Nakts murgi ir satraucoši, nepatīkami un spilgti sapņi, kas saistīti ar negatīvām sajūtām, piemēram, trauksmi vai bailēm, kuru rezultātā cilvēks spēji pamostas. Lai gan biežāk slikti sapņi rādās tieši bērniem, tie var mocīt jebkurā vecumā; neregulāru nakts murgu gadījumā lielākoties nav pamata satraukumam. Tomēr dažus cilvēkus nepatīkami sapņi piemeklē biežāk.

Ne visi nakts murgi ir vienādi: to saturs mēdz būt mainīgs. Neskatoties uz to, sliktie sapņi pēc pamošanās bieži izraisa spēcīgas negatīvas emocijas, tostarp dusmas, skumjas, vainas sajūtu un trauksmi. Šīs domas un sajūtas var radīt citus miega traucējumus.

Cēloņi

Dažādi miega traucējumi var rasties vairāku iemeslu dēļ, taču starp visizplatītākajiem ir stress, trauksme un depresija, pēctraumas stresa traucējumi (PTST), miega trūkums, medicīniska rakstura problēmas, medikamenti, un narkotisku vielu lietošana.

Dažreiz ikdienā piedzīvotais stress, piemēram, problēmas mājās, skolā vai darbā, ir vainojams pie murgošanas naktīs. Arī tādiem lieliem pārdzīvojumiem kā, piemēram, tuvinieka ilglaicīga prombūtnei vai nāvei var būt tāda pati ietekme; trauksme ir saistīta ar lielāku nakts murgu risku.

Arī depresija un citi garīgās veselības traucējumi var būt saistīti ar nakts murgiem. Šos miega traucējumus var izraisīt atsevišķas medicīniska rakstura problēmas un slimības, piemēram, sirds slimības vai vēzis. Tāpat cilvēks var piedzīvot biežus nakts murgus pēc negadījuma, traumas, fiziskas vai seksuālas vardarbības vai cita traumatiska notikuma. Nakts murgus regulāri redz cilvēki, kuriem ir pēctraumas stresa traucējumi.

Atkārtoti nakts murgi var piemeklēt arī ikdienas ritma izmaiņu dēļ, kas izraisa neregulāru gulēšanas laiku vai samazina miega daudzumu. Tāpat biežu murgošanu var izraisīt atsevišķi medikamenti, tostarp daži antidepresanti, asinsspiediena zāles, un citi. Jāņem vērā, ka arī alkohola un narkotisku vielu lietošana var būt cēlonis biežiem un nepatīkamiem sapņiem.

Simptomi

Nakts murgi parasti šķiet spilgti un reāli, ir ļoti satraucoši un to sižeta attīstība ir saistīta ar draudiem drošībai vai izdzīvošanai. Pēc piepešas pamošanās no tiem cilvēks izjūt bailes, ir noraizējies, dusmīgs vai skumjš. Murgošanu var pavadīt spēcīga svīšana un paātrināta sirdsdarbība. Epizodes lielākoties ir īsas, taču tās liek acumirklī pamosties, un nepatīkamās emocijas rada grūtības atkārtoti aizmigt.

Ja nakts murgi atkārtojas bieži un ir regulāri, dienas gaitā vai pirms došanās gulēt cilvēks var izjust, piemēram, trauksmi vai pastāvīgas bailes; var parādīties koncentrēšanās vai atmiņas problēmas, vai arī ir grūti nedomāt par murgos redzētajām ainām un notikumiem. Atkārtoti nakts murgi var izraisīt miegainību, nogurumu vai enerģijas trūkumu dienas laikā, kā arī veicināt uzvedības problēmas, kas saistītas ar gulēšanu vai bailēm no tumsas.

Ārstēšana

Nakts murgu pamata cēlonis var būt saistīts ar stresu vai trauksmi, medikamentu vai pat ar narkotisku vielu lietošanu. Ja nakts murgi ietekmē tavu vai tava tuvinieka dzīves kvalitāti, meklē palīdzību pie ārsta vai garīgās veselības speciālista. Pamatcēloņa identificēšana un novēršana var palīdzēt padarīt nakts murgus retākus un mazāk apgrūtinošus.

Atkārtotu nakts murgu cēloņa diagnosticēšana palīdz noteikt ārstēšanas veidu, kas var ietvert problēmas pamatā esošas slimības ārstēšanu, stresa vai trauksmes ārstēšanu ar stresa mazināšanas paņēmieniem, konsultējoties ar psihoterapeitu; atsevišķos gadījumos ārsts var noteikt arī medikamentozu ārstēšanu.

Neatkarīgi no tā, vai nakts murgi ir bieži vai neregulāri, tos var palīdzēt novērst miega režīma uzlabošana un labāku miega paradumu veidošana.