Žibēra slimība jeb sārtā ēde: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Žibēra slimība jeb sārtā ēde (Pityriasis rosea) ir dermatoze, kam raksturīgi sarkani un zvīņaini ādas izsitumi, kas visbiežāk parādās kā liels apaļš vai ovāls plankums uz krūtīm, vēdera vai muguras. Šis plankums vidū ir blāvs, savukārt tam seko mazāki sārti izsitumi ar plānām zvīņām, kas klāj ķermeni no kakla līdz ceļiem un var radīt niezi. Sārtā ēde var piemeklēt jebkuru vecuma grupu, tomēr visbiežāk bērnus un jauniešus.
Cēloņi
Precīzs Žibēra slimība cēlonis nav skaidrs. Atsevišķi veiktie pētījumi liecina, ka izsitumus, iespējams, var izraisīt vīrusu infekcija, it īpaši daži herpes vīrusa celmi; sārtā ēde gan nav saistīta ar herpes vīrusu, kas izraisa aukstumpumpas. Tiek uzskatīts, ka Žibēra slimība nav lipīga.
Simptomi
Žibēra slimība parasti sākas ar viena liela sārta un zvīņaina plankuma, kas var būt apaļas vai ovālas formas, parādīšanos uz muguras, krūtīm vai vēdera; tas tiek saukts arī par mātes plankumu. Pirms tā parādīšanās dažiem cilvēkiem parādās galvassāpes, nogurums, aizlikts deguns, viegls drudzis vai iekaisis kakls. Mātes plankums veidojas lielākajā daļā gadījumu, ir nedaudz izvirzīts virs ādas un ar zvīņošanu tā perifērijā, diametrā līdz pat 10 centimetrus liels. Dažreiz mātes plankuma var nebūt, vai – gluži pretēji –, var izveidoties vairāki mātes plankumi.
Dažu dienu laikā plankuma bālais centrs kļūst dzeltenīgs un sāk lobīties, savukārt tā perifēriju iezīmē sārts valnītis. Mātes plankumam sekojošie plankumi rodas pakāpeniski un parasti ir mazāki par pirmo. Vairumā gadījumu parādās vidēji stipra vai stipra nieze, atsevišķos gadījumos niezes var arī nebūt.
Parasti vienu vai divas nedēļas pēc mātes plankuma parādīšanās izveidojas pārējie izsitumi, kas ir gan apaļi, gan ovāli; tie ir iesarkani, viegli zvīņaini, puscentrimetru līdz pusotru centimetru diametrā. Šie izsitumi ir orientēti Langera līniju virzienā, un dažreiz veido egles zariem līdzīgu, nokarenu rakstu. Mazie plankumi galvenokārt sastopami uz vēdera un uz muguras ādas, taču iespējama arī pretēja lokalizācija, kad lielākā to daļa atrodas uz ekstremitātēm. Atsevišķos gadījumos sekundāro izsitumu var nebūt, vai arī tie var lokalizēties tikai uz sejas un kakla.
Ārstēšana
Vairumā gadījumu sārtā ēde bez ārstēšanas izzūd pati no sevis četru līdz 10 nedēļu laikā, tomēr var paiet pieci mēneši vai ilgāks laiks, līdz āda kļūst tīra. Ja izsitumi līdz tam laikam nepazūd vai ja nieze ir kļuvusi apgrūtinoša, ieteicams griezties pie dermatologa un konsultēties par ārstēšanu.
Lai ārstētu niezi, dermatologs var ieteikt līzekļus pret niezi, piemēram, hidrokortizona krēmu, antihistamīna ziedi, iespējams, arī UVB fototerapiju (gaismas procedūras, kas tiek veiktas dermatologa kabinetā).
