Puse Latvijas jauniešu apgalvo, ka mācības viņiem sagādā stresu, liecina "Samsung" “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā pusaudžu aptauja.* Nemiers un uztraukums nelielā apjomā nav kaitīgs – tas palīdz koncentrēties un mobilizēties kādam veicamajam uzdevumam, gūt labākus rezultātus un apgūt prasmi rīkoties saspringtās situācijās. 

Ikdienas stress, ieslīgšana rutīnā, mazkustīgs dzīvesveids un mentālās veselības atstāšana novārtā – tas viss ietekmē ne vien mūsu pašsajūtu, bet arī smadzeņu darbību, kā rezultātā zūd dzīvesprieks un interese par apkārt notiekošo.

Šodien, 31. oktobrī, tiek svinēti gada baismākie svētki – Halovīna diena. Tādēļ Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes priekšsēdētāja, psihiatre Sandra Pūce stāsta par bailēm no psihiatrijas skatu punkta. 

Ūdens, svaigs gaiss un saules gaisma – galvenie dzīvības avoti, kas mums visiem ir tik ļoti nepieciešami. Nav jābūt NASA zinātniekam, kurš meklē dzīvību uz svešas planētas, lai nojaustu svaiga gaisa un saules gaismas ietekmi uz visu dzīvo. Un mēs, iespējams, nemaz tik ļoti neatšķiramies no augiem.

Ne viens vien gada tumšākajos, vēsākajos mēnešos nonāk depresīvā stāvoklī. Vēršoties pēc palīdzības pie ārsta, bieži vien tiek izrakstīti antidepresanti.

Divi no desmit Latvijas jauniešiem 14–16 gadu vecumā priecātos, ja skolā būtu neredzami, liecina "Samsung" “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā aptauja.* Savukārt katrs otrais jaunietis apgalvo, ka izjūt stresu mācību dēļ.

Uzvarēt savas bailes, uzvarēt negribēšanu darīt savā labā, parūpēties ne tikai par citiem, bet arī par sevi, nozīmē iet sievietes veselības ceļu, neko neatliekot uz vēlāku laiku, apsver populārā psihoterapeite Aina Poiša.

Ierasts, ka veselības profilaksi attiecinām uz fiziskā ķermeņa, orgānu sistēmu uzturēšanu labā formā, taču tikpat svarīgi ir savlaicīgi profilaktiski rūpēties arī par savu mentālo veselību. Kā un kādēļ tā rīkoties?

Bieži vien bērnu strīdi ģimenē ir ļoti nogurdinoši un vecākiem rada pamatīgas galvassāpes. Kurā brīdī iejaukties un kā palīdzēt bērniem risināt strīdus un nesaskaņas, stāsta ārste psihoterapeite.

Trauksme, saspringums un paātrināta sirdsdarbība – šie stresa simptomi ir dabiska organisma atbildes reakcija uz kairinātāju, piemēram, nepatīkamu situāciju, problēmu vai citiem faktoriem, kas veicina spriedzi. Piedzīvojot stresu, virsnieru dziedzeris izstrādā stresa hormonus, kas īstermiņā ir noderīgi...