Farmaceite: Apsaldējumi iespējami arī tad, kad temperatūra ir +8 grādi
Pamazām iestājoties ziemai, arvien svarīgāk pievērst uzmanību apģērbam, ko valkājam. Gada aukstajā laikā būtiski ne tikai labi izskatīties, bet arī sargāt ķermeni, lai neapsaldētos. Apsaldējumus var iegūt ne tikai tad, kad jau iestājies sals un temperatūra noslīdējusi zem 0 grādiem, bet arī tad, kad temperatūra ir no +4 līdz +8 grādiem. Ķermeņa virsma daudz ātrāk zaudē siltumu ūdenī, tāpēc īpaši uzmanīgiem jābūt slapjā un kūstošā sniegā vai kad apģērbs un apavi ir samirkuši. Arī vējš paātrina siltuma pārnešanu no ķermeņa gaisā. Vairāk par to, kas veicina apsaldēšanos, kuras ķermeņa daļas nepieciešams īpaši pasargāt un kādu apģērbu izvēlēties, lai izvairītos no apsaldējumu radītām veselības problēmām, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
"Cilvēki bieži mēdz maldīgi domāt, ka apsaldēties iespējams tikai lielā salā, patiesībā ļoti bīstams ir vēlais rudens, kad gaisā ir liels mitruma līmenis un pūš stiprs vējš – šādos apstākļos var apsaldēties pat tad, ja temperatūra ir līdz +8 grādiem. Lai arī aukstuma slieksnis katram ir individuāls, dažreiz pietiek tikai ar 20 minūtēm, lai apsaldētos. Tad svarīgi būt aktīviem, jo miera stāvoklī ķermenis atdzisīs daudz ātrāk. Tāpat īpaši uzmanīgiem jābūt riteņbraucējiem, lai neapsaldētu rokas, seju un muguru," stāsta farmaceite.
Durstoša sajūta, tirpoņa un sāpes – pirmās apsaldējuma pazīmes
Pat vieglā stadijā apsaldējumu iespējams atpazīt – tā rezultātā āda kļūst bāla un cieta, jūtamas sāpes un durstoša sajūta. Ja aukstums turpina iedarboties, audi sasalst un kļūst nejutīgi, taču, tiem sasilstot, rodas dedzinoša sajūta, var būt tirpoņa un arī sāpes. Smagākajos gadījumos ir pietūkums un veidojas pūslīši – tad jāmeklē palīdzība pie ārsta.
"Ja gadījies apsaldēties, pirmkārt, nepieciešams uzturēties siltās telpās, atbrīvoties no mitra un cieša apģērba un iedzert siltu dzērienu. Nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienus, jo tie paplašina asinsvadus, kā rezultātā siltuma zudums notiks vēl straujāk. Apsaldētos ķermeņa locekļus nepieciešams sasegt un ļaut tiem sasilt, tos nedrīkst berzēt. Ja apsaldējums ir smags – obligāti jādodas uz ārstniecības iestādi," brīdina farmaceite.
Trīs ķermeņa daļas, kurām vienmēr jābūt siltām
#1 Galva – apsaldējot galvu un ausis, pavājinās imunitāte un vieglāk iegūstamas vīrusu un bakteriālās infekcijas, kas var izpausties kā iekaisis kakls, iesnas ar iekaisumu deguna blakusdobumos, auss iekaisums, sašaurinātu asinsvadu radītas galvassāpes, pašos smagākajos gadījumos – meningīts. Regulāri apsaldējot ausis, tiek traumēts arī dzirdes nervs, kā rezultātā pasliktinās dzirde. Tāpat, saldējot galvu, pasliktinās arī matu stāvoklis – asinsvada spazmu dēļ matu folikuls nesaņem visas sev nepieciešamās barības vielas, un mati kļūst neveselīgi, ātrāk lūst un izkrīt.
#2 Pēdas – apsaldējot pēdas, var iedzīvoties urīnpūšļa vai pat nieru iekaisumā. Ne velti šo problēmu sabiedrībā mēdz saukt par "urīnpūšļa apsaldējumu", jo šo infekciju provocē drēgnums un mitrums. Biežāk šī problēma ķermeņa uzbūves dēļ skar sievietes, taču arī vīrieši var iedzīvoties uretrītā.
#3 Jostas vieta – visbiežāk aukstumam tiek pakļauta muguras lejasdaļa – jostasvietas rajons, tad cieš nervu gali un sašaurinās asinsvadi. Turklāt nosalstot visbiežāk tiek sasprindzināti muskuļi, kas rada papildu stīvumu. Par muguras apsaldējumu liecina sāpes, diskomforts un savilkums.
Visbiežāk apsaldētas tiek atklātās ķermeņa daļas
Mitrā un vējainā laikā ķermenis intensīvāk zaudē siltumu, bet apsaldēšanos var veicināt arī iekaisuma un citu iemeslu radīti asinsrites traucējumi, kā arī pārāk ciešs un stīvs apģērbs, kas starp ķermeni un audumu neveido gaisa slāni. Aukstuma iespaidā sašaurinās asinsvadi un audu apgāde ir apgrūtināta. Ja tas notiek ilgstoši, no nepatīkama apsaldējuma var iedzīvoties arī nopietnākās veselības problēmās, kad jau būs nepieciešama ārsta palīdzība. Visbiežāk tiek apsaldētas atklātās ķermeņa daļas – deguns, vaigi, zods, arī roku un kāju pirksti.
Ziemā piemērotāks brīvs apģērbs no dabīgiem materiāliem
Lai sevi pasargātu, būtiski apģērbties atbilstoši laikapstākļiem – dodoties ārā aukstā laikā, nepieciešami brīvi, ērti un pats galvenais – mitrumizturīgi apavi, zeķes no vilnas vai kokvilnas, bet ne sintētikas. Rokas vislabāk pasargās vilnas dūraiņi, nevis ādas cimdi vai pirkstaiņi. Tāpat nepieciešama silta šalle un cepure, kas nosedz arī ausis. Savukārt, lai pasargātu sejas ādu no aukstuma un vēja, nepieciešams lietot ziemas kosmētiku – barojošus krēmus, kuri uz ādas veido aizsargkārtu, lai aukstuma iedarbība uz ādas šūnām nav tik spēcīga. Vislabāk, ja krēmu sastāvā ir dabīgās eļļas, piemēram, jojobas, saulespuķu, makadēmijas, kokosriekstu eļļa.
