Dzemdes kakla vēzi var gan izārstēt pilnībā, gan arī tā dēļ nomirt. Tāpat to iespējams novērst un nepieļaut, kur liela loma ir vakcīnām pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), par kurām jāpadomā jau jaunībā, taču tās nezaudē nozīmi arī vēlākos gados un īpaši, ja problēmas jau bijušas un tās novērstas.

Sievietes organisms ilgstošu imunitāti pret CPV nerada, tāpēc vakcīna, ja tāda nav saņemta, ir vienmēr aktuāla. Vairāk par cilvēka papilomas vīrusa riskiem dažāda vecuma sievietēm intervijā pastāstīja Veselības Centru apvienības ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Rīgas Stradiņa Universitātes asistente Olga Plisko.

Cik izplatīta ir CPV infekcija?

Cilvēka papilomas vīruss ir visbiežākā seksuāli transmisīvā infekcija un tā ir ļoti izplatīta. Principā jebkurš, kurš kaut reizi dzīvojis dzimumdzīvi, ir visticamāk ar šo infekciju sastapies. Ir aprēķini, ka 80% sieviešu ir kaut reizi ar šo infekciju sastapušās. Un, protams, tā nav tikai sieviešu slimība.

Un cik bieži CPV izraisa dzemdes kakla vēzi?

No visām, kurām gadās šī infekcija, vēzis varētu attīstīties tikai kādiem 10–12%. Infekcija ir izplatīta, bet vairumā gadījumu tā pāriet pati, taču ir gadījumi, kad tas nenotiek un sākas izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Sākumā tās ir pirmsvēža izmaiņas trīs stadijās un pēc tam, ejot gadiem (no infekcijas līdz vēzim vidēji paiet 10–15 gadi), var attīstīties arī dzemdes kakla vēzis.

Kā būt pieaugušām sievietēm, ja līdz 18 gadu vecumam vakcīna pret CPV nav saņemta? Vai tas ir aktuāli un ko tas dod?

Tas, protams, ir aktuāli arī vēlāk, bet vislielāko efektivitāti – ap 100% – pret tiem vīrusa tipiem, kas ir iekļauti vakcīnā, tā dod tām sievietēm, kuras ar vīrusu vēl nav sastapušās. Tās ir jaunās pusaudžu meitenes, kuras dzimumdzīvi vēl nav dzīvojušas. Ar gadiem sievietei ir risks, ka viņa sastopas ar šo infekciju, un vakcīnas efektivitāte vairs nav 100%, jo tā nepalīdz tikt galā ar to vīrusu, kurš jau ir organismā. Bet tajā brīdī, kad sieviete no šī vīrusa atbrīvosies viņa būs pasargāta no atkārotas saslimšanas. Vakcinēties pret CPV rekomendē viennozīmīgi, arī vecākām sievietēm pēc 18. Augsta efektivitāte ir līdz 26 gadiem, bet ir pētījumi, kas liecina, ka laba efektivitāte ir arī līdz 45–50 gadiem. Ja sieviete izslimo šo infekciju, viņai pašai nekāda imunitāte neveidojas, un viņa var inficēties atkal un atkal, līdz vienā brīdī infekcija var aiziet līdz smagām izmaiņām un pat līdz vēzim. Efekts vakcīnām ir ļoti labs, un tādas augšējās vecuma robežas patiesībā nemaz nav. Vienīgi pēc 18 gadiem par šo vakcīnu būs jāmaksā pašai, bet tas ir ļoti labs ieguldījums savā nākotnes veselībā. Nekad nevar zināt, vai pēcāk vēzi varēs izārstēt, kurā brīdī tas tiks noteikts, tā kā labāk, lai tā vēža nebūtu. Tāpat nozīmīgs ir dzemdes kakla vēža skrīnings. Obligāti vajag atsaukties uz vēstulēm, ko sūta Nacionālais Veselības dienests reizi trijos gados, un piedalīties dzemdes kakla vēža skrīninga programmā. Vakcinācija un skrīnings ir divas lietas, kas palīdz novērst dzemdes kakla vēzi.

Cik efektīvi Latvijā norit skrīnings? Cik teorija saskan ar praksi?

Lai skrīnings būtu efektīvs, lai samazinātu dzemdes kakla vēža gadījumus, vajag atsaucību vismaz 80%. Skatoties pēdējo gadu statistiku, un diemžēl atsaucība vidēji ir apmēram 40%. Tātad mēs sasniedzam tikai pusi. Diemžēl atsaucība ir zema, un skrīnings nav tik efektīvs kā vajadzētu būt,.Un joprojām katru gadu ir apmēram 200 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi, un, protams, katru gadu sievietes arī mirst no šīs slimības. Kaut arī skrīninga programma Latvijā ir no 2009.gada, vakcinācija – no 2010.gada, ir vēl pie kā strādāt.

Būtībā dzemdes kakla skrīninga mērķis ir atrast tieši pirmsvēža izmaiņas, kas vēl nav ļaundabīgas, un tās mēs varam efektīvi ārstēt. Vidēji līdz vēzim paiet desmit-piecpadsmit gadi, un tas ļauj mums laikus atklāt šīs pirmsvēža izmaiņas. Izārstējot pirmsvēža izmaiņas, ja pēc tam kontroles analīzēs viss ir labi, sievietei vēža risks šajā reizē ir novērsts.

Un, ja viss ir nokavēts, cik smaga ir pati slimība? Kādas tai var būt sekas?

Tas, protams, ir atkarīgs no tā, kurā stadijā vēzis tiek atklāts. Agrīnā stadijā ir pieejamas ārstēšanas, kur pašos vieglākajos gadījumos pietiek tikai ar operāciju. Ja stadija ir izteiktāka, izplatītāka, tad ar operāciju nepietiek un parasti pievieno staru terapiju, kurai savukārt ir savi sarežģījumi. Ja vēzis jau sāk izplatīties pa organismu, ja ir metastāzes, tad tas var arī beigties ar sievietes nāvi. Kā jau es teicu, katru gadu arī Latvijā sievietes mirst no dzemdes kakla vēža, kas tiek atklāts novēloti.

Vai, piemēram, 40 gadu vecai sievietei, kam ir trīs bērni, ir vērts vakcinēties?

Vakcinēties ir vērts jebkurai sievietei. Protams, mēs tagad varam runāt par sievietes dzīvesveidu, par viņas seksuālo uzvedību, vai viņai ir pastāvīgs vīrs vai partneris, vai partneri mainās, bet tas arī var jebkurā brīdī mainīties. Teorētiski, ja sievietei ir pastāvīgs partneris jau vairākus gadus, pat ja viņa ir ar šo CPV inficējusies, viņa nāk uz skrīningiem un viņai viss ir kārtībā, visticamāk, problēmu vairs nav. Ja partneris nemainās un partnerim arī nav kādi gadījuma sakari, teorētiski viņai tas risks varētu nebūt. Bet nekas jau nav absolūts mūsu dzīvē, mēs nekad nevaram zināt, vai kādā brīdī vēlāk nesaskarsies ar šo CPV. Ja sievietei atļauj finanses, ir vērts vakcinēties. Ja sievietei ir kādas imunitātes problēmas, piemēram, HIV infekcija, kas nav reta mūsu valstī, viņa lieto kādas hormonālas zāles, kas nomāc imunitāti, tas ir vēl viens iemesls, kāpēc būtu jāvakcinējas.

Vai realitātē ir atsaucība vai ieinteresētība?

Vispār sievietes nāk, vakcinējas. Sievietes, kurām jau ir bijušas pirmsvēža izmaiņas, kuras tika ārstētas, tās sievietes vairāk interesējas, un viņām tiešām ir vērts vakcinēties, jo tajā brīdī, kad viņas izārstējam, viņas atgriežas veselajā stāvoklī. Lielākai daļai visu bojājumuun vīrusu izņemam, viņa ir vesela, un – tas ir īstais brīdis vakcinēties.  Ir pierādīts, ka sievietēm pēc  pirmsvēža izmaiņu ārstēšanas, kuras ir vakcinējušās,  par 80% samazinās draudi, ka šī situācija atkārtojas dēļ jaunas inficēšanās. Tā ir grupa, kurai mēs ļoti aktīvi iesakām vakcinēties. Ar CPV tā ir, ka, sievietei izslimojot šo slimību, mūsu pašu imunitāte nenostrādā, nekādas atmiņas šūnas nepaliek, antivielas neveidojas. Tas nav kā ar vējbakām, kad izslimo visam mūžam, un katra reize ir jauna, sievietes inficējas atkal un atkal, tāpēc vakcinācija ir ļoti svarīga.

Ko jums pašai šķiet svarīgi atgādināt saistībā ar CPV?

Es gribu uzsvērt arī par jaunajām sievietēm, tagad arī zēniem. Mūsu vakcinācijas programma paredz vakcinēt 12 gadu vecumā meitenes un no šī gada arī puišus. Attiecībā uz meitenēm –12 gadu vecumā ir vajadzīga vecāku piekrišana, piemēram, vecāki atsakās no vakcinācijas, tad no 14 gadiem meitene jau pati var lemt un, ja viņa vēlas vai vecāki vēlāk pārdomā, līdz 18 gadiem viņa to var darīt bez maksas. Puišiem gan pagaidām tikai no 12 līdz 14 gadiem. Un otra grupa ir sievietes no 18 līdz 26, kad tā vakcīnas efektivitāte ir ļoti augsta. Līdz 26 gadiem pagaidām tas nav iekļauts valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā, bet varbūt kaut kad mainīsies.