Cilvēka organisma šūnās ir enzīmi, ko pazīstam arī kā fermentus. Noteikti enzīmi ir iesaistīti gremošanas sistēmas darbā, ir tādi enzīmi, kas svarīgi imūnsistēmai, un tādi, kas iesaistās iekaisuma procesa samazināšanā. Tiesa, dažkārt šie dabiskie bioķīmiskie procesi nenorit pietiekami labi un ir vajadzība enzīmus uzņemt papildus.

“Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone skaidro: “Organismā enzīmi tiek sintezēti un tas ir dabiski. Gremošanas sistēmas darbībai nepieciešamie enzīmi rodas aizkuņģa dziedzerī, kuņģī un tievajās zarnās, enzīmus, kas palīdz šķelt produktus, izdala arī siekalu dziedzeri. Citi enzīmi, ko sintezē organisms, ir svarīgi nervu funkciju nodrošināšanai, arī elpošanai un muskuļu darbībai.”

Enzīmu galvenais uzdevums

Tātad – lai vielmaiņas procesi organismā noritētu nevainojami, nepieciešami enzīmi, savukārt, to trūkums var radīt veselības problēmas. “Piemēram, uztura šķelšanās traucējumi rodas, ja trūkst aizkuņģa dziedzera enzīmu. Sekas ir nepatīkamas – meteorisms jeb pastiprinātu gāzu veidošanās zarnās. Nereti diskomfortu rada vēdera uzpūšanās, burkšķēšana, mēdz pārsteigt šķidra vēdera izeja, dažkārt – sāpes. Šādu simptomu regulāra sajušana noteikti apgrūtina, izjaucot ierasto dzīves ritmu. Jāņem vērā vēl kāds aspekts – gremošanas fermentu trūkums nozīmē arī to, ka organisms nesaņem visas nepieciešamās uzturvielas un taukos šķīstošos vitamīnus. Tam var būt sekas, piemēram, avitaminoze, zarnu disbakterioze, anēmija vai imūnsistēmas normālas darbības traucējumi.”

Enzīmi kā zāles

Ja organisms enzīmus ražo nepietiekami un tie nespēj paveikt savu uzdevumu, ārsts var noteikt enzīmu terapiju.

Farmaceite norāda: “Ir atklāti aptuveni 3000 enzīmu. Mūsdienu farmācijā ir radīti preparāti – dažādas enzīmu kombinācijas, kas organismam var palīdzēt vielmaiņas procesos. Preparāti, satur, piemēram, amilāzi, lipāzi, papaīnu, bromelaīnu, tripsīnu, proteāzi. Tās ir dabiskas, organismam saprotamas vielas.”

Enzīmu preparāti var būt noderīgi, ja ir:

• aizkuņģa dziedzera mazspēja,
• hronisks vai akūts iekaisums,
• cistiskā fibroze,
• celiakija,
• aknu slimības,
• iekaisīgu zarnu slimība.

Enzīmu preparātus mēdz ieteikt arī kā papildinājumu pamata terapijai. Piemēram, ja konstatē:

• herpes vīrusa infekciju,
• traumatisku tūsku, hematomu,
• hronisku mutes dobuma iekaisumu,
• ausu, kakla, deguna blakusdobumu iekaisumu,
• elpceļu vai locītavu iekaisumu,
• vēnu un citu orgānu iekaisumu.

Tā pat enzīmus ārsts var nozīmēt kā papildu preparātu terapijā pēc ķirurģiskas operācijas.

“Lielākā daļa enzīmu preparātu ir bezrecepšu zāles, tomēr ir arī tādi (piemēram, aizkuņģa dziedzera darbības uzlabošanai), ko aptiekā var saņemt tikai pret ārsta izrakstītu recepti,” skaidro farmaceite un piebilst, ka nereti aptiekas klienti jautā kādu enzīmu preparātu, par ko internetā lasījuši labas atsauksmes. Farmaceite iesaka tomēr vispirms izrunāties ar savu ārstu, tā kā vienmēr ir svarīgi saprast, vai tā lietošana patiešām ir nepieciešams un atrisinās esošo problēmu. Turklāt arī piemērotāko lietošanas devu var rekomendēt tikai ārsts.

“Jāpatur prātā, ka farmaceits ir pietiekami kompetents, lai konsultētu par zaļu saderību, tādēļ, iegādājoties enzīmu preparātus, būtu lietderīgi izstāstīt par medikamentiem, ko jau lietojat. Tad farmaceits varēs izvērtēt, vai pastāv kādi zāļu un enzīmu preparātu mijiedarbības riski. Piemēram, jāuzmanās uzņemt enzīmus, ja tai pat laikā lieto antibiotikas, tā kā organismā var palielināties aktīvo vielu koncentrācija. Dažus enzīmu preparātus nav ieteicams lietot vienlaikus, piemēram, ar medikamentiem, kas aizkavē trombu veidošanos.”

Kā tos uzņemt pareizi?

Enzīmu preparāti ir dažādi un to lietošana var atšķirties. Lūk, dažas lietošanas nianses!

• Preparātu, kas paredzēts gremošanas uzlabošanai, lieto maltītes laikā vai īsu brīdi pēc tās, uzdzerot glāzi ūdens;
• Ja ir apgrūtināta rīšana, enzīmu kapsulu drīkst atvērt un saturu pievienot skābenam mīkstas konsistences ēdienam vai šķidrumam – jogurtam, ābolu biezenim, ābolu, apelsīnu vai ananāsu sulai;
• Ja enzīmu preparāts paredzēts iekaisuma ārstēšanai, to lieto pusstundu pirms vai pusotru stundu pēc maltītes, uzdzerot glāzi ūdens, turklāt šo preparātu nedrīkst košļāt vai dalīt, lai nebojātu tabletes apvalku.

Vai enzīmus var pārdozēt?

Farmaceite uzsver, ka enzīmu preparātus ir iespējams pārdozēt un šiem preparātiem var būt arī nevēlamas blakusparādības. Simptomi abos gadījumos ir līdzīgi, taču, visticamāk, tie izzudīs pēc preparāta devas samazināšanas.

“Iespējamie simptomi ir:

• caureja un slikta dūša,
• apetītes pavājināšanās,
• izmainīta fekāliju konsistence, smarža, krāsa,
•  retāk – vēdera uzpūšanās un pilnuma sajūta.

Ja nu ir tā, ka, lietojot enzīmu preparātu, novēro blakusparādības vai rodas kāda alerģiska reakcija, jāpārtrauc šī medikamenta uzņemšana un jākonsultējas ar ārstu,” norāda farmaceite un atgādina, ka savas kompetences ietvaros konsultāciju var sniegt arī farmaceits.