TV personība, treneris un balss aktieris Ansis Klintsons ir piedzīvojis vairākas izdegšanas fāzes – pat tiktāl, ka sajucis diennakts ritms un viņš vispār nav varējis gulēt. Tiecoties pēc arvien labākiem rezultātiem, gadījies arī fiziski pārtrenēties. Tomēr vlogā “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu” Ansis atzīst: sevis mocīšana nevienam nedod nekādu labumu – tieši tāpat kā absolūta nevērība pret savu fizisko un garīgo veselību.

Mūziķis un mūzikas producents Markus Riva (Miķelis Ļaksa) ne vienmēr ir bijis pašpārliecināts, fanu mīlēts un līdz ausīm iekšā tajā, ko mīl visvairāk, – mūzikā. Pusaudža gados viņš ne tuvu nav juties pieņemts un saprasts.

Pēc dažādu pētījumu datiem, teju katrs piektais pieaugušais ir sastapies ar bezmiegu 12 mēnešu periodā, savukārt katrs desmitais Eiropas iedzīvotājs cīnās ar hronisku bezmiegu ilgtermiņā.[1] Tā kā bezmiegs ir kompleksa problēma, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti, visā pasaulē tiek meklēti efektīvi risinājumi.

Mūsdienu dinamiskajā un prasīgajā dzīves ritmā arvien biežāk tiek runāts par garīgās veselības nozīmi, tomēr daudzas problēmas paliek nepamanītas – īpaši, ja tās ārēji neietekmē cilvēka veiktspēju. Viena no šādām grūti atpazīstamām, bet vienlaikus izplatītām garīgās veselības traucējumu formām ir augsti funkcionējošā depresija (ang. high-functioning depression), kas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem skar miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā 30 % sieviešu un 17 % vīriešu partnerattiecībās ir piedzīvojuši vardarbību*, tomēr joprojām bieži vien vardarbību ģimenē sabiedrība uzskata par privātu jautājumu. Psihoterapeits Artūrs Miksons atgādina, ka vardarbība ģimenē nav norma.

Ir aplami domāt, ka depresiju var pamanīt acumirklī. “Kā tad nu ne,” kāds var iebilst, “depresīvs cilvēks taču būs nomākts un skumjš.” Tik vienkārši nebūs vis. Ne velti depresiju mēdz dēvēt par maskēšanās meistari, jo tā var slēpties arī aiz smaidiem, smiekliem un hiperaktivitātes.

Sociālo mediju satura veidotājs Armands Jaunzems ir bijis gan dzīves viļņa galotnē, gan pašā apakšā: viņa pieredzē ir gan pagātnē atstātas vētrainas ballītes, narkotiku atkarība un pašnāvības mēģinājums, kas tikai tīrās veiksmes pēc neizdevās, gan spēcīga motivācija pašizaugsmei, sportiska disciplīna, draugu atbalsts un laimīga ģimenes dzīve šobrīd.

Biedrības “Resiliences centrs” valdes loceklis Kārlis Mednieks vienmēr ir aktīvi iesaistījies dažādās sabiedriskās norisēs, bet nu jau kādu laiku par savas dzīves galveno vektoru izvēlējies sociālo darbu: viņš strādā ar jauniešiem, kuriem ir atkarību problēmas un skarba dzīves pieredze.

Šķiet, visiem zināms, ka psihe un ķermenis ir cieši saistīti un nepārtraukti mijiedarbojas. Tātad – ja ir skārusi kāda mentālās veselības problēma, visticamāk, būs arī viens vai vairāki fiziski sajūtami simptomi. Dažkārt tieši tie paši pirmie pievērš uzmanību un signalizē par nepieciešamību sakārtot mentālo veselību.

Ziema ir tumšākais gada laiks, kad mentālā veselība bieži tiek pakļauta īpašiem izaicinājumiem. Saskaņā ar 2024. gada “Kantar” pētījumu1 41 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējos gados pievērsuši pastiprinātu uzmanību mentālās veselības jautājumiem, tādiem kā izdegšana un depresija.