Ir daudz faktoru, kas ikdienā rada stresu, un katram desmitajam tas izraisa kairināto zarnu sindromu, kas izpaužas ar spazmātiskām vēdersāpēm un zarnu darbības traucējumiem. Lai arī kairināto zarnu sindroms ir funkcionāli traucējumi, kas neveicina nopietnu gremošanas trakta slimību rašanos, paša cilvēka sirdsmieram tomēr ieteicams veikt izmeklējumus, kā arī pārskatīt ēdienkarti, lietot uzturā vairāk šķiedrvielu un, protams, domāt, kā samazināt stresu ikdienā, iesaka aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Vēl aizvien nav skaidri zināms, kas tieši ir pie vainas, kādēļ sākas kairināto zarnu sindroms. Ir uzskats, ka šo gremošanas traucējumu iemesls ir psihosomatika, lai gan ir arī teorija, ka kairināto zarnu sindromu var izraisīt atsevišķu pārtikas produktu vai pat veselas produktu grupas nepanesība. “Ar kairināto zaru sindromu visbiežāk sastopas cilvēki vecumā no 30 līdz 40 gadiem, un biežāk tieši sievietes. Tas tādēļ, ka daiļā dzimuma pārstāves ir ne tikai emocionālākas būtnes un vairāk pakļautas stresa ietekmei, bet arī gluži objektīvi sievietēm zarnas iztukšojas lēnāk nekā vīriešiem. Tāpat vēdera izeju ietekmē arī hormonālā aktivitāte. Bet arī zarnu iekaisums, dažādi ģenētiskie faktori, zarnu gludās muskulatūras funkcijas traucējumi var kļūt par kairināto zarnu sindroma cēloni. Reizēm gadās, ka pēc akūti pārslimotas zarnu slimības (ceļotāju caureja vai gastroenterīts) attīstās kairināto zarnu sindroms, ar ko turpmāk nākas sadzīvot,” norāda farmaceite.

Par kairināto zarnu sindromu liecina:

• spazmatiskas sāpes, kas var izpausties jebkurā vēdera daļā,
• vēdera pūšanās, caureja vai aizcietējumi,
• reizēm zarnu iztukšošanās laikā var parādīties gļotaini izdalījumi,
• dažkārt simptomus nav iespējams precīzi definēt, ir tikai sajūta, ka vēderā kaut kas notiek tā, kā nevajadzētu,
• sūdzības izteiktākas ir tieši pēc ēšanas, bet naktī to nav.

Kad izmeklējumi patiešām nepieciešami?

No vienas puses, lai diagnosticētu kairināto zarnu sindromu, nav nepieciešams veikt īpašus izmeklējumus – pietiek, ka ārsts uzklausa pacienta sūdzības. No otras puses, bez specifiskiem izmeklējumiem nevar noteikt, vai tas patiešām ir tikai kairināto zarnu sindroms jeb aiz šiem simptomiem patiesībā slēpjas kāda nopietnāka saslimšana. Sāpes vēderā var būt daudzu slimību priekšvēstnesis. Arī caureja var liecināt gan par vīrusu vai bakteriālu infekciju, gan saindēšanos. Gadījumā, ja caureja ieilgst, ja fēcēs vērojams asins piejaukums, ja ir straujš svara zudums, mazasinība, ļoti nopietni jāizvērtē veselības stāvoklis, jāveic asins analīzes un kolonoskopija, lai nepalaistu garām kādu patiešām nopietnu slimību, kam nepieciešama ārstēšana.

Piparmētras, probiotikas un vitamīni labākai pašsajūtai

Nav specifisku medikamentu, kas ļautu pilnībā izārstēt kairnāto zarnu sindromu, bet šiem pacientiem parasti iesaka simptomātisku terapiju, kas mazina slikto pašsajūtu un uzlabo dzīves kvalitāti. “Pavisam vieglus simptomus var novērst tikai ar dzīvesveida pārmaiņām, mazinot stresa līmeni ikdienā, ievērojot miega režīmu un veltot laiku fiziskām aktivitātēm,” stāsta farmaceite. Savukārt situācijās, ja simptomi ir traucējoši, farmaceite iesaka iegādāties kādu no šiem septiņiem līdzekļiem, kas palīdzēs mazināt diskomfortu vēderā.

1. Piparmētru ēteriskā eļļa. Tā nomierina gremošanas trakta muskuļus, aktivizē žults ražošanu, mazina spazmas, gremošanas traucējumus un vēdera pūšanos. Piparmētru eļļas vienu pilienu pievieno glāzei silta ūdens, kurā izšķīdināta tējkarote medus un lieto iekšķīgi;
2. Spazmolītiskas vielas;
3. Šķiedrvielas;
4. Dažādi absorbenti
5. Probiotiķi. Vēdera pūšanās gadījumā labi palīdz bifidobaktērijas, šķidrākas vēdera izejas gadījumā — Saccharomyces boulardii, aizcietējumu gadījumā jālieto laktobaktērijas;
6. Preparāts, kas mazina gāzu veidošanos zarnās;
7. A, D, K, B12,vitamīni, folskābe un dzelzs – tie jāuzņem papildus, jo cilvēkam ar kairināto zarnu sindromu šo vērtīgo vielu uzsūkšanās organismā var būt traucēta.

Palīdzēt var ne tikai ar medikamentiem

• Gadījumā, ja ir aizcietējumi, jāpalielina šķiedrvielu daudzums uzturā, tātad jāēd vairāk dārzeņi, graudaugi. Savukārt, ja ir caureja, šķiedrvielu daudzums jāsamazina un to vietā ēdienkartē iekļauj rīsi, griķi, banāni;
• Uzturā jālieto termiski apstrādāti dārzeņi, kas mazāk kairina gremošanas traktu;
• Jāizvairās no produktiem, kas veicina gāzu veidošanos: pupiņas, kāposti, zirņi;
• Jāēd lēnām, nesteidzoties, lai gremošanas sistēmā nenonāk gaiss. Pēc maltītes jārod iespēja izkustēties;
• Daudziem cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu ļoti labi palīdz akupunktūra;
• Fiziskas aktivitātes ne tikai mazina stresu, bet uzlabo zarnu funkcijas, īpaši aizcietējumu gadījumos.