Hiperpigmentācija (tumšākas krāsas pigmentācijas plankumi) vai hipopigmentācija (āda atsevišķās zonās kļuvusi gaišāka jeb radušies bezpigmenta plankumi) var būt iedzimta un dzīves laikā iegūta dažādu apstākļu ietekmē. Lai gan lielākoties tās izpausmes nav ļaundabīgas un organismā ir radies melanīna trūkums vai pārprodukcija, pigmentācijas plankumus ir rūpīgi jāuzrauga un āda ir jāaizsargā no ārēji ietekmējošiem faktoriem katru dienu. 

Ikviens dzīves laikā ir kaut vai tikai dažas reizes slimojis un lietojis medikamentus. Gadiem ritot, dažiem zāles nākas uzņem regulāri, un tikai retais seniors bez tām iztiek. Cik vienkārši ir lietot medikamentus? Vai var jebkuras zāles jebkurā laikā iemest mutē un uzdzert ūdeni? Izrādās, ka nē. 

Vairāk nekā 50% vīriešu vecumā pēc 50 gadiem ir novērojama dažādu pakāpju matu izkrišana, taču stresa, apkārtējās vides un citu faktoru ietekmē matu pārstādīšanas pacienti kļūst aizvien jaunāki. Tomēr mūsdienās matu izkrišanu ir iespējams mazināt un reizēm arī apstādināt, bet plikpaurību – risināt ar matu pārstādīšanas palīdzību. Vairāk par matu izkrišanu un vīriešu plikpaurību stāsta matu transplantoloģe un farmaceite.

Ne reizi vien ir dzirdēts pieminām kolagēnu. Ar gadiem šīs olbaltumvielas ražošana organismā samazinās un tas atsaucas gan uz locītavu un saistaudu veselību, gan ādu – parādās novecošanās pazīmes. Labā ziņā – kolagēna zudumu ir iespējams kompensēt.

Sācies skolēnu brīvlaiks, kad lielākā daļa bērnu vairāk laika pavadīs savā vaļā, tostarp spēlējot video spēles, sērfojot sociālajos tīklos, čatojot internetā. Lai gan sarunas par drošību internetā ir būtiskas un katram vecākam ir jāizstāsta saviem bērniem pamatprincipi, kas jāievēro, bieži vien tās jau “saknē” ir neveiksmīgas. 

Vai saskaries ar nogurumu, nespēku un muskuļu sāpēm? Nē, tā nav pārstrāde darbā vai sekas pēc pārāk intensīva treniņa. Šie tik ļoti pazīstamie simptomi var norādīt uz kādu būtisku problēmu – magnija deficītu. Kas var izraisīt magnija deficītu, kādas ir ieteicamās magnija devas pieaugušajiem un bērniem, kā arī veidus, kā ikdienā uzņemt magniju skaidro farmaceite.

Klāt vasara – laiks, kad vairāk laiku pavadām svaigā gaisā pie dabas un jo īpaši vēlamies izskatīties kopti un skaisti. Diemžēl nereti vasarā tieši dažādas ādas problēmas var sagādāt raizes un izaicinājumus. Ierasti gada karstākajā laikā daļa ādas problēmu asociējam ar saules apdegumiem, taču ir arī citi, bieži sastopami cēloņi. Kādi ir izplatītākie ādas iekaisumu veidi vasarā un kā tos mazināt, skaidro farmaceite.

Cilvēka organisma šūnās ir enzīmi, ko pazīstam arī kā fermentus. Noteikti enzīmi ir iesaistīti gremošanas sistēmas darbā, ir tādi enzīmi, kas svarīgi imūnsistēmai, un tādi, kas iesaistās iekaisuma procesa samazināšanā. Tiesa, dažkārt šie dabiskie bioķīmiskie procesi nenorit pietiekami labi un ir vajadzība enzīmus uzņemt papildus.

Ikdienā ne vien pietiekama, bet arī kvalitatīva miega nozīme netiek pienācīgi novērtēta, lai gan tieši miegs ir vitāli svarīgs, lai ķermenis atjaunotos un būtu vesels. Palīdzēt iedibināt veselīgākus miega ieradumus var arī tehnoloģijas, piemēram, viedpulksteņi.

Farmaceits nereti ir pirmā persona, pie kuras vēršamies mirklī, kad nejūtamies labi un piemeklējušas veselības problēmas. Tomēr, cik daudzi no mums zina par šo profesiju ko vairāk?  Farmaceitiem lieliski jāpārzina ķīmija un daudz jāmācās, lai strādātu šajā profesijā.  Par farmaceita profesijas ikdienu stāsta farmaceite un lielas “Mēness aptieka” filiāles vadīja Ieva Virza.