Kāpēc neiestājas grūtniecība? Miomas un dzemdes patoloģijas – nereti ignorēts faktors
Latvijā sievietes ar miomām netiek savlaicīgi novirzītas pie speciālistiem, lai sagatavotu dzemdi veiksmīgai grūtniecībai. Dzemdes anatomisko izmaiņu diagnostika un ķirurģiska korekcija ir būtisks solis medicīniskās apaugļošanas efektivitātes paaugstināšanā un spontāno abortu riska samazināšanā, atzīst klīnikas “Embrions” neauglības ārstēšanas speciālists, reproduktoloģiski operējošs ginekologs dr. Egīls Gasiņš.
Miomas, adenomioze un endometrioze – tās visas ir ārstējamas problēmas, kuras ar pareizu diagnostiku un savlaicīgu ķirurģiju var koriģēt, būtiski palielinot iespēju uz veiksmīgu un iznēsātu grūtniecību.
“Savā praksē sastopos ar ļoti daudziem ielaistiem gadījumiem, kad sieviete ilgi mēģinājusi tik pie bērna, bet nav sūtīta uz operatīvo ārstēšanu. Dzemdes dobuma anatomija tieši ietekmē gan bērna ieņemšanu, gan grūtniecības norisi, spontāno abortu risku un rezultātā – dzīvi dzimušu bērnu skaitu,” norāda ginekologs.
Ārsts uzsver, ka neauglības ārstēšanā ļoti svarīga sievietei ir motivācija. “Uzskatu, ka vispirms ir jāiegūst labi embriji un tad var uzsākt ķirurģisko ārstēšanu – dzemdes sagatavošanu grūtniecībai. Būtisks motivators sievietei ir apziņa, ka viņai jau ir labi, sasaldēti embriji, kuri “gaida” – šī apziņa palīdz pieņemt lēmumu par ķirurģisku ārstēšanu un aktīvu iesaisti ārstēšanās procesā,” atzīst ārsts.
Viens no galvenajiem šķēršļiem ceļā uz veiksmīgu medicīniskās apaugļošanas rezultātu ir dzemdes miomas, īpaši submukozas miomas, kuras atbilstoši Starptautiskās dzemdniecības un ginekoloģijas federācijas izstrādāta sistēma FIGO klasifikācijai, operējošā ginekoloģijā būtu jāoperē.
Ja submukozu miomu operē histeroskopiski, jau pēc 2–3 mēnešiem var plānot embrija transfēru. Ja tiek novērstas arī dzemdes starpsienas vai citas malformācijas (iedzimtas dzemdes dobuma pataloģijas), būtiski palielinās veiksmīgas grūtniecības iestāšanās un iznēsāšanas iespējas. Savukārt neārstētas miomas var novest pie spontāniem abortiem – īpaši pirmajās 9 grūtniecības nedēļās, kas būtiski ietekmē sievietes emocionālo un psiholoģisko stāvokli.
“Nav pieļaujami gadījumi, kad sievietei ir 8–9 cm liela mioma vai vairāki 5 cm lieli mezgli, bet viņai saka, ka tie netraucēs grūtniecībai. Nedrīkst likt labus embrijus nesagatavotā sievietes dzemdē,” uzsver ārsts.
Ginekologs–reproduktologs aicina ambulatoros ginekologus ciešāk sadarboties ar reproduktologiem, īpaši operējošiem ārstiem, lai laikus novirzītu pacientes uz dzemdes stāvokļa izvērtēšanu un sagatavošanu. Bieži sievietes anatomiskās īpatnības nevar noteikt tikai ar ultrasonogrāfiju – tās atklājas histeroskopijas laikā.