Kā palīdzēt urīnpūslim būt veselam un ko darīt, ja tas niķojas – padomus apkopojusi farmaceite. Urīnpūslis ir orgāns, kurā uzkrājas urīns, tādējādi filtrējot nevajadzīgās un kaitīgās vielas, un izvadot tās no organisma. Problēmas šī svarīgā orgāna darbībā var būt ļoti traucējošas, tādēļ labāk tajās neiedzīvoties.

Paroksismālie traucējumi ir pēkšņa simptomu atkārtošanās vai pastiprināšanās; tie var izpausties, piemēram, spazmu vai krampju veidā. Šos īsos, biežos simptomus var novērot saistībā ar dažādiem veselības stāvokļiem. Veģetatīvie paroksismi rodas veģetatīvās nervu sistēmas virssegmentārās daļas – galvas smadzeņu deniņdaivas garozas, hipotalāma un smadzeņu stumbra tīklotā veidojuma – funkciju traucējumu dēļ.

Uzzinot, ka bērnam ir traucēta asins recēšana, vecāki nereti tik ļoti baidās par viņu, ka vēlas palikt spilventiņu ikkatram solim. Tas ir saprotami, jo – bērns var nokrist un sasisties, un gūt traumu, kas var izraisīt iekšējo asiņošanu. Vecākiem ir jāiemācās gudrā veidā bērnam palīdzēt, lai viņš varētu droši augt un attīstīties, neveicinot trauksmi un bailes.

C vitamīns ir nozīmīgs mikroelements, kas mūsu ķermenī pilda vairākas funkcijas. Tas ir spēcīgs antioksidants, kas pasargā mūsu šūnas no bojājuma, piedalās dažādos metabolisma procesos, palīdz dzelzim uzsūkties no gremošanas trakta un tā ir tikai daļa no šī vitamīna pienākumiem. Taču vai pamanīji, ka C vitamīns ir ieņēmis diezgan svarīgu vietu arī sejas ādas kopšanā?

Pēc datiem, kas tiek iegūti, veicot redzes pārbaudes, sasniedzot senioru vecumu – 62 gadus –, ikvienam Latvijas senioram nepieciešamas brilles lasīšanai. Tomēr, kaut vai palūkojoties uz saviem radiniekiem, ne visi brilles izmanto, un, ja izmanto, bieži vien tās nav piemērotas. 

Pandēmijas ietekmē pulsa oksimetrs kļuvis par ārkārtīgi pieprasītu, un arvien biežāk varam ieraudzīt to ikdienas lietošanā. Kā pulsa oksimetrs var palīdzēt ikdienā rūpēties par veselību un kā izvēlēties uzticamu un lietošanā komfortablu modeli.

Adneksīts ir dzemdes piedēkļu (olvadu, olnīcu) iekaisums, tādējādi slimība skar tikai sievietes. Vairumā gadījumu ar to slimo pieaugušas sievietes reproduktīvā vecumā, no 20 līdz 30 gadiem. Biežākie slimības izraisītāji ir hlamīdijas, gonokoki, stafilokoki un streptokoki. Infekcija dzemdes piedēkļos var nokļūt no dzemdes dobuma, vēderplēves, kā arī pa limfvadiem no aklās zarnas tārpveida piedēkļa, taisnās vai S veida zarnas.

Trombs jeb asins šūnu veidots receklis asinsvados – vēnās vai artērijās – var radīt dažādas būtiskas veselības komplikācijas. Tas visbiežāk veidojas gados vecākiem cilvēkiem, tomēr pastāv vairāki riska faktori, kas veicina trombu veidošanos jebkurā vecumā. Farmaceite un kardioloģe skaidro, kā rodas trombi un kā rīkoties, lai izvairītos no trombu veidošanās riska.

Spēku atgūšanai pēc Covid-19 jābūt pakāpeniskai, uz individuālu pieeju un savu sajūtu vērojumiem balstītai. Kardiologs Roberts Feders sniedz ieteikumus, kā atjaunot un atgūt agrākos spēkus pēc Covid-19 izslimošanas. 

Par miokardītu sauc iekaisīgu miokarda (sirds muskuļa) saslimšanu jeb sirds muskuļa iekaisumu. Saistībā ar miokardīta diagnostiku un ārstēšanu joprojām pastāv zināmas neskaidrības un nevienprātība. Kvalitatīva diagnostika mūsdienās ir iespējama, taču bieži netiek veikta pareizi un savlaicīgi slimības nespecifisko simptomu un tik ļoti atšķirīgo klīnisko izpausmju dēļ.