Vārdu savienojums "noslīdējusi dzemde" vai "maksts izkrišana" izklausās biedējoši. Sieviešu bažām ir pamats - aptuveni viena no 10 sievietēm dzīves laikā saņem ķirurģisku ārstēšanu kāda iegurņa orgāna noslīdējuma dēļ, bet atsevišķos pētījumos sievietēm pēc dzemdes izņemšanas, maksts izkrišana notiek pat līdz 40% gadījumu.

Kas ir šī slimība, kā tā izpaužas, un kādēļ ar to saistās tik daudz mītu un aizspriedumu, skaidro ginekologs Jurģis Vītols, klīnikas "JV Klīnika" ārsts.

1. mīts: Tikai sievietēm gados

"Šis ir pats lielākais mīts", uzver ārsts. Pieņēmums, ka dzemdes vai maksts sienu noslīdējums sastopams tikai vecāka gadu gājuma sievietēm, ir kļūdains. "Protams, sievietēm menopauzē noslīdējums sastopams biežāk, bet tikpat labi dzemdes noslīdējums vai pat dzemdes izkrišana var notikt gados jaunai sievietei", stāsta speciālists.

2. mīts: Dzemdes noslīdējums ir saslimšana 

Dzemdes noslīdējums nav slimība, bet gan anatomiskas pārmaiņas orgānos, līdzīgi kā vēdera sienas trūce, bet šajā gadījumā, tā ir trūce mazajā iegurnī, kas izspiež uz āru dzemdi. Tās ir funkcionālas izmaiņas organismā, kas būtiski pasliktina dzīves kvalitāti un ietekmē sievietes ikdienas aktivitātes.

3. mīts: Izraisa smaga fiziska slodze

Arī mūsdienās ļoti daudz sieviešu dzīves laikā saskaras ar nopietnu fizisku slodzi. "Nebūtu korekti apgalvot, ka ar dzemdes noslīdējumu saskaras tikai tās sievietes, kuras strādā smagu fizisku darbu", norāda ārsts. Paaugstināta riska grupā ir sievietes, kas nodarbojas ar lielu svaru cilāšanu, kurā nepieciešama atkārtota vēdera sasprindzināšana, kā arī gadījumos, kad regulāri tiek lietoti steroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Tāpat prolapsa (izkrišanas, noslīdējuma) rašanos var veicināt hroniska plaušu saslimšana (bronhīts, hroniska obstruktīva plaušu slimība), tāpēc ir svarīga šādu saslimšanu adekvāta ārstēšana. "Ja sievietei ilgstoši ir klepus, vēderā ir nepārtraukts sasprindzinājums, kas atstāj ietekmi uz iegurņa pamatnes stāvokli. Šī iemesla dēļ pie riska grupas tiek pieskaitītas arī smēķētājas", norāda speciālists.

Nozīmīgākie riska faktori ir grūtniecība un dzemdības, kā arī jau pieminētā smēķēšana, aptaukošanās, izteikta novājēšana, bieži aizcietējumi. Šis ir vēl viens iemesls, kāpēc ir svarīgi rūpēties par sabalansētu diētu – uzturā jāiekļauj daudz šķiedrvielu un jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma.

4. mīts: Ķeizargrieziens - glābiņš

"Šis ir vēl viens mīts, proti, ka dzemdes noslīdējums neskar sievietes, kurām nav bijušas vaginālas dzemdības. Jāsaprot, ka grūtniecība pati par sevi jau rada saišu iestiepumus un deformācijas, kas var rezultēties ar noslīdējumu", atzīmē speciālists.

5. mīts: Var izārstēt ar vingrinājumiem

Lai mazinātu nelielas pakāpes prolapsu vai samazinātu tā risku, muskuļus un saites, kas nodrošina orgānu atrašanos pareizajā vietā, iespējams stiprināt, veicot Kēgela vingrinājumus.

"Sievietēm pēc dzemdībām tiek rekomendēti Kēgela vingrinājumi iegurņa zonai, bet tie ir efektīvi tikai tad, ja ir uzsākti laicīgi. Jau izteikts noslīdējums nekad nebūs vairs koriģējams ar vingrinājumiem. Kēgela vingrinājumi ir profilaktiski rekomendējami sievietēm, bet tie jāpraktizē ilgstoši, viens mēnesis nenesīs rezultātus. Nepieciešami vairāki mēneši, lai konstatētu vai ir sasniegts kāds rezultāts", stāsta ārsts. 

6. mīts: Operācija ir pirmais solis

Operācija ir nepieciešama tikai tad, ja ar fizioterapiju nav līdzams un sievietei ir sūdzības vai problēmas, kuras ir izskaidrojamas ar noslīdējuma rašanos, piemēram, aizcietējumi, sāpes vēdera lejas daļā, spiediena sajūta makstī. 

Ārstēšanā tiek piemērotas divu veidu operācijas – klasiskās jeb vaginālas pieejas un laproskopiskas, kas nozīmē mazinvazīvu ķirurģiju. Vaginālo operāciju mīnuss ir traumēta maksts gļotāda, kā arī, ja notiek dzemdes izņemšana, samazinās maksts garums (tilpums), kā arī ir daudz lielāks noslīdējuma atkārtošanās risks. "Laproskopiskas operācijas laikā pie maksts priekšējās un/vai mugurējās sienas fiksē tīkliņu, kura otru galu nostiprina tā, lai nodrošinātu pareizu un dabīgu maksts iestiepuma virzienu. Tīkliņš izveido jaunu un izturīgu slāni, kas nostiprina maksts sienas un orgānus, notur to pareizā pozīcijā, tādejādi izveidojot anatomiski pareizu maksts novietojumu", stāsta ārsts.

Laproskopiskā operācija iespējama visa vecuma sievietēm, īpaši tā rekomendējama gados jaunākām un seksuāli aktīvām sievietēm. Ja  tiek  saglabāta dzemde, pēc operācijas sievietei var būt grūtniecība un dzemdības notiek ar plānveida ķeizargrieziena operāciju. Operācija sievietes dzīves kvalitāti, tostarp, seksualitāti nekādi neietekmē, varbūt pat tieši pretēji, dzimumdzīves kvalitāte uzlabojas.