Kristaps Zutis ir pazīstams ar savu stingro nostāju un nesalaužamo raksturu. Nebaidoties ne no kā, Kristaps dara un saka, ko grib, tomēr vien retais zina, ka viņam ir arī cita šķautne – arī Kristapa dzīvē ir bailes, sāpes un pārdzīvojumi. 

Lai arī desmit gadu laikā izdarīto pašnāvību skaits Eiropas Savienībā ir mazinājies par gandrīz 14%, statistika joprojām ir nepielūdzama. Saskaņā ar Eurostat datiem* 2020. gadā vien fiksēti 47 252 nāves gadījumi, kas iestājušies tīša paškaitējuma dēļ. Lielākajā daļā jeb 77,1% gadījumu pašnāvību izdarījuši vīrieši.

Digitālā satura veidotājam Ralfam Kārkliņam, kurš plašāk pazīstams kā @raalfsk, lietotnē TikTok ir vairāk nekā 40 tūkstoši sekotāju. Neskatoties uz plašo sekotāju un atbalstītāju loku, jaunietis lietotnē saskāries ne vien ar naidpilniem un aizskarošiem komentāriem, bet pat aicinājumiem izdarīt pašnāvību vai nomirt. 

Sporta fani Jēkabu Rēdlihu pazīst kā kādreizējo Latvijas hokeja izlases, Rīgas “Dinamo” un Eiropas hokeja līgas spēlētāju. Jēkabam tāpat kā citiem profesionāliem hokejistiem ir nācies saskarties ar sabiedrības uzskatu, ka hokejists ir vīrišķības etalons – nesalaužams, nenogurdināms un spējīgs izciest jebko. Tomēr šie priekšstati var radīt graujošu slogu sportista ceļā uz panākumiem. 

Veselīgs dzīvesveids, vitamīni un, kā izrādās, arī lasītprieks var palīdzēt, gaidot pavasari. Izrādās, ka ir pat īpašs jēdziens – biblioterapija.

Vardarbība attiecībās bieži saasinās laika gaitā – emocionāla un psiholoģiska vardarbība, traumējošas un grūti pamanāmas vardarbības formas ģimenē ir fiziskās vardarbības vēstneši. Jo ilgāk persona ir vardarbīgās attiecībās, jo grūtāk var kļūt no tām aiziet –  mazinās ticība sev, sabrūk cerības par labāku nākotni un nav iespējas dalīties ar uzticības personu par notiekošo. 

Katru gadu, tuvojoties Ziemassvētku laikam, cilvēki vairāk vai mazāk sadalās tajos, kuri ar prieku ļoti gaida svētku laiku, un tajos, kuri tuvojošos svētku dēļ izjūt lielāku vai mazāku stresu.

Lai gan Covid-19 pandēmija jau ir aiz muguras, tās atstātās sekas izjūtam vēljoprojām. Speciālisti un skolotāji norāda, ka skolēnu atkārtota integrācija mācību vidē pēc ilgās izolācijas ir bijis emocionāli grūts process bērniem.

Izdzirdot vārdu “elektrošoks” pirmais, kas nāk prātā ir sāpēs salocījies uzbrucējs, kurš saņēmis strāvas sitienu no maza, bet visai efektīga aizsardzības aparātiņa. Bet daudzi cilvēki atceras dramatisko elektrošoka terapijas attēlojumu 1975. gada filmā “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”, kur tika izmantota tam laikam ASV psihiatrijā visai bieži pielietota metode, ko tautā sauc par “elektrošoku”, bet medicīnā par elektrokonvulsīvo terapiju.

Pēdējos četrus gadus mēs dzīvojam pasaulē, kad apkārt ir daudz stresa, baiļu un dusmu, kas var kalpot kā katalizators trauksmēm mūsos pašos. Citiem cilvēkiem tās var būt īslaicīgas, bet kādai daļai – var prasīt ilgāku laiku. Kā atpazīt trauksmi, un saprast, kuros brīžos varam palīdzēt sevi paši, bet kādās situācijās labāk meklēt speciālista palīdzību.