Atvaļinājums kā terapija mentālajai veselībai: Skaidro psiholoģe

Nereti atvaļinājumu gaidām vien tādēļ, lai beidzot padarītu mājās sakrājušos darbus, lai gan zinām, ka tas nebūt nenozīmē pilnvērtīgu atpūtu. Taču atvaļinājums ir ārkārtīgi svarīga pauze no darba vispirms jau mentālās veselības uzturēšanai – ļauj mazināt stresa līmeni, novērst izdegšanu un uzlabo psiholoģisko pašsajūtu, līdz ar to uzlabojot arī fizisko veselību.

Kāda jēga no atvaļinājuma?

“Somijas zinātnieki pētījumā konstatēja, ka atvaļinājums pozitīvi ietekmē veselību un labsajūtu, uzlabo garastāvokli, samazina stresa līmeni, vairo enerģiju un apmierinātību ar dzīvi. Došanās atvaļinājumā var uzlabot miegu un, atgriežoties darbā, palielināt ieinteresētību un iesaisti darba procesos. Šie ieguvumi bieži vien ir tiešs rezultāts tam, ka ir izdevies atpūsties no ierastās rutīnas un vides, kas ikdienā ir saistīta ar stresu,” skaidro Jekaterina Vintere, klīniska psiholoģe Veselības centru apvienībā. 

Ir veikti dažādi pētījumi par atvaļinājuma ietekmi uz cilvēka mentālo veselību. “Piemēram, Sabīne Sonnentaga (Sabine Sonnentag) veikusi plašu pētījumu par atvaļinājuma ieguvumiem, īpaši pievēršot uzmanību to nozīmei saistībā ar psiholoģisko atveseļošanos pēc darba stresa. Viņa uzsver, cik svarīgi ir atvaļinājuma laikā emocionāli atslēgties no darba. Šis process ir būtisks ne tikai personīgajai labsajūtai, bet arī uzlabo cilvēka iesaistīšanos profesionālajos pienākumos pēc atgriešanās no atvaļinājuma. Pētniece norāda, ka strukturēts, plānots atvaļinājums, kurā cilvēki patiešām ir atbrīvojušies no domām par plāniem un ikdienas pienākumiem, sniedz būtisku labumu mentālai veselībai un ilgtermiņā veicina darba rezultātus,” norāda psiholoģe.

Atvaļinājumu jāsaplāno

Foto: Freepik.com/ haritanita

Pētījumi liecina, ka lielāko pozitīvu efektu uz mūsu psiholoģisko pašsajūtu atvaļinājums atstāj, ja tas ir izplānots un paredz jaunas aktivitātes. “Pareiza atvaļinājuma plānošana ietver vairākus svarīgus aspektus, piemēram, iepriekšēju informācijas izpēti par galamērķi un maršruta izvēli, ja ir doma doties ceļojumā. Tāpat ir lietderīgi definēt reālistiskas cerības par to, kas atvaļinājuma laikā paveicams, un izstrādāt elastīgus plānus, lai mazinātu spriedzi un palielinātu apmierinātību ar atvaļinājumu, ja tomēr viss nenotiek, kā iecerēts. Cilvēki, kuri kontrolē savus ceļojuma plānus un atvaļinājuma laikā apgūst jaunas iemaņas, pēc atgriešanās mājās izjūt mazāku stresu. Turklāt, jo ilgākas ir atvaļinājuma laiks, jo lielāka iespēja panākt šo pozitīvo ietekmi,” uzsver Jekaterina Vintere un piebilst, ka svarīgs ir ne tikai atvaļinājuma laiks, bet arī tā plānošanas process. “Pētījumi liecina, ka jau atvaļinājuma gaidīšana un plānošana var ievērojami uzlabot garastāvokli un psiholoģisko labsajūtu pat vairākas nedēļās pirms atvaļinājuma un ceļojuma. Tomēr, lai panāktu ilgstošu stresa samazināšanos, ir svarīgi, kā tieši tiek pavadīts laiks atvaļinājumā.”

Kā panākt ilgtermiņa efektu?

Džesika de Blūma (Jessica de Bloom) un viņas kolēģi Tamperes universitātē pētīja, kā panākt, lai atvaļinājumu ietekme būtu ilglaicīgāka. Viņu pētījums parādīja, ka pēc atgriešanās darbā atvaļinājuma pozitīvā ietekme var ātri vien izzust. Pētījumi ne tikai apstiprina, cik svarīgi ir atvaļinājumu izmantot fiziskās un garīgās veselības uzlabošanai, bet arī to, cik liela nozīme ir šo brīvo laiku pavadīt pareizi, tā, lai maksimāli paildzinātu pozitīvo ietekmi.

Psiholoģe stāsta: “Ir citi pētījumi, kuros aplūkots, kā dažādas atvaļinājuma aktivitātes ietekmē psiholoģisko labsajūtu. Piemēram, Masačūsetsas Amherstas Universitātē veiktā izpētē konstatēts, ka svarīgs faktors ir psiholoģiskā nošķirtība no darba un jaunu prasmju apgūšana atvaļinājuma laikā. Aktīvs, ar daudzveidīgām aktivitātēm piesātināts atvaļinājums, piemēram, sportojot, piedaloties kultūras pasākumos vai apgūstot kādu jaunu prasmi, ievērojami samazina stresu un uzlabo apmierinātību ar dzīvi.”

Plānojot atvaļinājumu, ir svarīgi to darīt pārdomāti, lai maksimāli palielinātu ieguvumus. Savlaicīga atvaļinājuma plānošana palīdz mazināt stresu, jo nodrošina, ka, piemēram, ceļojuma, pārgājiena vai atpūtas brauciena loģistika ir sakārtota pirms tā sākuma. Pareiza sagatavošanās var ietvert galamērķu izpēti, visiem dalībniekiem atbilstoša maršruta izveidi, izpratni par ceļojuma, pārgājiena, brauciena vai kāda pasākuma apmeklējuma noteikumiem un prasībām. Visiem ir jābūt informētiem un gataviem gan plānotajam pasākumam, gan tam, ka dažkārt nākas elastīgi pielāgoties noteiktam situācijām, kas rodas neparedzēti. Pārdomāta plānošana un sagatavošanās (gan fiziskai, gan emocionāli) var palīdzēt nodrošināt netraucētu iecerētā norisi, veicinot ilgnoturīgāku atvaļinājuma atjaunojošo efektu.

Mirkļi tikai sev

Psiholoģe uzsver: “Arī meditācijai veltīts  brīdis atvaļinājuma laikā var palīdzēt saglabāt brīvdienu pozitīvo ietekmi pēc atgriešanās ikdienas dzīvē. Pētījumi liecina, ka ilgāks atvaļinājums var sniegt noturīgāku efektu, tomēr ir pierādīts, ka arī īsas atpūtas pauzes labvēlīgi ietekme mūsu psiholoģisko veselību.”

Visbeidzot, ir svarīgi neļaut darbam iejaukties pelnītā un tik gaidītā atvaļinājumā! “Daudziem ir grūti atslēgties, un viņi steidz pārbaudīt darba e-pastus vai atbildēt uz zvaniem, kaut gan atrodas atvaļinājumā un kolēģi par to informēti. Tas ieguvumus no atvaļinājuma var mazināt. Lai pilnvērtīgi atpūstos, ir svarīgi uz laiku atteikties no darba pienākumiem un pilnībā iesaistīties relaksējošās vai stimulējošās atvaļinājuma nodarbēs.”

Kur – mājās vai tālu projām?

Pētījumi liecina, ka gan mājās pavadīts atvaļinājums, gan ceļošana labvēlīgi ietekmē psiholoģisko labsajūtu. Izvēle starp šīm abām iespējām ir atkarīga no individuālajām vēlmēm un apstākļiem. “Atvaļinājums mājās (angļu valodā saka – staycation) var būt labs risinājums tiem, kuri vēlas izvairīties no stresa, kas saistīts ar ceļojuma plānošanu, pārvietošanos, pielāgošanos jaunai videi. Šāds atvaļinājums ļauj atpūsties ierastā, ērtā, pazīstamā vidē, samazināt izmaksas, izvairīties no nogurdinošiem lidojumiem vai gariem pārbraucieniem, nepieciešamības komunicēt ar svešiem cilvēkiem. Tā ir arī laba iespēja nodarboties ar hobijiem vai mājas lietām, kas sniedz gandarījumu un uzlabo garastāvokli,” saka psiholoģe, taču piebilst, ka ir arī otra puse – ceļošana uz jaunām vietām var sniegt lielāku psiholoģisko atjaunošanos. “Vides maiņa, jauni skati, iespaidi palīdz pilnībā atslēgties no ikdienas rutīnas, problēmām un veicina dziļāku psiholoģisko atpūtu. Ceļošana paplašina redzesloku, ļauj piedzīvot nebijušas izjūtas, satikt jaunus cilvēkus un iepazīt citas kultūras, kas arī var pozitīvi ietekmēt mentālo stāvokli. Izvēle starp atpūtu mājās un ceļošanu būtu jāizdara, ņemot vērā personīgās vajadzības, vēlamo aktivitātes līmeni un intereses. Abas iespējas var sniegt ievērojamu psiholoģisku labumu, ja tās ir pareizi plānotas un atbilst indivīda vēlmēm.”

Ļauties un izbaudīt

Klīniskā psiholoģe atgādina par atpūtas un brīvdienu nozīmi: “Tieši šajos periodos mēs atgūstam spēkus un emocionālo līdzsvaru. Vai atceries to viegluma sajūtu pēc nedēļas, kas pavadīta pie jūras? Vai spē atsaukt atmiņā, kā pozitīvisma uzplūds pēc ģimenes piknika bija ar tevi visu nākamo nedēļu? Šie lieliskie mirkļi palīdz mazināt stresu un uzlabot garastāvokli. Laiks, ko pavadām kopā ar mīļajiem, stiprina mūsu saiknes, bagātina, padarot mūs laimīgākus un produktīvākus. Neaizmirsti ļaut sev atpūsties! Tas ne tikai sagādā prieku, bet ir būtisks ieguldījums veselības uzturēšanā!”