Klāt vasara – laiks, kad vairāk laiku pavadām svaigā gaisā pie dabas un jo īpaši vēlamies izskatīties kopti un skaisti. Diemžēl nereti vasarā tieši dažādas ādas problēmas var sagādāt raizes un izaicinājumus. Ierasti gada karstākajā laikā daļa ādas problēmu asociējam ar saules apdegumiem, taču ir arī citi, bieži sastopami cēloņi. Kādi ir izplatītākie ādas iekaisumu veidi vasarā un kā tos mazināt, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

1. Sviedru radītais iekaisums

Vasarā, kad ir silts un mitrs klimats, daudzi cilvēki saskaras ar izsitumiem, pumpiņām un niezi, kas radušies sviedru dēļ. Šie iekaisumi parasti rodas berzes rezultātā, kad mitras ādas virsmas rīvējas viena gar otru. Piemēram, vasarā tas ir raksturīgi sievietēm, kuras ikdienā valkā svārkus, jo kāju iekšpuses staigājot beržas viena gar otru – rodas apsārtums un sūrstoša sajūta. Vēl tipiskākās ķermeņa daļas, kas pakļautas iekaisumu riskam ir paduses, kāju cirkšņi, zona zem krūtīm, kā arī vēdera krokas.

Lai izvairītos no pastiprinātas svīšanas, farmaceite siltākajās vasaras dienās iesaka:

• valkāt brīvi krītošu apģērbu, kas ražots no dabīgiem materiāliem, piemēram, lina vai kokvilnas,
• nevajadzētu aizmirst par personīgās higiēnas ievērošanu – dušā ieteicams mazgāties vismaz reizi dienā,
• vasarā un arī pēc fiziskas slodzes var noderēt dušas želejas ar antibakteriālu iedarbību, kas novājina nepatīkamo aromātu un līdzsvaro mikrofloru,
• lietot speciālos antiperspirantu dezodorantus ne tikai padušu ādai, bet arī citām problēmzonām, piemēram, pēdām. Atšķirībā no klasiskajiem dezodorantiem, šie galvenokārt aizkavē sviedru izdalīšanos, nevis tikai nomāc nepatīkamo aromātu,
• ja tomēr āda ir apsārtusi, ir parādījušies izsitumi un pumpiņas, ieteicams lietot ziedes vai krēmus, kuru sastāvā ir aktīvā viela deksopantenols, kas nomierina ādu, dziedē to un mazina simptomus.

2. Vaksācijas un skūšanās sekas

Foto: Freepik.com/ freepik

Ikviena sieviete vēlas būt gatava vasarai – gan pludmalē, gan ikdienā, tāpēc rūpes par apmatojuma likvidēšanu dažādās ķermeņa daļās ir īpaši svarīgas. Taču, ja nav veikta pietiekama sagatavošanās pirms vaksācijas vai skūšanās, pastāv iespēja traumēt ādu, kas var rezultēties ādas apsārtumā, niezē un izsitumos.  

Pirms atbrīvošanās no matiņiem ieteicams veikt ādas pīlingu jeb attīrīšanu, kas palīdzēs atbrīvot ādu no atmirušajām ādas daļiņām, jo tās var apgrūtināt procesu. Attīrīšanu ieteicams veikt dienu pirms procedūras, izmantojot aptiekās pieejamos skrubjus. Sausai ādai noderēs biezas un krēmīgas konsistences skrubji, kuru sastāvā ir šī sviests, kas nodrošina papildu mitrināšanu, savukārt taukainai ādai piemērotāki ir gēli, kuru sastāva ir piparmētru vai zaļās tējas ekstrakts.

Pēc atbrīvošanās no matiņiem ādu ir svarīgi mitrināt. To ir būtiski darīt uzreiz pēc procedūras veikšanas, kamēr āda vēl ir mitra, lai krēms vai losjons ātrāk uzsūktos un mazinātu izsitumus, kā arī sausuma laukumu veidošanos. Taču, ņemot vērā, ka vasarā matiņu likvidēšanas procedūras tiek veiktas biežāk, arī āda kļūst jutīgāka un sausāka, tāpēc svarīgi to mitrināt katru dienu neatkarīgi no tā, vai ir bijusi vaksācija vai skūšanās. Šeit var noderēt arī šķidrākas konsistences ķermeņa eļļas, piemēram, ar mandeļu ekstraktu, kas labi mitrina un nomierina ādu. Arī krēms ar alveju labi mitrina un nomierina ādu. Uzreiz pēc procedūras nav ieteicams doties peldēties, jo skūtā vai vaksētā zona vēl ir jutīga un netīru ūdenstilpņu ūdens to var kairināt. Tāpat nevajadzētu uzreiz uzturēties saulē, jo var veidoties pigmenta plankumi.

3. Izsitumi pēc peldes

Foto: Freepik.com/ tirachard

Bieži vien ādas iekaisums – izsitumi, nieze un citi alerģiskie simptomi, var parādīties arī pēc peldēšanās. Ūdenstilpnēs, kurās ir stāvošs ūdens, piemēram, dīķī vai ezerā, aktīvi veidojas dažādi mikrobi un parazīti, kas var kairināt cilvēku ādu. Savukārt sāļais jūras ūdens vai hlora ūdens publiskajos peldbaseinos cilvēkiem ar jutīgu ādu arī var radīt dažādus ādas iekaisumus.

Drošai peldei farmaceite iesaka:

• peldēties oficiālās peldvietās, kurās regulāri tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte,
• pēc katras peldes neatkarīgi no peldvietas jānoslaukās ar dvieli un, ja iespējams, jānoskalojas dušā ar antibakteriālu dušas želeju,
• ja pēc peldes tomēr parādījušies izsitumi vai apsārtums, ieteicams uzsmērēt pretalerģijas krēmu vai ziedi, kuras sastāvā ir aktīvās vielas antihistamīni, kas atvieglos simptomus.

4. Kukaiņu kodumi un augu apdegumi

Vasarā sastopamies ar daudz kukaiņiem, piemēram, odiem, dunduriem, ērcēm un lapsenēm. Tāpat arī jāpiesargās no dažādiem augiem, piemēram, latvāņiem, kas rada apdegumus, un nātrēm, kas var radīt alerģisku reakciju, kā arī kādu no ādas iekaisumu veidiem – kairinājumu vai niezi.

Lai izvairītos no nepatīkamajiem kukaiņiem un augiem:

• ieteicams lietot repelentus jeb speciālus līdzekļus to atbaidīšanai. Sintētisko līdzekļu sastāvā ir aktīvās vielas dietiltoluamīds un ikaridīns, savukārt kā dabīgo kukaiņu atbaidīšanas līdzekli var izmantot ēteriskās eļļas, piemēram, eikalipta, lavandas, citrona vai rozmarīna,
• dodoties dabā nav ieteicams lietot saldas smaržas un vilkt košu apģērbu, kas var piesaistīt lapseņu uzmanību;
• mežā un garās pļavās pievērs uzmanību tam, lai potītes un kājas būtu nosegtas ar apģērbu, lai ērces nepieķertos un kailā āda būtu pasargāta no nātru vai latvāņu lapām,
• veicot dārza darbus, ieteicams lietot speciālos cimdus, lai nejaušs pieskāriens augam neizsauktu nepatīkamas sajūtas. Tās var izraisīt, piemēram, nātru lapas, maijpuķītes, kurām ir kairinoša piensula vai liliju sīpoli.

Ko darīt ar kukaiņu kodumu vai augu lapu skartajām vietām?

• Jānotīra ar speciālajiem dezinficējošajiem šķidrumiem;
•  Jāuzklāj pretiekaisuma gēls vai smēre, lai nomierinātu ādu un mazinātu iekaisuma izplatīšanās risku;
• Ja izveidojas tūska un kairinājums kļūst neizturams, jālieto antihistamīna līdzekļi, kas mazinās simptomus. Tie ir gan ziedes vai gēla formā, ko lieto ārīgi, gan arī tabletēs, ko lieto iekšēji. Par atbilstošākā līdzekļa izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu.

Farmaceite Zane Melberga atgādina, ka nopietnu kukaiņu kodumu vai augu apdegumu un kairinājumu gadījumā jāvēršas pie ārsta.

5. Sasprēgājušas lūpas un to kaktiņi

Foto: Freepik.com/ rawpixel.com

Parasti no saules vasarā aizsargājam seju un ķermeni, taču par lūpām aizmirstam vai nemaz neaizdomājamies. Taču par tām arī ir svarīgi rūpēties, jo lūpu plānā āda ir pakļauta apdeguma riskam. Vasarā jāizvēlas lūpu balzāms, kas ne tikai mitrina, bet arī aizsargā no saules. Saules aizsardzības rādītājam šādos līdzekļos jābūt sākot ar SPF 15 un uz augšu. Lūpu balzāms jāklāj gan uz lūpām, gan uz lūpu kaktiņiem vismaz divas līdz trīs reizes dienā vai arī pēc nepieciešamības, kad jūtat, ka āda ir kļuvusi sausa un sūrstoša.

Tāpat arī vasarā sprēgā lūpu kaktiņi, kas liecina par to, ka tie nav pietiekami mitrināti un trūkst vitamīni. Viens no tiem ir A vitamīns, kas mitrina lūpas, kā arī B vitamīni – īpaši B2, B3 un B7, kas nodrošina ādas, tai skaitā arī lūpu, veselību.

• A vitamīnu var uzņemt uzturā lietojot brokoļus, burkānus, tomātus un pienu;
• B vitamīns visvairāk atrodams zivīs, spinātos un vistas gaļā.

Ja ikdienā attiecīgos vitamīnus neizdodas uzņemt pietiekamā daudzumā ar uzturu, ieteicams konsultēties ar farmaceitu par piemērotāko komplekso vitamīnu izvēli un lietošanu.