Kāpēc bērnam, kuram diagnosticēta smaga slimība, viņa vecākiem un ģimenei kopumā, vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts? Vai tas šādā dzīves situācijā nepieciešams visiem un vienmēr? Kā tieši psihologs var palīdzēt? 

Brāļu un māsu savstarpējās attiecības, mācīšanās problēmas, bailes no vienaudžiem – šodienas izaicinājumi, ar kuriem saskaras Covid izolācijas laika jaunieši, stāsta terapeite.

Līdz ar vasaru sākusies arī atvaļinājumu sezona, bet ilgi gaidītās atpūtas tuvošanās rada ne tikai prieku, bet arī gana daudz stresa, jo darba mazāk nepaliek. Tieši otrādi – īsākā laikā jāpaspēj iekļauties termiņos, kā arī jāatstāj iesāktie darbi kolēģu pārziņā. Nereti paralēli jau esošajiem darbiem vēl nākas aizstāt kolēģi, kas jau devies atpūtā, tādējādi radot sev pārslodzi. 

Par depresijas nopietnību sabiedrības kopējā veselībā tiek runāts arvien biežāk. Tomēr joprojām pastāv virkne mītu par depresiju, tās attīstību, ārstēšanu un antidepresantu lietošanu. Psihiatre un klīniskā farmaceite dalās ar būtiskāko saistībā ar depresijas iemesliem un ārstēšanas iespējām.

Visbiežāk stresa pilnu dzīvesveidu vaino pie galvassāpēm, bet fizioterapeite uzsver – hronisks stress var kļūt par vienu no iemesliem arī dažādām citām fiziskām sāpēm, tai skaitā – hroniskām muguras sāpēm, ko izraisa pārlieku saspringta muskulatūra.

Darbu pārslodze, ilgstošs stress, nospiedoši termiņi un atbildības slogs – nebeidzams vāveres ritenis, kur, mēnešiem vai pat gadiem tiecoties uz aizvien labāku sniegumu, sākotnēji var nemanīt, kā katrs nākamais uzdevums prasa arvien vairāk piepūles un zūd gandarījums par tik iemīļoto profesiju.

Sabiedrībā daudz tiek runāts par to, kādam ir jābūt vīrietim. Nereti šie uzskati balstīti sen iesakņojušos stereotipos, kas var būtiski ietekmēt vīriešu mentālo veselību un spēju izpaust patiesās emocijas. Lauris Bokišs, biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” pārstāvis, kura ģimenē aug divi dēli un divas meitas, ir pārliecināts, ka sabiedrības rokās ir iespēja mainīt to, kādi būs nākotnes vīrieši – tie mazie zēni, kas pašlaik vēl spēlējas smilšukastē un apgūst burtus. 

Kristaps Zutis ir pazīstams ar savu stingro nostāju un nesalaužamo raksturu. Nebaidoties ne no kā, Kristaps dara un saka, ko grib, tomēr vien retais zina, ka viņam ir arī cita šķautne – arī Kristapa dzīvē ir bailes, sāpes un pārdzīvojumi. 

Lai arī desmit gadu laikā izdarīto pašnāvību skaits Eiropas Savienībā ir mazinājies par gandrīz 14%, statistika joprojām ir nepielūdzama. Saskaņā ar Eurostat datiem* 2020. gadā vien fiksēti 47 252 nāves gadījumi, kas iestājušies tīša paškaitējuma dēļ. Lielākajā daļā jeb 77,1% gadījumu pašnāvību izdarījuši vīrieši.

Digitālā satura veidotājam Ralfam Kārkliņam, kurš plašāk pazīstams kā @raalfsk, lietotnē TikTok ir vairāk nekā 40 tūkstoši sekotāju. Neskatoties uz plašo sekotāju un atbalstītāju loku, jaunietis lietotnē saskāries ne vien ar naidpilniem un aizskarošiem komentāriem, bet pat aicinājumiem izdarīt pašnāvību vai nomirt.