Aortas aneirisma: Simptomi cēloņi, ārstēšana
Aorta ir lielākais asinsvads organismā, kā arī ķermeņa galvenā artērija. Tā atrodas starp sirdi un vēdera dobumu, un, lai arī izturīga, var gadīties, ka tās sieniņas ar laiku kļūst vājākas, ļaujot tām pārmērīgi izplesties. Šādā gadījumā var rasties aortas aneirisma. Aneirismas plīsuma gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, jo tas var radīt dzīvībai bīstamu iekšējo asiņošanu.
Tiek izšķirti divi galvenie aortas aneirisma veidi: krūšu aortas aneirisma un vēdera aortas aneirisma. Abos gadījumos aortas aneirisma izraisa spēcīgas un piepešas sāpes mugurā, kas iestiepjas uz vēdera pusi. Pēc miokarda infarkta var veidoties arī sirds aneirisma.
Cēloņi
Aneirisma var attīstīties jebkurā vietā aortā, bet lielākoties vēdera daļā. Kaut arī precīzs aneirismas cēlonis nav skaidrs, to var veicināt dažādi faktori, piemēram, artēriju sacietēšana (ateroskleroze). Ateroskleroze ir hroniska artēriju slimība, kam raksturīga lipoīdu nogulsnēšanās artēriju sienas iekšējā slānī un saistaudu savairošanās asinsvadu sienā. Paplašinājums cirkulāri var aptvert visu aortu (vārpstveida aneirisma) vai arī tikai vienu tās daļu (manšetveida aneirisma).
Aneirismu var izraisīt arī augsts asinsspiediens, jo tas bojā un vājina aortas sienas, kā arī asinsvadu slimības, kas izraisa asinsvadu iekaisumu. Tāpat dažāda rakstura traumas, piemēram, ciešana autoavārijā var būt vēdera aortas aneirismu izraisošs faktors. Retos gadījumos vēdera aortas aneirismu var izsaukt bakteriāla vai sēnīšu infekcija.
Bieži aortas aneirisma novērojama cilvēkiem, kas pārsnieguši 60 gadu vecumu, kas smēķē vai kam ir augsts holesterīna līmenis. Ievērojami paaugstināts asinsspiediens var palielināt sirds, asinsvadu un asinsrites problēmu risku, tomēr asinsspiediens, kas pārsniedz normu, ne vienmēr rada aneirismas risku.
Simptomi
Vēdera dobuma aortas aneirismas bieži veidojas lēnām, vairāku gadu garumā. Aneirismai sākotnēji var nebūt ievērojamu simptomu, taču progresējot tā rada būtisku dzīvības apdraudējumu. Tāpēc sākumā slimību ir grūti konstatēt (to var tikai rentgenoloģiski), tomēr ar laiku paplašinājums sāk spiest uz apkārtējiem orgāniem. Palielinātas vēdera aortas aneirismas gadījumā var rasties spēcīgas, pastāvīgas sāpes vēderā, muguras sāpes. Dažos gadījumos aneirismas tā arī neplīst.
Neīstā aneirisma parasti rodas asinsvada traumas gadījumā, kad ap asinsizplūdumu izveidojas tā dēvētais aneirismas maiss. Atslāņojošā aneirisma veidojas, atslāņojoties atsevišķām asinsvada sienas kārtām; starp tām izveidojas dobums, kas pildīts ar asins recekļiem. Arteriovenozās aneirismas gadījumā artērija savienojas ar vēnu.
Ārstēšana
Lai novērstu aortas aneirismas veidošanos vai šīs slimības progresēšanu, ieteicams izvairīties no smēķēšanas, pasīvās smēķēšanas un tabakas izstrādājumiem. Jālieto veselīgs uzturs, sabalansējot dažādus augļus un dārzeņus, pilngraudu produktus, mājputnu gaļu un zivis, kā arī piena produktus ar zemu tauku saturu. Jāizvairās no piesātinātajiem taukiem, transtaukskābēm un sāls.
Tāpat ieteicams regulāri vingrot, konsultējoties ar savu ārstu par to, kāda veida aktivitātes ir piemērotākās. Lai pasargātu sevi no pēkšņas nāves aortas pārplīšanas dēļ, 60–65 gadu vecumu sasniegušajiem būtu jāizmeklē vēdera aorta.
Aneirismas ārstēšanu veic, ārstējot pamatslimību (piemēram, aterosklerozi). Nepieciešamības gadījumā lieto asinsspiedienu pazeminošus medikamentus; atsevišķos gadījumos veic operāciju – bojāto asinsvadu pārsien, protezē vai sašuj tā sienu.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija būvniecības, arhitektūras un interjera portālā abc.lv
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā building.lv - par būvniecību Latvijā
Informācija portālā visaigimenei.lv
