iztukšošanai. Atlikušais urīns kalpo kā labvēlīga vide baktērijām, kas palielina infekciju risku. 

Papildus palielinātai prostatai urīnceļu infekciju attīstību vīriešiem var veicināt arī urīnceļu akmeņi vai hroniski iekaisuma veidi citos orgānos. Latvijas Urologu asociācija uzsver, ka profilaksei nozīmīga ir gan prostatas veselības uzraudzība, gan ikdienas paradumi. Būtiski atzīmēt, ka regulāras vizītes pie ģimenes ārsta vai urologa, īpaši pēc 50 gadu vecuma, ir svarīgs solis vīriešu veselības saglabāšanā. Tās ļaus ne tikai novērst urīnceļu infekcijas, bet arī savlaicīgi pamanīt citas uroloģiskas saslimšanas. 

Diagnostika un ārstēšana  

Ja ir aizdomas par urīnceļu infekciju, ģimenes ārsts visdrīzāk nozīmēs urīna analīzes – tās ļauj noteikt, vai urīnā ir baktērijas, asinis vai strutas. Atsevišķos gadījumos tiek veikta arī urīna bakterioloģiskā izmeklēšana, lai precīzi noteiktu infekcijas izraisītāju un izvēlētos piemērotāko ārstēšanu. Ārsts var nozīmēt arī papildu diagnostiku, piemēram, cistoskopiju vai ultrasonogrāfiju, lai izslēgtu citas iespējamās saslimšanas, piemēram, audzējus vai strukturālas anomālijas.  

Ārstēšana tiek pielāgota katram pacientam individuāli, vieglākos gadījumos var pietikt ar izmaiņām dzīvesveidā, bet sarežģītākos – nepieciešamas ārsta izrakstītas antibiotikas. Ļoti svarīgi ir nepaļauties uz pašārstēšanos, jo nepareizi izvēlētas zāles var ne tikai nepalīdzēt, bet padarīt situāciju vēl ļaunāku. 

Papildus medikamentiem speciālisti iesaka dienā izdzert vismaz 2–2,5 litrus silta šķidruma, īpaši ārstniecisko augu tējas ar pretiekaisuma iedarbību, piemēram, miltenes, brūklenes, bērza lapas, kumelīti vai tīruma kosu. Īpaši iedarbīgs profilakses līdzeklis ir dzērveņu ekstrakts, kas novērš baktēriju pielipšanu urīnceļiem. 

Laikus sākta ārstēšana un ārsta norādījumu ievērošana parasti nodrošina ātru atveseļošanos un ļauj izvairīties no nopietnām komplikācijām. Atbildīga attieksme pret savu veselību un savlaicīga ārsta apmeklēšana ļauj ne tikai izvairīties no smagākām saslimšanām, bet arī saglabāt labu pašsajūtu un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.