Pavasaris un vasara ir pats labākais laiks, lai ievāktu dažādus ārstnieciskos augus. Pavasara saule augus ir enerģētiski uzlādējusi, un tie ir piesātināti ar cilvēka organismam nepieciešamām un vērtīgām vielām. Vairāk par dažādiem augiem un par to, kā tos izmantot veselības stiprināšanai, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite, "Gada farmaceite 2019" Laila Zālīte.

"Ārstniecības augus jau izsenis izmanto gan profilaktiski, gan dažādu slimību ārstēšanā. Katrs augs var tikt izmantots dažādos veidos, piemēram, tējās, uzlējumos, novārījumos, kompresēs, vannās, ziedēs vai ievārījumos. Vislabāk augus ir ievākt rīta pusē, pēc rasas nožūšanas vai vēlā pēcpusdienā. Savukārt pēc izžāvēšanas augus jāglabā papīra, audekla maisos vai stikla traukos," stāsta farmaceite.

1. Gaiļbiksīšu ziedi imunitātes stiprināšanai

Autors: gailbiksisu_ziedi

Gaiļbiksīšu ziedus var sākt ievākt aprīļa beigās un turpināt vākt visu maiju. Tie palīdz pret saaukstēšanos, iesnām, klepu, stiprina imunitāti, kā arī mazina aizcietējumus un atvieglo nieru un urīnceļu saslimšanas.

Lai pagatavotu uzlējumu, nepieciešamas divas tējkarotes ziedu – tos jāaplej ar puslitru verdoša ūdens un jāatstāj uz nakti ievilkties. Lietot pa pusglāzei trīs reizes dienā. Šāds uzlējums ir labs līdzeklis elpceļu problēmām, ir urīndzenošs un sniedz nomierinošu efektu bērniem. Savukārt novārījums veicina vēdera izeju un atvieglo podagras lēkmes. Lai to pagatavotu, astoņas tējkarotes ziedu jāaplej ar divām glāzēm auksta ūdens, tad jāuzvāra. Novārījums jāizdzer dienas laikā. No ziediem var pagatavot arī tēju – tā ir ne tikai garšīga, bet arī lielisks vitamīnu avots, kuru var lietot ilgstoši un tā neradīs nekādas blaknes. Lai pagatavotu, nepieciešams apliet ziedus ar verdošu ūdeni un ļaut 10 minūtes ievilkties. Tāpat no pirmajām gaiļbiksīšu lapiņām var gatavot salātus, jo tās satur ļoti daudz C vitamīna.

2. Māllēpju ziedi elpceļu saslimšanām

Autors: mallepe

Māllēpju ziedus lieto elpceļu saslimšanu novēršanai, jo tie dezinficē, noņem iekaisumu un palīdz atkrēpoties. Savukārt kuņģa-zarnu trakta saslimšanu gadījumā tie darbojas kā savelkošs līdzeklis. Māllēpju ziedi jāpaspēj ievākt aprīļa beigās, maijā, kad tie ir pilnā plaukumā – vāc pašus kausiņus, bez kātiņiem. Lapas ievāc vēlāk – jūnijā, jūlijā.

Novārījumu lieto kuņģa-zarnu trakta problēmu gadījumā. Lai to pagatavotu nepieciešamas četras līdz sešas tējkarotes ziedu, kuras aplej ar vienu litru verdoša ūdens. Savukārt uzlējums palīdzēs klepus, aizsmakušas balss, bronhīta vai bronhiālās astmas gadījumā – četras tējkarotes ziedu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens un jāatstāj nostāvēties uz nakti. Lieto aptuveni ceturtdaļu glāzes dienā.

3. Ceriņi – nomierina prātu

Autors: cerini

Ceriņu ziedus ievāc to ziedēšanas laikā, plūc ar mazajām lapiņām, kur tie savienojas ar koksnaino kātu. Lapas, mizu un pumpurus ievāc citā laikā. Svarīgi, lai ceriņi, kurus ievāc, nebūtu potēti! Ceriņiem piemīt antibakteriālas īpašības, kā arī tie nomierinoši iedarbojas uz cilvēka psihi.

Atkarībā no ziedu un ūdens proporcijām uzlējumus izmanto dažādām problēmām.

• Brūču un nobrāzumu kopšanai – vienu glāzi ziedu aplej ar puslitru ūdens un atstāj uz nakti ievilkties. Lieto ārīgi brūču apstrādei;
• Radikulīta (nervu saknīšu bojājuma), reimatisma un poliartrīta gadījumā – vienu ēdamkaroti ziedu aplej ar 250 mililitru ūdens un nostādina vienu stundu;
• Caurejai – vienu ēdamkaroti ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, stundu nostādina un tad nokāš. Jālieto pa vienai ēdamkarotei trīs līdz četras reizes dienā.

4. Raspodiņi menstruālā cikla traucējumiem

Autors: raspodini

Raspodiņi tiek dēvēti arī par sieviešu tēju, jo tie ļoti labi nostabilizē menstruālo ciklu un novērš dažādus iekaisumu procesus. Vislabāk ievākt ziediņus, bet, ja nokavēts, var vākt arī lapiņas.

Lai pagatavotu uzlējumu, viena ēdamkarote ziediņu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens un jāļauj kārtīgi ievilkties. Glāzi jāizdzer dienas laikā, sadalot trīs līdz četrās daļās. Šo dzērienu iesaka lietot izteiktu menstruāciju sāpju gadījumā – jādzer trīs līdz četras dienas pirms menstruāciju sākuma, tad tās būs mierīgākas un nesāpīgākas.

5. Bērzu lapas vielmaiņas uzlabošanai

Autors: berzu lapas

Bērzu lapas jāievāc to ziedēšanas laikā un jāplūc no zemākajiem zariem. Lieto nieru slimībām, žultsakmeņiem, locītavu sāpēm, tāpat tās nomierina nervu sistēmu, uzlabo vielmaiņu, normalizē hormonu līmeni sievietēm menopauzes laikā, ir ar spēcīgu antiseptisku un pretsēnīšu iedarbību.

Lai uzlabotu nieru darbību un tonizētu organismu, jāsasmalcina 100 gramus lapu, jāpārlej ar divām glāzēm silta ūdens, jānostādina sešas stundas un tad jāizkāš. Jālieto pusglāzi trīs reizes dienā, pirms ēšanas. Savukārt, lai atvieglotu žultsakmeņu slimības simptomus un izvairītos no jaunu akmeņu veidošanās, viena ēdamkarote sausu bērzu lapu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens un jāvāra 20 minūtes, jāatstāj trīs stundas ievilkties. Šāds uzlējums jālieto ilgstoši – pusglāzi no rīta un vakarā, pirms ēšanas. Locītavu sāpes var mazināt ar sasmalcinātu bērzu lapu kompresi – tā jātur divas līdz trīs stundas un jānostiprina ar auduma pārsēju. Lieto septiņas līdz 10 dienas pēc kārtas.

6. Ozola mizām pretiekaisuma darbība

Autors: ozola_miza

Ozola mizu ievāc no aprīļa līdz jūnijam – no jauniem kokiem (ne vecākiem par 10 gadiem) vai vecāku koku resnākajiem zariem. Ozola miza satur daudz miecvielas, tāpēc tai piemīt savelkoša, antibakteriāla, pretiekaisuma darbība. Var lietot caurejas, kuņģu-zarnu trakta asiņošanas gadījumā. Savukārt ārīgi var lietot ādas un gļotādas apstrādei – ja ļoti svīst kājas, var gatavot vannas.

Ozola mizu tēja atindē un savelk zarnu traktu, ja ir caureja, taču to nedrīkst lietot ilgstoši! Lai pagatavotu – jāaplej vienu tējkaroti mizas ar verdošu ūdeni un jāvāra piecas minūtes. Pēc tam ļauj 15 minūtes ievilkties un tad nokāš. Dzer pa trešdaļu glāzes ik pēc trim līdz četrām stundām. Ja ir iekaisis kakls vai smaganas, vienu ēdamkaroti mizas jāaplej ar glāzi ūdens un jāvāra 10 minūtes. Pēc tam nostādina 15 līdz 20 minūtes un skalo vairākas reizes dienā.