Sirds veselība ir būtiska cilvēka dzīves kvalitātei, un par to jārūpējas ik dienu. Lai veicinātu rūpes par sirdi un informētu par veselības riskiem un profilakses iespējām, septembra nogalē tiek atzīmēta Pasaules sirds diena. Izceļot profilakses un veselīgu paradumu nozīmi, ar ieteikumiem dalās BENU Aptiekas piesaistīta speciāliste Veselības centrs 4 kardioloģe Anna Labuce un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

“Lai rūpētos par sirds veselību, būtiska ir regulāra profilakse,” uzsver kardioloģe Anna Labuce. Viņa norāda, ka katram ieteicams vismaz reizi gadā izmērīt asinsspiedienu un doties pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati. Šādas vizītes ļauj laikus pamanīt iespējamās problēmas, piemēram, sirds trokšņus, paaugstinātu asinsspiedienu vai kāju tūskas, ko pats pacients var nebūt ievērojis. 

Pacientiem ar jau diagnosticētām sirds un asinsvadu slimībām izmeklējumu biežums atkarīgs no konkrētās patoloģijas. Sirds mazspējas vai vārstuļu problēmu gadījumā tos iesaka atkārtot reizi gadā, citos gadījumos pietiek ar reizi pāris gados. Kardioloģe uzsver, ka “svarīgi ir nepazust no ārsta redzesloka, lai sekotu slimības gaitai un savlaicīgi pamanītu izmaiņas”.  

Autors: Shutterstock.com

Veselīgam dzīvesveidam ir liela nozīme sirds veselībā 

“Par savu veselību ikviens var rūpēties ikdienā, koriģējot dzīvesveidu,” uzsver kardioloģe. Būtiska ir fiziskā aktivitāte – vismaz 150 minūtes mērenas slodzes nedēļā, kas padara sirdi stiprāku un uzlabo asinsriti. Ja ir liekais svars vai aptaukošanās, to iespējams mazināt ar kustībām un uztura paradumu maiņu, bet, ja vielmaiņa ir būtiski izmainīta, nepieciešama speciālista palīdzība. 

Īpaša uzmanība jāpievērš smēķēšanai. “Neatkarīgi no smēķēšanas stāža – tā vienmēr ir jāatmet,” uzsver ārste. Smēķēšana bojā asinsvadus, palielina sirds un asinsvadu slimību, onkoloģisku saslimšanu, kā arī hroniskas obstruktīvas plaušu slimības risku. 

Ne mazāk svarīgs ir miegs. “Kvalitatīvs miegs ir vajadzīgs pilnīgi visiem, jo miega laikā atpūšas visas orgānu sistēmas – arī smadzenes un sirds. Sirds strādā lēnāk, tai ir iespēja atpūsties, un tas ir būtiski ilgtermiņā,” uzsver speciāliste. Ja miega ir par maz, simpātiskā nervu sistēma paliek pastāvīgi aktivizēta, kas ar laiku var izraisīt hipertensiju un paaugstinātu asinsspiedienu. 

Stresa ietekme uz sirds veselību 

Kardioloģe Anna Labuce uzsver, ka stress ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē sirds veselību. Tas aktivizē simpātisko nervu sistēmu, kas var veicināt paaugstināta asinsspiediena attīstību, izraisīt sirds ritma traucējumus un tahikardiju, kas ilgtermiņā bojā sirdi. “Sirds ritma traucējumi, piemēram, ekstrasistoles vai paātrināts sinusa ritms, bieži vien ir saistīti tieši ar stresu un hronisku pārslodzi,” norāda kardioloģe. 

Vienlaikus stress ietekmē arī visu organismu kopumā, īpaši tad, ja tas ir ilgstošs, hronisks un netiek risināts. Īslaicīgs stress būtisku kaitējumu nerada, taču pastāvīga spriedze, piemēram, neveselīgas attiecības ģimenē, mobings darba vidē vai pārslodze, var veicināt izdegšanas sindromu un būtiski pasliktināt veselības stāvokli. Tāpēc, kā norāda kardioloģe, ir ļoti svarīgi mazināt ikdienas stresa fonu.  

Farmaceite norāda, ka stresa gadījumā var palīdzēt ārstniecības augi ar nomierinošu un relaksējošu iedarbību – piparmētra, kumelīte, melisa, pasiflora, baldriāns, raudene, asinszāle, mātere, lavanda, apinis un vilkābele –, kas palīdz mazināt nervozitāti. Tāpat stresa mazināšanai noder elpošanas vingrinājumi, meditācija, pastaigas un regulāras fiziskās aktivitātes, tomēr katram jāatrod sev piemērotākais veids. Klīniskā farmaceite uzsver, ka sūdzības nevajadzētu atstāt bez ievērības un ilgstoša vai pārmērīga stresa gadījumā ir jāvēršas pie ārsta. 

Jāatceras – cilvēka organismā viss ir saistīts 

Cilvēka organismā viss ir savstarpēji saistīts, un neviena orgānu sistēma nav pilnībā izolēta. Kardioloģe skaidro, ka, piemēram, pacientam ar cukura diabētu sākotnēji sirds problēmu var nebūt, taču neārstēta slimība izraisa asinsvadu bojājumus un palielina gan sirds, gan nieru mazspējas risku. 

Arī liekais svars negatīvi ietekmē veselību – ap sirdi var uzkrāties perikardiālie taukaudi, kas traucē tās darbībai. Liekais svars veicina arī vielmaiņas traucējumus, insulīna rezistenci un cukura diabētu, kas bieži komplicējas ar sirds un asinsvadu slimībām un var novest pie sirds mazspējas. “Tāpēc arī šīs blakusslimības ir jāārstē; tas noteikti ir jāatceras, ka mēs neārstējam izolētu slimību – mēs ārstējam visu cilvēku kopumā kā vienotu veselumu,” uzsver ārste.  

Uztura bagātinātāji sirds veselībai 

Farmaceite uzsver, ka sirds veselības stiprināšanai var izmantot dažādus uztura bagātinātājus, kas apvieno vitamīnus, minerālvielas, aminoskābes un augu ekstraktus. Īpaši tiek izcelti šādi līdzekļi: 

• zivju eļļa, kas satur Omega-3 taukskābes EPA un DHA. Tā kā organisms pats tās nesintezē, tās jāuzņem ar treknām jūras zivīm vai uztura bagātinātājiem. Omega-3 labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, imunitāti, locītavu veselību, kā arī palīdz uzturēt normālu redzi un smadzeņu darbību;
• linsēklu, ķirbju un kaņepju sēklu eļļa, kā arī koenzīms Q10, kura daudzums ar vecumu samazinās un kas ir svarīgs organisma enerģijas nodrošināšanai;
• augu fitosterīni un sarkanā rauga rīsu ekstrakts, kas palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni;
• fermentēto sojas pupu ekstrakts ar natokināzi, kā arī polifenolus saturoši ekstrakti – piemēram, no olīvu lapām un vīnogu kauliņiem –, kas labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu;
• vitamīni un minerālvielas – C, D, E, B grupas vitamīni, kā arī kālijs, magnijs, selēns un cinks;
• vilkābele, kas satur flavonoīdus, polifenolus un citas aktīvās vielas. Tā stiprina un tonizē sirdi, paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu un palīdz mazināt stresu. To bieži lieto sirds ritma traucējumu, paātrinātas sirdsdarbības, trauksmes un miega problēmu gadījumā, nereti kombinācijā ar magniju un koenzīmu Q10;
• mātere, kurai piemīt asinsspiedienu pazeminoša un nomierinoša iedarbība. To izmanto vieglu sirds darbības traucējumu, nervozitātes un miega problēmu gadījumā. 

Autors: Shutterstock.com

Biežāk pieļautās kļūdas 

Farmaceite norāda, ka bieži vien profilakses pasākumi tiek atstāti novārtā un par veselību sāk domāt tikai tad, kad jau diagnosticēts paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmenis vai cukura diabēts. Tāpat kļūdas tiek pieļautas medikamentu lietošanā – zāles pret hipertensiju vai citām sirds slimībām nereti tiek lietotas tikai tad, kad parādās sūdzības, nevis regulāri, kā noteicis ārsts. Šāda pieeja neļauj normalizēt asinsspiedienu un ārstēt slimību. Visi ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto katru dienu precīzā devā un režīmā, devas nedrīkst mainīt vai terapiju pārtraukt bez ārsta ziņas. 

Speciāliste iesaka: “Sākt rūpēties par savu sirds veselību vajag tūlīt, neatliekot to uz vēlāku laiku,” kā arī atgādina, “uztura bagātinātāji neaizstāj ārsta nozīmētus medikamentus, pilnvērtīgu uzturu un veselīgu dzīvesveidu. Par to izvēli un lietošanu vienmēr jākonsultējas ar speciālistu, jo nepieciešamība tiek vērtēta individuāli.” 

Atcerieties! Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!