Asaras ierasts uzskatīt par organisma reakciju uz emocionālu pārdzīvojumu, tomēr patiesībā to funkcijas ir daudz plašākas. Arī ikdienā acis pastāvīgi izdala nelielu daudzumu asaru, tādējādi veidojot asaru plēvīti, kas tās mitrina un aizsargā. Ja kādu faktoru ietekmē asaru izdalīšanās nenorit, kā nākas, proti, asaru ir pārlieku daudz vai pārmēru maz, rodas diskomforts un būtiski pasliktinās cilvēka dzīves kvalitāte. Kādi ir acu sausuma un asarošanas biežākie cēloņi un kā mazināt to nepatīkamos simptomus, skaidro aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

Cilvēka acs virsmu klāj īpaša asaru plēvīte, kas rūpējas par to, lai acs tiktu nepārtraukti mitrināta un aizsargāta no dažādiem svešķermeņiem, piemēram, putekļiem un citām sīkām daļiņām. Asaru sastāvā esošās vielas tāpat arī ļauj mazināt dažādu baktēriju kaitīgo ietekmi un infekciju risku, asaras piegādā acs radzenei skābekli, kā arī pasargā to no izžūšanas. Plakstiņos izvietotie asaru dziedzeri nodrošina pastāvīgu asaru izdalīšanos – pamirkšķinot acis, asaru plēvīte atjaunojas un vienmērīgi pārklāj radzenes virsmu. Asaru plēvītes kvalitāti un asaru izdalīšanās apjomu ietekmē dažādi faktori, tai skaitā cilvēka vecums, saslimšanas, lietotie medikamenti, redzes piepūle, dažādu kairinošu vielu ietekme un citi. Šo faktoru ietekmē asaras var izdalīties pārmēru maz, radot acs sausumu, vai tieši pretēji – izdalīties pastiprināti, tādā veidā izraisot acu asarošanu.

Sausās acs sindroms

„Gadījumā, ja acis netiek pietiekami bieži mirkšķinātas, neveidojas pilnvērtīga asaru plēvīte vai ir mainīts asaru ķīmiskais sastāvs, var attīstīties sausās acs sindroms – stāvoklis, kam raksturīga graušanas, sausuma, smilšu vai svešķermeņa sajūta acīs. Sausās acs sindroma gadījumā var būt sūdzības par acu nogurumu un sāpēm, acis var būt iekaisušas, apsārtušas un niezošas. Spožā gaismā, aukstos un vējainos laikapstākļos acis var pastiprināti asarot, vienlaikus nenodrošinot pietiekamu acs mitrināšanu asaru nepilnvērtīgā sastāva dēļ. Tāpat iespējams novērot acu miglošanos un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu,” stāsta farmaceite.

Visbiežāk sastopamie sausās acs sindroma cēloņi:

1. Novecošana – pēc 40 gadu vecuma samazinās acs dziedzeru izdalītais asaru daudzums un mainās asaru sastāvs.
2. Noteiktu medikamentu lietošana – asaru izdalīšanos samazina virkne dažādu medikamentu, piemēram, pretiesnu, pretklepus un pretsāpju līdzekļi, hormonālie un psihotropie preparāti, antihistamīni, diurētiķi, kā arī acu pilieni glaukomas ārstēšanai.
3. Acu operācijas, piemēram, lāzerķirurģiskā redzes korekcija.
4. Nodarbes, kam nepieciešama pastiprināta redzes piepūle, piemēram, viedierīču lietošana, televizora skatīšanās, rokdarbi, lasīšana vai ilgstoša automobiļa vadīšana.
5. Apkārtējās vides faktori, piemēram, putekļi, kairinošas vielas, dūmi, sauss gaiss, vējš vai gaisa kondicionētāji.

„Novērst sausās acs sindroma simptomus vislabāk palīdzēs acu mitrinātāji – „mākslīgās asaras”, kas pēc sastāva līdzinās īstajām asarām un ļauj atjaunot acs mitruma līmeni. Iespējams izvēlēties dažādu veidu pilienus – atkarībā no tā, cik bieži tos nepieciešams lietot. Tāpat ieteicams parūpēties par papildu gaisa mitrināšanu telpās, kur nākas uzturēties regulāri, kā arī pārskatīt ēdienkarti. Asaru dziedzeru darbību uzlabo Omega 3 taukskābes, tāpēc uzturā jāiekļauj treknās zivis, linsēklas, rieksti un čia sēklas. Papildus var lietot arī zivju eļļu,” norāda farmaceite.

Pastiprināta acu asarošana

Mainoties asaru daudzumam un kvalitātei, tāpat iespējams saskarties ar otru galējību – pārmērīgu acu asarošanu –, kas var liecināt par alerģisku reakciju, kairinājumu vai infekciju. Lai cīnītos ar pastiprinātas acu asarošanas simptomiem, ir svarīgi precīzi noteikt tās cēloni.

Visbiežāk sastopamie acu asarošanas cēloņi:

1. Konjunktivīts jeb acs gļotādas iekaisums. Šai saslimšanai raksturīgi tādi simptomi kā acu asarošana, graušanas sajūta, apsārtums, plakstiņu tūska un izdalījumi no acīm. Ar konjunktivītu visbiežāk inficējas, pieskaroties acīm ar nemazgātām rokām, tādā veidā ienesot infekciju acīs. Iekaisums ir ļoti lipīgs, tāpēc ir svarīgi ievērot drošības pasākumus – rūpīgi sekot līdzi higiēnai, regulāri vēdināt telpas, nelietot citu cilvēku dvieļus un kosmētikas piederumus, bet pēc pieskaršanās acīm – obligāti nomazgāt rokas. Izdalījumi no acs regulāri jātīra, izmantojot fizioloģiskajā šķīdumā vai novārītā ūdenī samitrinātu vates tamponu, šim nolūkam var lietot arī stipru tējas uzlējumu. „Konsultējoties ar farmaceitu, konjunktivīta ārstēšanai iespējams pielietot arī dažāda veida dezinficējošos acu pilienus vai ziedes. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja konjunktivīts ir bakteriālas izcelsmes, ar dabas līdzekļiem vien nebūs līdzēts – tādā gadījumā būs nepieciešams doties pie ārsta,” norāda farmaceite.
2. Alerģija jeb alerģiskas izcelsmes konjunktivīts, kam raksturīgas sarkanas un niezošas acis, pastiprināta asarošana, iesnas un šķaudīšana. Izplatītākie alergēni ir mājās atrodamie putekļi, putekļu ērcītes, mājdzīvnieku spalvas, pelējuma sēnīte, pārtika, kosmētika, kā arī dažādu koku, ziedu un zāļu ziedputekšņi. Lai gan visiedarbīgākais veids cīņā ar alergēniem ir cenšanās no tiem izvairīties, tas ne vienmēr ir iespējams, tāpēc palīdzēt var pretalerģijas tabletes un acu pilieni.
3. Vīrusu saslimšanas jeb vīrusa izcelsmes konjunktivīts. Piedzīvojot pirmos saaukstēšanās simptomus, bieži vien iekaist un asaro acis – šajā gadījumā pastiprinātu asarošanu izraisījis vīrusa radīts iekaisums, un simptomi novērojami pie dažādiem sezonālajiem vīrusiem, gripas un arī Covid-19. Acis jāskalo vairākas reizes dienā, pilinot augu ekstraktus saturošus pilienus, palīdzēs arī kombinētie pretsaaukstēšanās medikamenti un antihistamīni.
4. Nepiemērotas brilles vai kontaktlēcas. Acu asarošanu var veicināt pat sīkas neprecizitātes redzes korekcijā. Ja redze tiek piepūlēta, acis ir sasprindzinātas, tās kļūst sausas un biežāk asaro.
5. Acī iekļuvis svešķermenis. Ja acī iekļuvis kāds objekts, asarošana ir kā aizsargreakcija – tādā veidā mēģinot svešķermeni pēc iespējas ātrāk aizskalot. Svarīgi ir acis ātri izskalot ar ūdeni vai mitrinošiem acu pilieniem – tiklīdz svešķermenis būs pazudis, asarošana mitēsies.
6. Sašaurināts asaru kanāls. Asaru kanāls savieno aci ar asaru maisu un tālāk ar degunu, kur tiek novadītas asaras. Ja kanāla darbība ir traucēta, var parādīties pārmērīga acu asarošana. Kanāla sašaurinājums biežāk novērojams gados vecākiem cilvēkiem, tomēr dažreiz tas izveidojas arī pēc acu iekaisuma vai traumas. Šajā gadījumā par labāko risinājumu jākonsultējas ar ārstu – asaru kanālu iespējams izskalot vai paplašināt ķirurģiski.
7. Mehānisks kairinājums, piemēram, vējš, smiltis, putekļi vai spoža saules gaisma. Asarošanu palīdzēs novērst saulesbrilles vai aizsargbrilles.

“Neraugoties uz to, ka simptomi acu kairinājumam un diskomforta sajūtai var būt līdzīgi, ārstēšana nereti atšķiras atkarībā no kairinājuma radītajiem cēloņiem. Saskaroties ar pirmajiem simptomiem, vislabāk lūgt padomu farmaceitam. Jāņem vērā, ka nopietnos gadījumos, piemēram, ja ir aizdomas, ka varētu būt bakteriāls konjunktivīts, ieteicams jau pirmo divu dienu laikā doties pie ārsta, savukārt, citos gadījumos pēc palīdzības pie ārsta būtu ieteicams vērsties, ja nepatīkamās sajūtas nepāriet trīs četru dienu laikā”, norāda farmaceite.