Dzīvē iekārtots, ka vecāki un vecvecāki ir tie, kas no mazotnes rūpējas par jaunākajiem dzimtas pārstāvjiem, nododot savu gudrību un dzīves mācības. Tomēr pienāk brīdis, kad īpaša uzmanība nepieciešama ģimenes senioriem, jo fiziskas un emocionālas izmaiņas ir daļa no dabiskā novecošanās procesa

Nav noslēpums, ka vecāki reizēm izvēlas gulēt vienā gultā ar bērnu “mīļā miera labad”. Visbiežāk to skaidro, sakot, ka bērns citādi nevar aizmigt un bieži mostas, tāpēc beigu beigās neizguļas neviens, vai arī bērns protestē, ja neguļ kopā ar vecākiem. 

Sestdien, 8. jūlijā, tiek atzīmēta Pasaules alerģijas diena. Tā ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Pasaules Alerģijas organizācijas (PAO) kopīga iniciatīva, lai palielinātu izpratni par alerģiju ārstēšanas un profilakses nozīmi. Alergologi uzsver, ka pēdējo 30 gadu laikā saslimšana ar alerģijām kļuvusi par visstraujāk izplatītāko slimību un aktuālu problēmu visā pasaulē un katrs trešais planētais iedzīvotājs cieš no kādas alerģijas formas.

Sociālā izolācija un vientulība palielina nāves risku no sirdslēkmes un insulta, vēsta jaunākie pētījumi, kas izvērtējuši pandēmijas līdzšinējo pieredzi. Trīs speciālistu redzējums par to, kā šīs zināšanas var palīdzēt mūsu veselībai.

Bērnu vasaras brīvlaiks vecākiem nereti sagādā raizes: atvaļinājums darbā ir vien dažas nedēļas, bet bērni mājās veselus trīs mēnešus. Ar ko viņi nodarbosies, kas pieskatīs? Kā plānot vasaru, lai tā būtu bez raizēm gan bērniem, gan vecākiem? Konsultē ārste psihoterapeite.

Eksāmeni, noslēguma darbu aizstāvēšana, sesija, iestājpārbaudījumi… Šis laiks var būt īsts izaicinājums tiem, kas mācās un studē, radot augstu stresa līmeni, ietekmējot miega kvalitāti un arī visu ikdienu. Kā šajā posmā tikt galā ar satraukumu? Konsultē psihoterapeits un klīniskā farmaceite.

Stresa loma sirds un asinsvadu slimību attīstībā līdz šim nav tikusi pietiekami novērtēta. Klasiskie sirds veselības apdraudētāji – neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīves veids – ir apzināti, taču par stresa ietekmi nereti tiek aizmirsts. Šobrīd, kad politikas veidotāji strādā pie Sirds un asinsvadu slimību mazināšanas plāna, ļoti svarīgi tajā iekļaut pasākumus, kas mazina stresa ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību.

Trauksme ir dabiska organisma aizsargreakcija, saskaroties ar bīstamu situāciju vai apstākļiem, kas rada stresu. Lai gan mērenās devās uztraukums spēj būt noderīgs, trauksme nereti piemeklē nepiemērotos brīžos – situācijās, kad ir svarīgi saglabāt asu prātu, mieru un nosvērtību –, turklāt, piedzīvojot trauksmi ikdienā, tiek nodarīts būtisks kaitējums cilvēka veselībai un dzīves kvalitātei. 

Straujais dzīves temps arvien biežāk liek mums saskarties ar nesabalansēta ikdienas ritma problēmu, kas var sekmēt pārguruma, izdegšanas un citu problēmu attīstību, negatīvi ietekmēt miega kvalitāti un vispārējo organisma stāvokli. 

Šī gada 29. martā norisinājās bezmaksas tiešsaistes diskusija “Kā veidojas mans ķermeņa paštēls”, kuras laikā psihoterapijas rezidente, uztura speciāliste un fizioterapeite aktualizēja tēmu par to, kā mēs uztveram savu ķermeni un kādēļ cilvēkiem nereti veidojas zema pašvērtība sava ārējā izskata dēļ.