Pēdējos gados Latvijā ir pieejami mūsdienīgi līdzekļi cīņai ar dzemdes kakla vēzi – efektīvi un jutīgi testi vēža skrīningā, jauniešiem ir valsts apmaksāta deviņvalenta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī ir Eiropas standartiem atbilstoša kolposkopijas speciālistu apmācība, lai efektīvi ārstētu priekšvēža stāvokļus.

Tādēļ ir ļoti svarīgi šīs iespējas izmantot, domājot gan par katras sievietes dzīvi un veselību individuālā aspektā, gan arī novērtējot ieguvumu, ko dzemdes kakla vēža profilakses iespējas sniedz sabiedrībai kopumā, intervijā pauž Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa.

Vai tiešām tā ir – ja visas sievietes atbilstoši pārbaudītos un jaunieši vakcinētos, tad dzemdes kakla vēzi varētu izskaust pilnībā?

Jā, tieši tā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir uzstādījusi mērķi – izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu. Lai to sasniegtu, ir jāpanāk, ka vismaz 70% sieviešu veic dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus, savukārt 90% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un 90% sieviešu, kurām konstatētas priekšvēža saslimšanas, saņem atbilstošu un mūsdienīgu ārstēšanu – tad dzemdes kakla vēzis attīstītos ļoti, ļoti reti, un  sievietēm no tā nebūtu jāmirst.

Kas ir dzemdes kakla vēža skrīnings? Cik bieži tas ir jāveic?

Dzemdes kakla vēža skrīnings nozīmē, ka katrai sievietei, pat ja nav nekādu sūdzību, sākot no 25 gadu vecuma, reizi trijos gados ir jāpaņem analīze no dzemdes kakla gļotādas, ko dara ginekologs. Reizi trīs gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek izsūtīts uzaicinājums veikt šādu pārbaudi. Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ir valsts organizēts un apmaksāts no 2009. gada. Tieši tādēļ, ka dzemdes kakla vēža attīstība ir ļoti lēna, mēs varam savlaicīgi atklāt vēža draudus jeb priekšvēža slimības, pirms vēl vēzis ir attīstījies. Tātad – kā rodas dzemdes kakla vēzis? Vispirms sieviete inficējas ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, visbiežāk,  dzimumkontakta ceļā, tas var iekļūt dzemdes kakla šūnās, ilgstoši tur uzturoties, spēj vairoties, kā rezultātā šūnā rodas izmaiņas, kuras dēvē par priekšvēža saslimšanām jeb displāzijām, un tikai pēc tam daļai sieviešu var attīstīties vēzis. Laiks no brīža, kad sievietes organismā nonāk augsta riska cilvēka papilomas vīruss, līdz vēža attīstībai ir ļoti individuāls, bet tie, visbiežāk, ir vairāki gadu desmiti. Šajā laikā visbiežāk sievietei arī nav nekādu sūdzību. Līdz ar to, ja sieviete kaut reizi trīs gados ir veikusi skrīninga pārbaudi, tad var atklāt priekšvēža izmaiņas, tās ārstēt un apturēt dzemdes kakla vēža attīstību.

Pēdējo pāris gadu laikā skrīninga izmeklējumos ir notikušas izmaiņas, kādas tās ir?

Tas, cik efektīvi mēs varam no veselo sieviešu vidus atrast tās sievietes, kurām vēža risks ir paaugstināts, ir tieši atkarīgs no metodēm, kuras lietojam dzemdes kaklu izmeklējot. Pēdējos gados notikušas nozīmīgas pārmaiņas ar ārstu rīcībā esošajiem līdzekļiem skrīninga veikšanai, jo pēdējo divu gadu laikā valsts apmaksāto izmeklējumu klāstā ir iekļauti mūsdienīgi, efektīvi testi, ar kuru palīdzību priekšvēža saslimšanas varam noteikt daudz precīzāk nekā izmantojot agrākās metodes. Kopš pagājušā gada jūnija dzemdes kakla vēža skrīningam sākām izmantot šķidruma citoloģiju, kas ļauj, paņemot analīzi no dzemdes kakla gļotādas, ievietot paņemto materiālu speciālā šķīdumā, kas uzglabā visas paņemtās šūnas izmeklēšanai, līdz ar ko tiek izmeklēts viss paņemtais materiāls. Savukārt no šī gada jūlija sievietēm pēc 30 gadu vecuma, kuras ir iekļautas valsts organizētā skrīninga programmā, testējam cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni. Tieši augsta riska cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi vairāk nekā 99% gadījumu. Ja nav cilvēka papilomas vīrusa, tad vēža attīstības risks nākošo piecu gadu laikā ir tuvu nullei, un uz nākamo skrīninga testu sieviete varēs ierasties arī pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja tiek atklāts, ka sieviete inficēta ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, tad mēs zinām, ka šī sieviete ir riska grupā un jāpieskata rūpīgāk, visbiežāk tādā situācijā dzemdes kakls tiek izmeklēts papildus pie kolposkopijas speciālista un tiek veidots individuāls tālākais izmeklējumu un rīcības plāns.

Un tad gadās praktiska nejēdzība… Ko darīt gadījumos, ja ir pazudusi uzaicinājuma vēstule?

Patlaban kārtība ir sekojoša – ja sievietei nav šī vēstule pienākusi vai varbūt nozudusi, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, ģimenes ārstam ir piekļuve datu bāzei, kurā skrīninga uzaicinājuma numuru var redzēt. Ja šis numurs zināms, ārsts varēs veikt izmeklējumu skrīninga ietvaros. Otrs veids – ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, arī ir iespējams skrīninga numuru redzēt. Trešā iespēja – vērsties Nacionālajā veselības dienestā personīgi .

Un ja sieviete dzīvo citur, nevis deklarētajā dzīvesvietā, tad pašai jāinteresējas?

Jā. Patlaban skrīnings jāveic reizi trijos gados, sākot no 25 gadu vecuma, tātad 25, 28, 31 utt., līdz pat 67 gadiem. Un attiecīgajā vecumā  būtu jāinteresējas par iespēju veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu. Būtu, protams, labi, ja tai brīdī, kad sieviete nokļūst pie ģimenes ārsta arī kāda cita iemesla dēļ, ģimenes ārsts pajautātu, vai ir veikta dzemdes kakla pārbaude, vai viņa ir saņēmusi skrīninga vēstuli un nepieciešamības gadījumā skrīninga nosūtījumu atjaunotu. Ir ļoti daudz ģimenes ārstu, kuri šo iespēju izmanto, un liels paldies viņiem par to. Tāpat arī ginekologam ir pienākums neatkarīgi no vizītes iemesla noskaidrot, vai sieviete veikusi dzemdes kakla vēža skrīninga testu un rast iespēju to veikt, ja tas nav izdarīts. Tā būtu laba prakse, kuru ir iespējams izveidot.

Par ko vispār maksā valsts un kādi ir iespējamie papildu maksājumi?

Nacionālais Veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstuli, sieviete to saņem, un, ja sieviete vēršas pie ginekologa, kurš arī ir līgumattiecībās ar valsti jeb ir tā saucamais “valsts apmaksātais ginekologs”, tad sievietei praktiski nav nekādu citu izmaksu – gan vizīte, kurā paņem analīzi, gan pati analīze ir valsts apmaksāta. Savukārt, mums Latvijā ir nereti ir prakse, kad sievietei ir savs ginekologs, kuru ierasts apmeklēt. Ja sievietei viņas ārsts ir maksas ārsts, tad par vizīti būs jāmaksā, bet pati analīze ar skrīninga uzaicinājuma vēstuli arī būs valsts apmaksāta.

Un kāda ir gaidīšanas rinda pie valsts apmaksātajiem ārstiem?

Ārstu ginekologu, kam ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, diemžēl kļūst aizvien mazāk, tādēļ, iespējams, atšķirīgās Latvijas vietās speciālistu  pieejamība ir atsķirīga, taču noteikti der atcerēties, ka labāk dzemdes kakla vēža skrīninga testu ir veikt nedaudz vēlāk pie speciālista nekā neveikt vispār. Pat, ja līdz izmeklējumam ir jāgaida, tad noteikti ir vērts to izdarīt.

Kāda ir skrīninga jēga kopumā?

Skrīnings pēc būtības ir “sijājošā diagnostika”, tātad no veselu sieviešu vidus tiek “atsijātas” tās sievietes, kurām ir augsts risks, ka var attīstīties dzemdes kakla vēzis, un šīs sievietes tiek papildus izmeklētas un nepieciešamības gadījumā ārstētas, lai dzemdes kakla vēzis neattīstītos. Manuprāt, ikvienam ir vēlme nesaslimt ar vēzi. Lūk, veicot skrīningu, var nesaslimt ar vēzi.

Vēlos uzsvērt, ka dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši jaunu sieviešu vēzis – teju 50% tas attīstās līdz 50 gadu vecumam. Tas ir laiks, kad sieviete visbiežāk ir sociāli aktīva, sevi realizē profesionāli, ir svarīga savai ģimenei un draugiem. Ir skumji redzēt, kā dzemdes kakla vēzis aptur dzīves un tās neatgriezeniski maina, zinot ka tā varēja arī nenotikt, jo dzemdes kakla vēzi var novērst. Dzemdes kakla vēža ārstēšana vēlīnās stadijās ir smaga un bieži vien pat neiespējama. Ja sieviete izdzīvo, iespējas radīt bērnus vairs nav, un dzīves kvalitāte, atgriešanās ierastajā dzīvē ir būtiski ierobežota. No skrīninga un tā rezultātiem baidīties. Tieši otrādi – ir jāinteresējas kā to veikt, jo tā ir iespēja pārbaudīt veselību un darīt visu, lai ļaunākais nenotiktu. Diemžēl Latvijā skrīninga atsaucība ir ļoti zema, vien ap 40 % sieviešu gadā izmanto iespēju veikt dzemdes kakla pārbaudi. Tāpēc par to ir jārunā. Šis būtu labs jautājums, ko paprasīt savām sievām, mammām, meitām, draudzenēm, krustmātēm un kolēģēm – vai Tev ir veikts dzemdes kakla vēža skrīnings?

Cik ātri ir testa atbilde un kurš saņem atbildi?

Parasti skrīninga testa atbilde pienāk tam ārstam, kurš šo testu ir veicis. Citoloģijas izmeklējumi, kurus veic sievietēm, jaunākām par 30 gadiem, tiek analizēti mazliet ilgāk, un atbilde varētu būt pēc dažām nedēļām. Sākot no šī gada, pēc 30 gadu vecuma, testē cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni, šis tests ir automatizēts, un rezultāts ir zināms teju nedēļas laikā.  

*Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”. Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet kampaņas rīkotāju mājaslapās:

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis
https://www.ginasoc.lv/, ā arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.