Dabā sastopamās vielas ir pirmsākums jebkurām zālēm. Pirmās zāles, ko cilvēki lietoja, bija augi – gan svaigā veidā, gan augu uzlējumi, novārījumi, kompreses, arī dažādi minerāli un dzīvnieku produkti. Tikai pieredzes un izpētes ceļā mūsu senči guva zināšanas par augu dziedniecisko spēku un efektiem. Izsenis cilvēki ir meklējuši veidus, kā atslābināt ķermeni un prātu, mazināt sāpes un grūtsirdību. 

Ārsts psihoterapeits, kurš specializējies psihosomatikas jomā, ir pārliecināts, ka daudzu simptomu un slimību cēlonis meklējams nevis tikai orgānos, kas ir skarti – āda, sirds, plaušas, nieres, kuņģis utt., bet arī emocijās, ko veido mūsu smadzeņu limbiskā sistēma. Mēs būtu fiziski daudz veselāki, ja mācītos atpazīt savas emocijas, veselīgi tās izpaust un kopumā vairāk uzmanības pievērstu emocionālajai labsajūtai.

Lai arī no psoriāzes cieš 2% Latvijas iedzīvotāju, ir pieejamas speciālistu konsultācijas, kā arī informācija dažādos tiešsaistes avotos, joprojām sabiedrībā valda daudz mītu un kļūdainu pieņēmumu. Kas ir šī slimība, kā izpaužas, un kādēļ ar to saistās tik daudz stereotipu un aizspriedumu, skaidro dermatologs.

Viena no nepatīkamākajām zarnu infekcijas slimībām ir rota vīruss, kas sevišķi bīstams maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kas sirgst ar imūnās sistēmas funkciju traucējumiem. Rota vīrusam raksturīga ne tikai vemšana, slikta dūša un spēcīgas sāpes vēderā, bet arī ātrs uzplaiksnījums un strauja izplatība. 

Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir sens veselības stiprināšanas veids, ko jau pirms 1000 gadiem grāmatā "Medicīnas kanons" minējis persiešu ārsts Avicienna. Mūsdienās, kad aizvien vairāk laika pavadām iekštelpās un trauksmainajā pilsētvidē, ir īpaši svarīgi atjaunot spēkus un parūpēties par savu veselību, atpūšoties dabā. Par svaiga gaisa un meža labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu stāsta ģimenes ārste.

"Laikā no četru līdz astoņu gadu vecumam bērni izaug par 25%*. Bez fiziskajām aktivitātēm arī uzturam ir ļoti svarīga nozīme bērnu fiziskajā un garīgajā attīstībā. Viena no būtiskākajām lietām, kas jāuzņem papildus, ir Omega-3 taukskābes, kas palīdz redzes un smadzeņu attīstībā, veicina kaulu un sirds veselību," komentē eksperte.

Tīklene ir acābola iekšējais apvalks, uz kura nonākot gaismai, uz smadzenēm tiek sūtīti nervu impulsi, kas liek uztvert attēlu. Tīklenes centrā atrodas makula – neliels apgabals, kurš atbildīgs par centrālo redzi, tas ir, redzes asumu, krāsu redzi un sarežģītu formu atpazīšanu. Makulas deģenerācijas rezultātā cilvēkam kļūst grūti saskatīt smalkas detaļas un objektus, kas atrodas redzeslauka centrā.

Elpošana ir viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido pilnīgi visas cilvēka funkcijas, nodrošinot skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu, kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos. Tomēr jāņem vērā, ka pilnvērtīgu plaušu darbību un elpošanu ietekmē tādi riska faktori kā smēķēšana un gaisa piesārņojums, kas var izraisīt astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS). 

Pārmērīgi sausa un piesārņota gaisa ietekmē mūsu āda kļūst vieglāk ievainojama, un tas var veicināt dažādu ādas saslimšanu rašanos vai jau hronisko slimību paasināšanos. Piedevām, ja āda netiks pareizi mitrināta un aizsargāta, tā arī ātrāk novecos. Labā ziņa – ir daudz pasākumu, ko varam veikt, lai cīnītos ar sausu gaisu un samazinātu gaisa piesārņojumu savā mājoklī.

Ziemeļu valstīs, kur iedzīvotāji par maz uzņem dienas gaismu, bieži izplatīti ir sezonālie garastāvokļa traucējumi (SGT). Arī Latvijā rudenī un ziemā lielākā daļa cilvēku dodas ikdienas gaitās, kad saule vēl nav uzlēkusi, bet atgriežas mājās, kad jau iestājusies tumsa. Tieši dienas gaismas deficīts var likt justies nogurušiem un veicināt sezonālos garastāvokļa traucējumus.