Sifiliss ir hroniska venēriska infekcijas slimība, kas visbiežāk tiek iegūta dzimumakta ceļā. Neārstēts sifiliss var nopietni bojāt sirdi, smadzenes vai citus orgānus un var pat būt bīstams dzīvībai. Piedzimtais sifiliss var pāriet no mātes uz bērnu grūtniecības laikā. Slimības gaita ir viļņveidīga, ar aktīvākiem periodiem, kad redzams ādas un citu orgānu bojājums, un latentiem periodiem, kad sifiliss konstatējams, veicot laboratoriskus izmeklējumus.

Cēloņi

Ierosinātājs ir pie spirohetām piederošs mikroorganisms, ko sauc par bālo treponēmu. Treponēmas var iekļūt organismā dažādās vietās, kur bojāta āda vai gļotāda. Slimība sākas kā nesāpīga čūla – parasti uz dzimumorgāniem, taisnajā zarnā vai mutes dobumā. Sifiliss no cilvēka uz cilvēku izplatās caur ādu vai gļotādu, saskaroties ar šīm čūlām.

Paaugstināta iespēja inficēties ar sifilisu ir tā primārajā un sekundārajā stadijā, un dažreiz agrīnā latentajā periodā. Ar sifilisu nav iespējams inficēties, izmantojot to pašu tualeti, vannu, apģērbu vai ēšanas piederumus, vai, piemēram, pieskaroties durvju rokturiem vai apmeklējot peldbaseinu.

Simptomi

Iegūtajam sifilisam ir 3 stadijas: I stadija – čūla jeb tā sauktais cietais šankrs; II stadija – izsitumi ādā un gļotādā; III stadija – sabrūkoši  mezgli, tā sauktās gummas.

I stadija sākas pēc trīs četru nedēļu ilga inkubācijas perioda. Pirmā sifilisa pazīme ir neliela čūla, ko sauc par šankru. Čūla parādās vietā, kur bālās treponēmas iekļuvušas organismā;  tā var būt gan apaļa, gan ovāla vai plaisveidīga, ar bezkrāsainiem izdalījumiem. Lai gan lielākajai daļai cilvēku, kas inficēti ar sifilisu, attīstās tikai viens šankrs, dažiem var attīstīties arī vairāki. Daudzi var šo čūlu nepamanīt, jo tā parasti ir nesāpīga; šankrs sadzīst trīs līdz sešu nedēļu laikā. Infekcija izplatās organismā pa limfas ceļiem, un pakāpeniski palielinās cirkšņu, padušu, elkoņu, kakla, zemžokļa limfmezgli.

II stadija sākas apmēram divus mēnešus pēc inficēšanās. Izgājušas caur limfas barjeru, bālās treponēmas nokļūst asinīs un tiek iznēsātas pa visu organismu. Rodas daudzveidīgi izsitumi krūšu un vēdera ādā, parasti bez niezes, un nekādus subjektīvus traucējumus nerada. Lielākas, kopā saplūdušas kārpveida vai plūksnainas papulas parādās uz dzimumorgāniem un ap anālo atveri. Atsevišķos gadījumos novērojama matu izkrišana, muskuļu sāpes, drudzis, iekaisis kakls un pietūkuši limfmezgli.

Apmēram 15% līdz 30% cilvēku, kas inficēti ar sifilisu un kas nesaņem ārstēšanu, var attīstīties komplikācijas, kas pazīstama kā III stadija jeb vēlīnais sifiliss. Vēlīnā stadijā slimība var nodarīt smagus bojājumus smadzenēm, nervu sistēmai, acīm, sirdij, asinsvadiem, aknām, kauliem un locītavām. Šīs problēmas var parādīties trīs līdz piecus gadus pēc inficēšanās.

Ārstēšana

Sifilisa slimnieki ir uzskaitē ādas un venērisko slimību dispanserā, saņemot nepieciešamos medikamentus bez maksas, un arī pēc izveseļošanās atrodas ilgstošā ārsta kontrolē. Jo ilgāks laiks pagājis kopš inficēšanās, jo smagāka ir slimības gaita un ilgāks laiks nepieciešams tās izārstēšanai.

Sifilisu ārstē ar antibiotikām, bismuta preparātiem, joda preparātiem, vitamīniem, biostimulatoriem, izmanto arī drudža terapiju, fizioterapiju, ārstēšanos kūrortā. Ļoti svarīgi ir ievērot pareizu dzīves režīmu, kategoriski aizliegti alkoholiski dzērieni.