Pamazām tuvojas gada siltā sezona – laiks, kad aizvien vairāk brīžu tiks pavadīts ārā. Tādēļ, lai pilnvērtīgi sagaidītu un izbaudītu pavasara atgriešanos, ģimenes ārste un farmaceite dalās 10 veselīgos padomos, kurus jau šajā pavasarī savā ikdienā var ieviest ikviens.

Akne būtiski iespaido dzīves kvalitāti – rada bažas par izskatu, ietekmē garīgo un emocionālo veselību, var traucēt personīgajā un profesionālajā dzīvē. Gandrīz 50% sieviešu vecumā virs 20 gadiem nākas sadzīvot ar akni un tās izraisītām sekām, bet vecumā virs 30 gadiem ar to saskaras 35% sieviešu, vēsta pasaulē veiktie pētījumi.

Laikā, kad gaisā jau jūtam tuvojamies pavasari, un saule spīd arvien spožāk, tā vien gribas atstāt cepures un šalles mājās, atpogāt jaku vai mēteli un ļauties pavasara dvesmām. Tomēr, kamēr laika apstākļi ir mainīgi un joprojām izplatīti ir vīrusi, nedrīkstam būt pārgalvīgi, jo tas var veicināt balss aizsmakumu un balsenes iekaisumu.

Ar prieku sekojot pārmaiņām dabā un izbaudot garāku gaišo diennakts laiku, jāatceras – pavasarīgais krāšņums, kas priecē mūsu acis, var tām arī nodarīt pāri, ja būsim nevērīgi. Smilšu grauda radīta trauma no putekļu mākoņa ielās, mājās piemirstas saulesbrilles, garās stundas pie datora ekrāna… 

Visbiežāk pavasarī savilkta kakla un spranda gadījumā tiek vainots skarbais vējš, caurvējš, pirmo dārza darbu radīts problēmu kopums vai sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids. Bet tie nav vienīgie iemesli. Sāpes kakla apvidū jūtamas arī, ja ir sākusies infekcija (meningisms), kuru neārstējot vai nepareizi ārstējot, var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās. 

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē visizplatītākā redzes problēma ir tuvredzība jeb miopija. Viens no galvenajiem iemesliem, kas izraisa šo redzes defektu, ir pārāk liela acu slodze, veicot darbu tuvumā – lasot grāmatas, rakstot pie galda un veicot citus smalkus darbus, kā arī pavadot daudz laika pie viedierīcēm, neievērojot ieteiktās atpūtas pauzes. 

Nepilnības sejas ādā – tumšie loki zem acīm vai pēkšņi uzmetusies aukstumpumpa var radīt sievietēm ne tikai papildu emocionālo pārdzīvojumu, jo īpaši, ja ieplānotas kādas svinības vai kāda pasākuma apmeklēšana, bet arī samazināt viņas pašpārliecinātību. 

Ikdienas gaitās un rutīnā neaizdomājamies par to, ko darītu, ja nokļūtu situācijā, kurā vajadzētu sniegt pirmo palīdzību. Tikai 26% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka spētu sniegt pirmo palīdzību nepieciešamības gadījumā, noskaidrots pērn aptaujā. 

Pulss miera stāvoklī ir sirds sitienu skaits minūtē (sit./min.), cilvēka ķermenim atrodoties miera stāvoklī ‒ parasti miegā vai guļot gultā pēc pamošanās. Veselam cilvēkam pulss miera stāvoklī ir aptuveni 60‒100 sit./min., atkarībā no dzimuma un vecuma. 

Pacienti pēc mugurkaula traumām, kuri pārvietojas ratiņkrēslos Latvijā ir dažādos vecumos. Vīriešiem reproduktīvā vecumā aktuāls jautājums ir, vai es varu kļūt par tēti, ja man ir mugurkaula trauma. Atbild klīnikas urologs andrologs.