medicine.lv skaitļos

Lietotāji online169
Aktīvie uzņēmumi12796
Nozares raksti1633
Ekspertu atbildes21477
Kas ietekmē mūsu produktivitāti un kā to uzlabot? Skaidro speciālisti : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Kas ietekmē mūsu produktivitāti un kā to uzlabot? Skaidro speciālisti

Ikvienam no mums ir gadījušās dienas, kad darbi veicas no rokas, bet ir dienas – kad šķiet, ka pat visvienkāršākie uzdevumi ir nepārvarami, nav nedz spēka, nedz vēlmes neko darīt. Kas ietekmē šīs sajūtas un mūsu ikdienas produktivitāti? Ko varam darīt, lai to paaugstinātu? Kāpēc ir svarīgi nepārspīlēt ar darba slodzi un ieplānot arī atpūtu? Stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, "Veselības centra 4" preventīvās medicīnas klīnikas "Anti-Aging Institute" ACSTH sertificēta personīgās izaugsmes trenere Zane Jankovska un aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kas ietekmē mūsu produktivitāti?

Kā skaidro personīgās izaugsmes trenere, vienas noteiktas atbildes uz šo jautājumu nav, jo mēs ikviens esam dažādi. Mūsu pašsajūtu, tai skaitā produktivitāti, ietekmē dažādi organisma procesi, kas ir mainīgi, taču pamatā tā balstās uz mentālās un fiziskās enerģijas un motivācijas kombināciju. To, cik produktīvi esam un jūtamies, ilgtermiņā ietekmē mūsu fiziskā un garīgā veselība, kas balstās uz pamatvajadzībām: rūpēm par sevi, pilnvērtīgu miegu, regulārām fiziskām aktivitātēm un veselīgu uzturu. Bieži vien mēs vēlamies izlaist kādu no šiem posmiem, uzskatot, ka, palielinot darba slodzi, veicot vairākus darbus vienlaikus, samazinot brīvo laiku, sasniegsim augstāku produktivitāti un izdarīsim vairāk. Lai arī īstermiņā varētu likties, ka šāda pieeja sniedz rezultātus, jau ļoti drīz nāksies secināt pretējo – tā var tuvināt mūs izdegšanai, miega traucējumiem un citām problēmām. Tādēļ rūpes par sava organisma pamatvajadzībām ir tas būtiskais solis, ar ko būtu jāsāk un kuru nedrīkstam izlaist, ja vēlamies uzlabot savu produktivitāti un vispārējo labklājību. Turklāt šo pamatvajadzību apmierināšana uzlabo garastāvokli un mūsu pašsajūtu, kas uzreiz sniedz mums vairāk fiziskā un garīgā spēka iecerēto uzdevumu veikšanai. Speciāliste atzīst – daudzējādā ziņā produktivitātes veicināšana ir vienkāršs process, bet tas nenozīmē, ka tas vienmēr ir viegls.

Vai vienmēr jābūt produktīviem?

Ir saprotams, ka ikdienā varam vēlēties spēt paveikt vairāk, izdarīt darbus un atrisināt dažādus jautājumus ātrāk. Taču vienlaikus ir jāspēj sev pajautāt – vai mums katru dienu ir jābūt vienādi produktīviem? Ir jāpieņem, ka vienmēr būs dienas, kurās jutīsimies aktīvāki un enerģiskāki, un būs arī tādas, kurās nevarēsim paveikt īpaši daudz. Ir jāpieņem sava organisma resursi noteiktajā dienā, uzsver eksperte. Pārlieku liela vēlme izdarīt vēl vairāk var novest pie pretēja efekta – pārslodzes un stresa, un rezultātā pie produktivitātes krituma.

Svarīgās atpūtas pauzes

Viens no pirmajiem soļiem ceļā uz augstāku produktivitāti pēc pamatvajadzību apmierināšanas ir darba grafika izveide un prioritāšu noteikšana. Darba diena būs daudz pārskatāmāka, ja jums būs skaidrs dienas grafiks, kurā tiks iekļautas arī regulāras atpūtas pauzes. Cilvēki parasti vislabāk koncentrējas 50 līdz 120 minūtes, un pēc intensīva darba posma ir nepieciešama īsa atelpa, piemēram, piecu minūšu pastaiga vai vienkārši vingrinājumi. Ir svarīgi ievērot šo darba un atpūtas paužu režīmu arī tad, ja liekas – “tagad esmu uz produktivitātes viļņa un nevaru apstāties!” Ir svarīgi apzināties organisma nepieciešamību pēc atelpas, jo ilgtermiņā tas sniegs daudz labākus rezultātus nekā nepārtrauktas darba stundas, uzsver speciāliste. Šo paužu laikā ir svarīgi nepievērsties sociālajiem tīkliem, dažādai saziņai un ziņām, jo tas neļaus sasniegt vēlamo atpūtas efektu. Tāpat šādās atpūtas pauzēs tradicionālās kafijas vietā ieteicamāk izvēlēties tīru ūdeni vai ūdeni ar citronu un medu.

Traucēkļu novēršana

Foto: Freepik.com/ jannoon028

Mūsdienās nereti novērojam, ka spējam veikt vairākus darbus vienlaikus. Lai arī tas var radīt sajūtu, ka darām daudz, rezultāts ilgtermiņā drīzāk būs tik veiksmīgs kā gribētos, jo nespējam koncentrēt pietiekamu uzmanību viena noteikta darba veikšanai. Tādēļ ir būtiski, pievēršoties noteikta uzdevuma veikšanai, censties novērst traucēkļus un uzmanības novēršanas avotus – gan ārējos, gan iekšējos. Ārējos avotus, piemēram, troksni, tālruņa paziņojumus vai traucējošu kolēģi, var novērst, izmantojot vienkāršas stratēģijas, piemēram, valkājot troksni slāpējošas austiņas vai klausoties instrumentālo mūziku darba laikā, ieslēdzot tālruni režīmā  netraucēt” vai apklusināt e-pasta paziņojumus, vai aizvērt kabineta durvis. Tāpat, lai varētu veiksmīgi novērst traucēkļus, ir jāidentificē iekšējie uzmanības novēršanas avoti, piemēram, izsalkums, garlaicība vai stress. Ikvienam, kurš jūtas apjucis, bet nevar noteikt tūlītēju ārēju iemeslu, kas traucē uzdevumu izpildei, vajadzētu veltīt brīdi, lai ieklausītos sevī. Uzdot sev jautājumu: “Ko es tagad jūtu? Varbūt tas ir izsalkums, trauksme vai nogurums, miegainība?” Kad problēma ir identificēta, var sākt pielietot risināšanas stratēģijas, piemēram, paņemt ēšanas pauzi, veikt pastaigu, elpošanas vingrinājumus vai pat īsu snaudu, skaidro speciāliste.

Kā paveikt darbus, kas nav patīkami?

Banner 280x280

Lai paveiktu tos darbus un uzdevumus, ko tā vien gribas aizmirst vai vismaz atlikt, noderēs uzmanības koncentrēšana uz šo nepatīkamo darbu pozitīvajām sekām – piemēram, fiziskās veselības uzlabošanās, ko nodrošinās regulāras fiziskās aktivitātes, vai to, cik tīra izskatīsies māja, kad visi uzkopšanas darbi būs paveikti. Tas var būt spēcīgs stimuls darbu neatlikt uz vēlāku laiku! Tāpat arī pozitīva elementa pievienošana nepatīkamam uzdevumam, piemēram, iemīļotās mūzikas klausīšanās, slaukot grīdu, var palīdzēt kādam izturēt nepatīkamos darbus. Tomēr pētnieki brīdina, ka mūzikas klausīšanās vislabāk darbojas uzdevumiem, kuriem ir zema kognitīvā slodze, tādējādi tā nav pielietojama visos gadījumos. 

Tāpat arī nepatīkamo uzdevumu sadalot mazākās daļās, tas vairs var nešķist tik grūts un neizpildāms. Nepatīkamo uzdevumu izpildīšana jāpadara pēc iespējas vienkāršāka. Šiem uzdevumiem ļoti labi noder laika termiņa uzlikšana, piemēram, “šodien šim projektam es veltīšu 15 minūtes un ne ilgāk” un pieturēties pie šī plāna, kamēr tas šķiet produktīvs.

Idejas un padomi produktīvākai ikdienai

Foto: Freepik.com/ lcd2020

Papildus rūpēm par pamatvajadzību nodrošināšanu, eksperte iesaka vairākus paņēmienus, kā varam uzlabot savu ikdienas produktivitāti.

  • Rituālu ieviešana – katru rītu veikt kādu aktivitāti, kas uzlabo mentālo un fizisko veselību. Tā var būt piecu minūšu joga vai meditācija, neliela vingrošana, pastaiga vai citas aktivitātes.
  • Uzdevumu saraksts – tajā var iekļaut ne vien ar darbu saistītus uzdevumus, bet arī privātos un mājas darbus. Plāna trūkums var veicināt trauksmi, savukārt tā esamība ļauj labāk plānot savu dienu un kontrolēt plānotos darbus. Turklāt ir tik patīkami no saraksta izsvītrot jau padarīto!
  • Izvirzi prioritātes – arī tas ļauj sakārtot darba dienu un mazināt trauksmi.
  • Izmanto atgādinājumus tālrunī vai datorā – gan atgādinājumi par veicamajiem darbiem, gan par to, ka tie ir jāpārtrauc un jāpaņem atpūtas pauze, var būt labs palīgs ikdienā.
  • Veido grafiku – ja iespējams, atvēlēt laiku e-pasta lasīšanai un atbildēšanai, kā arī telefona zvaniem, lai šīs lietas nav jāveic spontāni, tādējādi izjaucot savu darba ritmu.
  • Aizver nevajadzīgās programmas un interneta pārlūkus, lai tie nenovērš tavu uzmanību.
  • Periodiski maini vidi – piemēram, vienu dienu vai dažas stundas strādājiet bibliotēkā vai kafejnīcā, jo reizēm ierastā vide var šķist nomācoša un kavēt produktivitāti.
  • Sevis apbalvošana – gan par lielāka projekta, gan mazāku tā daļu pabeigšanu. Priecājies par paveikto!
  • Biežu pārtraukumu ieviešana – vēlams ieviest tādus pārtraukumus, kas ietver kustību un nav saistīti ar papildu emocionālu un kognitīvu slodzi.
  • Mazos darbus paveic uzreiz – pabeidz uzdevumus, kas aizņem mazāk nekā divas minūtes, uzreiz, kad tie ienāk prātā, nevis mēģini tos atlikt uz vēlāku laiku.
  • Uzņemies kontroli pār savu dienu un vadi to.
  • Izvirzi sevi kā prioritāti – ja neparūpēsimies par sevi, nevarēsim parūpēties par citiem, kā arī veiksmīgi veikt darbus.
  • Ieklausies savā ķermenī un sajūti to – pieņem, ka dažas dienas ir mazāk produktīvas, un dari darbus attiecīgajai dienai piemērotā tempā.
  • Veido līdzsvaru visās dzīves jomās – darbs, ģimene, fiziskās aktivitātes, socializēšanās, hobiji, laiks sev, rūpes par veselību – tam vajadzētu būt līdzsvarā. Ja cilvēks par daudz strādā, produktivitāte var zust. Strukturēta diena palīdz mums būt produktīviem un veiksmīgiem.

Farmaceita padoms

Foto: Freepik.com/ cookie_studio

Klīniskā farmaceite uzsver veselīga dzīvesveida nozīmi mūsu darba spēju uzturēšanā. Jāievēro sabalansēts darba un atpūtas režīms, atvēlot pietiekamu laiku atpūtai un miegam (septiņas līdz astoņas stundas). Ieteicamas regulāras fiziskās aktivitātes, tās palīdz mazināt stresu, vairo enerģiju, uzlabo koncentrēšanās spējas, atmiņu un uzlabo garastāvokli. Ikdienā jāuzņem veselīgs un sabalansēts uzturs, iekļaujot zaļumus, dārzeņus  un augļus, pilngraudu produktus, liesu gaļu, piena produktus un zivis, kas satur Omega taukskābes. Katru dienu jāseko līdzi pietiekamai ūdens lietošanai. Enerģijai noder arī žāvēti augļi, rieksti, melnā šokolāde.

Daudzi ir iecienījuši kafiju kā enerģijas un mundruma avotu, jo kafija satur kofeīnu, kas tonizē, uzmundrina, darbojas stimulējoši, mazina miegainību un noguruma sajūtu. Pēc kafijas krūzītes jūtamies enerģiskāki, taču jāņem vērā, ka šī iedarbība ir īslaicīga. Viena tase kafijas var saturēt dažādu kofeīna daudzumu (50-150 mg) atkarībā no kafijas šķirnes, veida, daudzuma un pagatavošanas procesa. Jāņem vērā, ka kafijas lietošanai jābūt samērīgai, jo pārmērīgos daudzumos lietota kafija var radīt gremošanas traucējumus, sirdsklauves, miega traucējumus un citas sūdzības.

Savukārt, ja sastopies ar koncentrēšanās problēmām, tās var būt saistītas ar B grupas vitamīnu, D un C vitamīna, magnija trūkumu. Normālu nervu sistēmas darbību un psiholoģiskās funkcijas veicina  – C, B1, B2, B6, B12 vitamīni, folijskābe, niacīns, arī magnijs. Pantotēnskābe nepieciešama garīgo darba spēju uzturēšanai, tā palīdz samazināt nogurumu un nespēku. Cinks un jods veicina normālas kognitīvās funkcijas.

Divdaivu ginks stimulē atmiņu un prāta spējas, uzlabo koncentrēšanās spējas. Savukārt eleiterokokam, tā saknēm piemīt adaptogēna darbība, to izmanto kā tonizējošu līdzekli  noguruma gadījumā, tas veicina garīgās un fiziskās enerģijas, kā arī darba spēju vairošanu, un labvēlīgi ietekmē imunitāti. No ārstniecības augiem ar adaptogēnu darbību var izmantot arī rožainās rodiolas un leizejas sakneņus, citronliānas augļus un žeņšeņa sakni. Žeņšeņs palīdz saglabāt fiziskās un garīgās  darba spējas, uzlabo prāta spējas, vairo enerģiju, iedarbojas tonizējoši, palīdz mazināt nogurumu un veicina normālu imūnsistēmas darbību. Rožainā rodiola arī pazīstama kā stimulējošs līdzeklis, kas palīdz uzlabot fiziskās un garīgās darba spējas. Grifonijas ekstraktu, kas satur 5-hidroksitriptofānu, izmanto smadzeņu darbības veicināšanai un atmiņas uzlabošanai. Savukārt safrāna ekstrakts palīdz uzturēt labu garastāvokli un gādā par emocionālo labsajūtu dienas laikā.

Savukārt satraukumu un miega traucējumu gadījumā noderēs augi ar nomierinošu iedarbību – piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāļu, māteres laksti, apiņa augļkopas, vīgriezes un kumelītes ziedi. Asinszāles līdzekļus pazīst kā dabīgos antidepresantus.

Par tev piemērotāko ārstniecības augu un līdzekļu izvēli vienmēr konsultējies ar ārstu vai farmaceitu!

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Šislera sāļi – tavai veselībai

Šislera sāļi – tavai veselībai

Grāmatas “Šislera sāļi” autori ir austrieši Tomass Feihtingers un Zuzana Nīdane-Feihtingere, mūsdienās ievērojamākie Šislera bioķīmijas eksperti, kas turpina V. Šislera darbu. Ar autoriem sarunājās grāmatas tulkotāja Laura Tidriķe.

Aktuālie piedāvājumi

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Ādas izskatu ietekmē mūsu dzīvesveids, ēšanas paradumi, veselības stāvoklis, kaitīgie ieradumi, ģenētika un daudzi citi faktori. Labā ziņa – ikviena no mums var parūpēties par savu sejas ādu un aizkavēt ādas novecošanos – uzziniet vairāk par gaismas terapiju ar Bioptron!

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips ir kļuvis īpaši iecienīts gan profesionālu sportistu, gan arī amatieru vidū. Tas ir praktiski nemanāms, tajā pašā laikā sniedz neatsveramu atbalstu, piedāvājot plašas iespējas gan traumu profilaksē, gan arī ārstēšanā. Uzlabo kustību brīvību kopā ar TONUS ELAST kinezioloģisko teipu! Konsultējies ar speciālistu, lai noskaidrotu, kā kinezioloģiskais teips var palīdzēt tavā ikdienā!

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika pēdējos gados ir kļuvusi populāra, un veiktie pētījumi un testi nepārtraukti pēta to efektivitāti un drošību. Tāpat arī tiek vērtēta kolagēna produktu ietekme uz ādas elastību, mitrināšanu un grumbu samazināšanos.

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: Aknu sargs

Testa rezultāti: Aknu sargs

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Fito preparāti” piedāvāja izmēģināt dabīgu produktu aknu darbības veicināšanai.

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Maijā Medicine.lv sadarbībā ar zīmolu everlab® piedāvāja testēt ho-fi® original Na+ hlorofilīnu organisma restartam.

"Dr. Leopolds" krēms AMICOS un gels "KERELAST 30+" sausas un sabiezējušas ādas kopšanai

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar "Dr. Leopolds" piedāvā testēt komplektu - krēmu "Amicos" sausai un sabiezējušai ādai un "Keralast 30+" gēlu sabiezējušas ādas un nagu kopšanai.

Pēdu krēms “Urea 20” sausu pēdu ādas kopšanai

Pēdu krēms “Urea 20” sausu pēdu ādas kopšanai

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Gusto” piedāvā testēt pēdu krēmu “Urea 20” sausai pēdu ādai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika nodrošina pieejamus un kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus diagnosticēšanā, slimību ārstēšanā, rehabilitācijā, slimību novēršanā un profilaktisku pasākumu veikšanā.

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgu komanda jau kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi nenovērtējamu palīdzību, glābjot karā ievainotos cilvēkus. Latvijas mikroķirurgi - Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris - nenogurstoši "labo" ievainotos cilvēkus.