10. novembrī visā pasaulē atzīmē Starptautisko neiroendokrīno audzēju (NET) dienu, lai pievērstu uzmanību šai retajai, bet arvien biežāk diagnosticētajai slimībai. NET ir ļoti viltīgi audzēji – to simptomi ir nespecifiski un bieži līdzinās citām slimībām, piemēram, astmai, diabētam, kuņģa darbības traucējumiem vai menopauzei. Tādēļ nereti cilvēki tiek diagnosticēti kļūdaini vai saslimšana atklāta vēlīnās stadijās, kad palīdzības iespējas ir ierobežotas. Latvijā šī saslimšana ik gadu tiek atklāta vien 200 – 300 cilvēkiem, taču statistika liecina, ka reālais skaits varētu būt divas līdz trīs reizes lielāks. No NET mirušas tādas slavenības kā “Apple” zīmola dibinātājs Stīvs Džobss, kā arī dziedātāja Areta Franklina. Lai izglītotu Latvijas sabiedrību un mediķus par šo reto saslimšanu, Latvijā dibināts “Zebru klubs”, kas šogad svin 10 gadu jubileju. Tā biedri ir vairāku specialitāšu ārsti, kā arī NET pacienti.  

NET ir reta saslimšana, kas veidojas no neiroendokrīnajām šūnām, kuras mūsu organismā ir izvietotas visos audos – ādā, plaušās, gremošanas traktā, smadzenēs un citur. Tie var attīstīties ļoti lēni, neradot būtiskus simptomus, tādēļ bieži tiek atklāti tikai pēc vairākiem gadiem vai nejauši – plānveida izmeklējumu vai operāciju laikā.  

Pacientiem ar NET var būt tādi simptomi kā nespēks, sāpošs vēders, vēdera izejas traucējumi, it īpaši neizskaidrojama caureja, klepus, pastiprināta svīšana vai raksturīgais sejas pietvīkums – pat it kā bez īpaša iemesla. Šie simptomi šķiet tik ikdienišķi, ka tiem bieži vien netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Simptomi ir sastopami pie citām slimībām, piemēram, astmas, diabēta vai vai kairinātas zarnas sindroma. Diemžēl tas nozīmē, ka daudziem pacientiem pareizā diagnoze tiek noteikta novēloti, kad audzējs jau ir izplatījies. Bieži vien pacients gadiem tiek ārstēts pavisam no citas slimības, tas ir, – ārstēts nepareizi. Pētījumi liecina, ka gandrīz puse NET gadījumu tiek diagnosticēta vēlīnā stadijā – ar metastāzēm. Savukārt, ja audzēju izdodas atklāt savlaicīgi, pacientiem ir ievērojami labākas izredzes dzīvot ilgāk un ar labu dzīves kvalitāti. 

“Zebru klubs” savu vārdu ieguvis, pateicoties slimības unikālajai gaitai. NET var būt ļoti dažādi – atšķiras gan to atrašanās vieta, gan augšanas ātrums, gan simptomi. Tieši šī daudzveidība ir iemesls, kāpēc par slimības simbolu izvēlēta zebra – dzīvnieks, kuram, tāpat kā NET pacientiem, nav divu vienādu svītru jeb slimības izpausmju. Tāpat tas ārstiem atgādina par “domāšanu ārpus kastes”– kad dzirdi dārdam pakavus, domā par zebrām, nevis zirgiem. 

Kas mainījies pēdējo 10 gadu laikā 

Latvijā neiroendokrīno audzēju ārstēšana tiek nodrošināta Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur pacientus aprūpē multidisciplināras speciālistu komandas. Tajās darbojas ķirurgi, onkologi ķīmijterapeiti, gastroenterologi, endokrinologi u.c. speciālisti. Audzēja specifikas dēļ ārstu kopdarbs ir kritiski svarīgs pacienta dzīvības glābšanai.   

NET diagnosticēšanas iespējas Latvijā ir būtiski augušas, tomēr joprojām daudziem pacientiem slimība tiek atklāti tikai vēlīnās stadijās. “Ja salīdzinām ar situāciju pirms desmit gadiem, tad tagad mēs šos audzējus atpazīstam daudz biežāk. Diagnostikas tehnoloģijas ir kļuvušas pieejamākas – gan attēldiagnostika, gan laboratoriskās metodes. Jāsaka gan, ka ne visas radioloģiskās “mašīnas” atpazīst šos audzējus. NET audzēja metabolitāte ir citāda, ja salīdzinām ar “standarta” vēzi. Šo audzēju atpazīšanā ir vajadzīga specifiska kontrastviela, kas izgaismo šo audzēju receptorus radioloģiski. Baltijas valstīs šāda Gallija kontrastviela ir pieejama tikai Lietuvā, kur arī savus pacientus ar aizdomām par NET diagnozi nosūtām. Tomēr vēl arvien daudz NET gadījumu paliek nepamanīti, jo slimība var slēpties aiz citu diagnožu simptomiem. Gadās, ka pacientu ārstē pat no citas onkoloģiskas saslimšanas. Tieši tik viltīgi un grūti atklājami ir šie audzēji,” skaidro Dr. med. Aija Geriņa, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja. 

Neiroendokrīnie audzēji bioloģiski un klīniski “uzvedas” citādāk nekā vairums citu audzēju. Tie var būt lēni augoši un mazāk agresīvi, bet nepadodas ārstēšanai ar standarta ķīmijterapijas metodēm. Ja audzējs atklāts agrīnās stadijās un ir pilnībā izoperējams, papildu terapija parasti nav nepieciešama. Taču problēmas sākas metastātiskas slimības gadījumā, jo Latvijā nav nodrošināta nekāda kompensējama mērķterapija, kas šiem pacientiem būtu nepieciešama, bet tikai simptomu mazinoša terapija. Ārsti uzsver, ka tā ir kritiska situācija, jo, pareizi ārstējot, pacients varētu nodzīvot pat vairākus desmitus gadu. Tādēļ gan ārstu, gan sabiedrības informētība par šo audzēja veidu un tā simptomiem var sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan savlaicīgā diagnostikā, kas sekmētu veiksmīgu agrīnas ārstēšanās procesu, gan metastātisku audzēju ārstēšanas modeļa maiņā. Pēc Eiropas un citām starptautiskām vadlīnijām, NET audzēju grupa onkoloģijā tiek izdalīta atsevišķi, tas dod iespēju šos audzējus ārstēt, ņemot vērā tā morfoloģiju jeb uzbūvi. Ārstējot NET audzēju ar pareizām zālēm, pat pie izplatītas slimības, pacientam ir iespēja turpināt būt kopā ar saviem mīļajiem, būt sabiedriski aktīvam un darba tirgū noderīgam.  

Ir pamats cerībai. Ilgais “Zebru kluba” darbības laiks pierāda, ka katrs gads ved solis tuvāk tam, lai NET kļūtu par slimību, kas vairs nepārsteidz ar vēlu diagnozi. Ar sabiedrības un speciālistu informētību, savlaicīgu diagnostiku un mērķtiecīgu, valsts atbalstītu ārstēšanu arvien vairāk cilvēku varētu saņemt palīdzību un saglabāt dzīves kvalitāti.