medicine.lv skaitļos

Lietotāji online202
Aktīvie uzņēmumi12789
Nozares raksti12452
Ekspertu atbildes21477
Kā vecākiem justies normāli ārkārtas situācijā? Iesaka eksperte : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Kā vecākiem justies normāli ārkārtas situācijā? Iesaka eksperte

Ko darīt, ja bērns neklausa un negrib vairs mācīties? Tādus jautājumus sev uzdod daudzi vecāki. Īpaši tagad, kad Covid-19 krīzes laikā ģimenes ikdienā pavada kopā daudz vairāk laika nekā līdz šim, un kad vecākiem kā akrobātiem jāžonglē ar dažādajām lomām – pavārs, skolotājs, psihologs, darba devējs vai darba ņēmējs un citas. Šajā ārkārtas situācijā nodibinājuma "Centrs Dardedze" valdes locekle Laila Balode aicina vecākus nekautrēties meklēt un saņemt atbalstu.

Līdz ar pandēmijas izplatību pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kam ir nepieciešama palīdzība, liecina Labklājības ministrijas dati. Kopš 2020. gada 1. marta Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 16450 personām, sasniedzot 8,2% reģistrētā bezdarba līmeni valstī. Salīdzinot ar gada sākumu, martā par apmēram 13% pieaudzis sociālās palīdzības saņēmēju skaits.

Ārkārtas situācija primāri ietekmē iedzīvotāju finansiālo labklājību, kas iet roku rokā arī ar emocionālo stāvokli. Bažas par finanšu situāciju, zaudētā iespēja brīvi pārvietoties, piespiedu ikdienas paradumu maiņa, ikdienas slodzes pieaugums vai, gluži otrādi, dīkstāve, nopietni ietekmē dažādu sabiedrības grupu emocionālo labsajūtu. Tā, piemēram, Valsts policijā palielinās izsaukumu skaits par vardarbības gadījumiem ģimenēs, palīdzības tālruņi saņem vairāk zvanu no izmisušiem vecākiem, kuri nespēj tikt galā ar milzīgo slodzi un savienot attālinātu darbu ar atbalstu bērniem mācībās. Ja krīze skar tēti vai mammu, tā skar arī bērnu. Vecāku domstarpības un vardarbība, kas notiek bērna klātbūtnē, Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē ir emocionāla vardarbību pret bērnu.

Viena no organizācijām, kas sniedz palīdzību ģimenēm, uzklausot telefoniski, vai nodrošinot attālinātas psihologu konsultācijas, ir "Centrs Dardedze". Tā valdes locekle Laila Balode atzīmē, ka šī brīža situācija neveicina labas attiecības, rodas saasinājumi un emocionālā un fiziskā vardarbība novērojama pat tādās ģimenēs, kur iepriekš tādu problēmu nav bijis. Krīze ir viltīga sociāla parādība. Lai mēs iemācītos dzīvot jaunos apstākļos, mums ir jāiziet cauri vairākām fāzēm. Šajā procesā neizbēgami ciešs vājākais ģimenē – nereti tieši bērns. Speciāliste raksturo katru no fāzēm, lai ikviens no mums labāk saprastu, kas notiek un kad vērsties pēc palīdzības.

Šoks

Banner 280x280

Pirmā fāze ir šoks, ko piedzīvo ikviena ģimene, kas ir spiesta iemācīties dzīvot jaunajos apstākļos, ikdienai pēkšņi pilnībā mainoties. Stājoties spēkā ierobežojumiem, daudziem bija ilūzijas, ka šis būs jauki pavadīts laiks – ne velti pie dažu veikalu slēgtajām durvīm ir piestiprinātas zīmītes ar uzrakstu "atpūšamies". No malas skatoties, varētu domāt, ka tie vecāki, kuri šobrīd ir mājās ar saviem bērniem, patiešām atpūšas, bet dzīves realitāte ir cita – vecāki ir spiesti iejusties daudzās sociālās lomās vienlaikus, tai skaitā noregulēt attiecības starp bērniem, un būt par "zibens novedējiem" starp pieaugušajiem.

Emocijas

Pēc šoka fāzes ir reakcijas fāze ar daudz emocijām, īpaši dusmām. Ja neskaitāmajiem pienākumiem un apslāpētām dusmām vēl pievienojas bailes zaudēt darbu vai liela atbildība par citiem, vecākam, pašam esot darba devējam, var izrādīties visai sarežģīti tikt galā ar savām emocijām, lai neskartu bērnus. Neatņemama reakcijas fāzes daļa ir arī depresija. Vērojot notiekošo sabiedrībā, tai skaitā pēc saņemtajiem zvaniem uz psiholoģiskās palīdzības tālruņiem, novērojams, ka liela daļa vecāku šobrīd jūtas ļoti nomākti, jo neredz gaismu tuneļa galā. Ja cilvēks zina, uz cik ilgu laiku ir jāsaņemas – uz mēnesi, diviem, septiņiem, 10 – tam var sagatavoties, bet  šobrīd nav nekādas skaidrības, kad šis stāvoklis beigsies. Mums trūkst informācijas, lai sadalītu iekšējos resursus, un tas cilvēkus padara ievainojamākus un emocionāli impulsīvākus, un tā rezultātā cieš bērni.

Pieņemšana

Krīzes galastacija jeb pēdējā fāze ir situācijas pieņemšana. Lai šajā fāzē nonāktu, mums ļoti skaidri jāzina nosacījumi, kas būs redzami un īstenojami pārskatāmā laika periodā. Krīze veicina spēcīgas emocijas, tās krājas, un agri vai vēlu ir izvirdums. Parasti tas ģimenēs skar mazāk aizsargātos – lielākoties bērnus, kuri nereti, gribot negribot, izprovocē vecākus. Jāapzinās, ka bērni "runā" caur savu uzvedību, tādā veidā paužot emocijas un attieksmi pret notiekošo. Sarunājoties ar klientiem, kam vajadzīgs atbalsts bērnu audzināšanā, saņemam ļoti daudz jautājumu, ko darīt, ja bērns neklausa, ja vienaudžu starpā veidojas konflikti, ja bērnam vairs nav draugu, ja bērns nekādā veidā nav motivējams mācīties.

Mēs dzīvojam laikmetā, kad visam ir jābūt skaisti – mammai brīnišķīgi ar visu jātiek galā, jāspēj sakopt māju, pabarot bērnus un vēl radoši visu dienu viņus izklaidēt. Šajā izaicinošajā laikā ir normāli, ka ar kaut ko netiekam galā. Aicinu ikvienu vecāku uz mirkli apstāties un godīgi sev atzīt lietas, ko nespējam izdarīt, un mēģināt pieņemt esošo situāciju, beidzot maldīties iedomu gaiteņos. Pats galvenais pieņemt, ka arī šādos apstākļos varam būt vislabākie vecāki saviem bērniem. Lai mēs katrs varētu būt sevis labākā versija, ir nepieciešams atbalsts. "Dardedzes" darbs ir palīdzēt vecākiem šajā ceļā, lai varētu justies maksimāli normāli šajā nenormālajā situācijā un pasargāti būtu mūsu bērni.

Vecāki, kuri vēlas saņemt bezmaksas speciālista konsultāciju, aicināti zvanīt uz krīzes centra tālruni darba dienās laikā no 9.00 līdz 17.00. Tāpat vecāki un bērni aicināti izmantot bezmaksas Uzticības tālruni 11611 (Valsts bērnu tiesību aizsardzības biroja bezmaksas pakalpojums ārkārtējās situācijas laikā). 

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Psihoterapija / psihiatrija":

Uzņēmumi nozarē "Psihoterapija / psihiatrija"

Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija

Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija

LĀPA ir biedrība un Latvijas Ārstu biedrības kolektīvais biedrs, kas apvieno 62 psihoterapeitus un psihosomatiskās medicīnas ārstus un 9 veicinātājbiedrus. Dibināta 1991. gadā. LĀPA misija ir rūpēties par ārstu psihoterapeitu kvalitātes augstāko standartu uzturēšanu. Tā rūpējas par psihoterapeitu izglītību un kvalifikāciju. LĀPA ir valsts uzticēta ārstu sertifikācijas funkcija psihoterapijas specialitātē. LĀPA popularizē zināšanas psihodinamiskajā psihiatrijā, psihosomatiskajā medicīnā un psihoterapijā.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Motokrosa čempions Leons Kozlovskis par sacensībām un veselīgiem ieradumiem

Motokrosa čempions Leons Kozlovskis par sacensībām un veselīgiem ieradumiem

Latvijas motokrosa braucējs Leons Kozlovskis ir pieradis sadalīt spēkus ne tikai vienam braucienam, bet visai garajai sezonai. Sarunā ar viņu noskaidrojām, kā sākas viņa diena, kā viņš atjaunojas pēc fiziskas slodzes, kādi ir viņa personīgie ieradumi un kas palīdz saglabāt motivāciju.  

Augšējo elpceļu saslimšanas rudenī – simptomi, ārstēšana un kad jāvēršas pie ārsta

Augšējo elpceļu saslimšanas rudenī – simptomi, ārstēšana un kad jāvēršas pie ārsta

Rudenī, kad pieaug augšējo elpceļu infekciju izplatība, svarīgi atpazīt to simptomus un zināt, kā pareizi rīkoties. Klīnikas “Headline” otolaringoloģe skaidro, cik ilgi parasti ilgst šīs infekcijas, kā tās ārstēt un kad nepieciešams vērsties pie ārsta.

Vēders zaudējis ritmu? Ko šķiedrvielas un mikrobiota nozīmē gremošanas labsajūtai

Vēders zaudējis ritmu? Ko šķiedrvielas un mikrobiota nozīmē gremošanas labsajūtai

Tu centies ēst veselīgi, tomēr vēders mēdz uzpūsties, pēc ēšanas rodas smaguma sajūta, bet vēdera izeja nav regulāra. Šādos brīžos vērts pievērst uzmanību saviem ikdienas uztura paradumiem un uzdot sev jautājumu: cik daudz šķiedrvielu es patiesībā uzņemu?

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.

Produktu testi

Parūpējies par kvalitatīvu naktsmieru ar Evening Formula

Parūpējies par kvalitatīvu naktsmieru ar Evening Formula

Medicine.lv redakcija novembrī sadarbībā ar zīmolu Coral Club piedāvā iepazīties ar Evening Formula un izmēģināt to, vienlaikus pievēršot uzmanību miega higiēnas pamatprincipiem – samazinot pie ekrāniem pavadīto laiku vakaros un ievērojot regulāru gulētiešanas režīmu.

Testa rezultāti: problemātiska āda nav tikai pusaudžu problēma

Testa rezultāti: problemātiska āda nav tikai pusaudžu problēma

Oktobrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Gusto” piedāvāja testēt sejas krēmu ar Āfrikas kleomes lapu ekstraktu un mikroaļģu peptīdiem – pārdomāta kopšana problemātiskai ādai, kurai nepieciešams līdzsvars, mitrināšana un komforts. 

Testa rezultāti: MARUSHA lūpu balzams bez smaržas ar bišu vasku un kliņģerīti

Testa rezultāti: MARUSHA lūpu balzams bez smaržas ar bišu vasku un kliņģerīti

Oktobrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Eirobaltik" zīmolu "MARUSHA Nord Ecosmetic" piedāvāja testēt MARUSHA lūpu balzamu bez smaržas ar bišu vasku un kliņģerīti, kas ir 100% dabīgs līdzeklis ikdienas lūpu kopšanai pieaugušajiem un bērniem. 

Testa rezultāti: Kvadrobiotika ikdienas uzturā

Testa rezultāti: Kvadrobiotika ikdienas uzturā

Medicine.lv redakcija septembrī un oktobrī sadarbībā ar zīmolu Coral Club piedāvāja testēt Quattrobiotic Formula (Kvadrobiotiks) – uztura bagātinātāju ar četru pienskābo baktēriju celmu kompleksu.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Uzņēmums, kura darbības sfēra var būt līdziga raksta tematikai:

Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija

Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija

Juridiskie dati

  1. 40008193067
  2. 18.04.2012
  3. Skolas iela 3, Rīga, LV-1010
  4. 2025

Apraksts

LĀPA ir biedrība un Latvijas Ārstu biedrības kolektīvais biedrs, kas apvieno 62 psihoterapeitus un psihosomatiskās medicīnas ārstus un 9 veicinātājbiedrus. Dibināta 1991. gadā. LĀPA misija ir rūpēties par ārstu psihoterapeitu kvalitātes augstāko standartu uzturēšanu. Tā rūpējas par psihoterapeitu izglītību un kvalifikāciju. LĀPA ir valsts uzticēta ārstu sertifikācijas funkcija psihoterapijas specialitātē. LĀPA popularizē zināšanas psihodinamiskajā psihiatrijā, psihosomatiskajā medicīnā un psihoterapijā. 
Vairāk

Atslēgvārdi

Psihoterapija, Psihiatrija, Psihoterapeita konsultācija.

Psihoterapija, psihoterapeits, psihoterapeiti, sertificēti psihoterapeiti, psihoterapeita konsultācija, psihiatrija, psihiatrs, psihiatra konsultācija, psihologs, psihologi, psiholoģija, ārstu biedrība, ārstu biedrības, individuālā psihoterapija, grupu psihoterapija, pusaudžu psihoterapija, krīzes intervence, bērnu psihoterapija, grupu psihoterapija, psihoanalīze, ģimenes psihoterapija, pāru psihoterapija, individuālie psihoterapijas kursi, grupu psihoterapijas kursi, ārsti psihoterapeiti, Artūrs Ancāns psihoterapeits Rīgā, Gunta Andžāne psihoterapeits Rīgā, Dainis Balodis psihoterapeits Rīgā, Zaiga Blaua psihoterapeits Rīgā, Valdis Briedis psihoterapeits Rīgā, Rudīte Cedriņa psihoterapeits Rīgā, Dace Cerava psihoterapeits Rīgā, Viktorija Delāta psihoterapeits Nacionālie bruņotie spēki, Inese Drēska psihoterapeits Jelgavā, Maija Dubava psihoterapeits Rīgā, Inita Lēna Goldšteina psihoterapeits Ogrē, Rolands Ivanovs psihoterapeits Rīgā, Tarass Ivaščenko psihoterapeits Rīgā, Dace Jansone psihoterapeits Rīgā, Inta Kalniņa psihoterapeits Rīgā un Tukumā, Maija Kārkliņa psihoterapeits Rīgā, Evi Kārnija psihoterapeits Rīgā, Anžela Kertudo psihoterapeits Rīgā, Linda Ķeruže psihoterapeits Liepājā, Aija Krasura psihoterapeits Liepājā, Solvita Lauva psihoterapeits Rīgā un Jelgavā, Diāna Lapsa psihoterapeits Rīgā, Ilze Lāce psihoterapeits Rīgā, Silvija Lejniece psihoterapeits Rīgā, Ilva Mežmača psihoterapeits Liepājā, Ilze Mežraupe, (Sestule) psihoterapeits Rīgā, Aleksandrs Moškins psihoterapeits Rīgā, Jānis Ozols psihoterapeits Rīgā, Inga Pētersone psihoterapeits Rīgā, Iveta Pļaviņa psihoterapeits Rīgā, Oļegs Plesunovs psihoterapeits Rīgā, Ingrīda Rateniece psihoterapeits Rīgā un Alūksnē, Ineta Remese psihoterapeits Rīgā, Gunta Rijkure psihoterapeits Rīgā, Natālija Rimjāne psihoterapeits Rīgā, Ilze Roijnik psihoterapeits Slovēnijā, Inguna Rudzīte psihoterapeits Rīgā, Ērika Rutkovska psihoterapeits Rīgā, Žanete Sebre psihoterapeits Rīgā, Ilze Siliņa psihoterapeits Rīgā, Ingrīda Senkāne psihoterapeits Rīgā, Velga Sudraba psihoterapeits Rīgā, Maija Šetlere psihoterapeits Rīgā, Baiba Šmite, (Gerharde) psihoterapeits Rīgā un Siguldā, Voldemārs Švarcs psihoterapeits Rīgā, Ilze Treimane psihoterapeits Rīgā Jūrmalā, Dace Tuzika psihoterapeits Rīgā, Indra Upmiņa psihoterapeits Rīgā, Artūrs Utināns psihoterapeits Rīgā,  Andis Užāns psihoterapeits Rīgā, Iveta Valaine psihoterapeits Rīgā un Ogrē, Tija Vanaga psihoterapeits Rīgā, Monta Vasiļevska psihoterapeits Rīgā, Elmārs Vārpa psihoterapeits Rīgā, Andris Veselovskis psihoterapeits Rīgā, Jānis Vītiņš psihoterapeits Rīgā, Sandra Vītola psihoterapeits Rīgā, Guntra Zariņa psihoterapeits Rīgā, Inta Zīle psihoterapeits Rīgā un Jelgavā, Evija Ziemele psihoterapeits Rīgā.

Vairāk

Foto 4

individuālā psihoterapija
pusaudžu psihoterapija
psihoterapeita konsultācija
ģimenes psihoterapija

Mājas lapa internetā