Precīzu ģenētisko datu iegūšana, uzglabāšana un analizēšana, rezultātā nosakot precīzāku terapiju molekulārā līmenī, ir ceļš uz tādu nākotni, kurā vēzis nebūtu letāla diagnoze, un, ja to nebūtu iespējams izārstēt pavisam, tad – hroniska slimība, ar kuru var sadzīvot.

Ne viens vien gada tumšākajos, vēsākajos mēnešos nonāk depresīvā stāvoklī. Vēršoties pēc palīdzības pie ārsta, bieži vien tiek izrakstīti antidepresanti.

Jauniešu atbalsta biedrība "Mentor Latvia" kopā ar veikalu tīklu "Rimi" jau sešus gadus ir īstenojusi kampaņu “Dalies ar iespēju augt”, aicinot ziedot un finansiāli atbalstīt mentorprogrammu jauniešiem, kuriem ikdienā trūkst ģimenes atbalsta.

Ādas novecošana ir neizbēgams process. Katram tas ir individuāls un atkarīgs no vairākiem faktoriem: iedzimtības, dzīvesveida, kaitīgiem ieradumiem, vides un daudziem citiem. Ar gadiem kolagēna daudzums organismā arvien samazinās, savukārt sievietēm, sasniedzot 40 gadu slieksni, organisms aizvien mazāk ražo estrogēnu, kas saukts arī par “skaistuma hormonu”.

Osteoporozes risks pieaug ar vecumu, taču tās profilakses pasākumus ir svarīgi veikt visa mūža garumā, jau no jauniem gadiem. Kādi ir galvenie osteoporozes iemesli un attīstības riski, kāda ir kalcija un D vitamīna loma un kādi ir galvenie profilakses pasākumi, stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Vairāk nekā puse (63%) Latvijas iedzīvotāju diennaktī guļ sešas līdz septiņas stundas, bet bez pamatota iemesla bieži nogurumu izjūt daudzi, liecina "Samsung Electronics Baltics" veiktā aptauja*. Nekvalitatīvs miegs, pulksteņu rādītāju griešana un no tā izrietošie miega – nomoda režīma traucējumi tiek asociēti ar dažādām saslimšanām.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju saskaras ar dažādu vitamīnu un vērtīgu mikroelementu trūkumu – par D vitamīnu ir runāts daudz, taču bieži mēs nepelnīti aizmirstam Omega-3. “Omega-3 deficītu var novērst, divreiz nedēļā apēdot apmēram 200 gramus zivis, vēlams, treknas. 

Kad ģimenē ienāk jaundzimušais, tās ir pārmaiņas ikvienam, it sevišķi jaunajām māmiņām, kuru ēšana, aktivitātes un arī miega režīms jāpielāgo mazulim. Miega laikā organisms funkcionē citādi nekā tad, kad esam nomodā. 

Labi zinām, ka sezonālā vīrusa infekcija jeb, kā to ierasts dēvēt, saaukstēšanās ir slimība, kas tipiski izpaužas ar sāpošu kaklu, iesnām, klepu. Visbiežāk saaukstēšanās ir nekaitīga – nerada sekas ilgtermiņā, taču tā nav vienmēr, tādēļ ir svarīgi izvairīties no saslimšanas un arī zināt, ka rīkoties, ja tomēr vīruss jūs ir “noķēris”.

Pret mutes dobuma higiēnu vajadzētu izturēties tikpat rūpīgi, cik vispārējo ķermeņa kopšanu. Mutes dobuma iekaisumus un citas ar to saistītas saslimšanas var savlaicīgi novērst, ja ievēro svarīgākos higiēnas pamatprincipus.