Lai gan virtuālā vide un sociālie mediji sniedz iespēju ātri komunicēt ar mums tuvāk un tālāk esošiem cilvēkiem, kā arī uzņemt milzum daudz informācijas vienlaikus, jaunie apstākļi rada papildu slodzi mentālajai veselībai. 

Nereti atvaļinājumu gaidām vien tādēļ, lai beidzot padarītu mājās sakrājušos darbus, lai gan zinām, ka tas nebūt nenozīmē pilnvērtīgu atpūtu. Taču atvaļinājums ir ārkārtīgi svarīga pauze no darba vispirms jau mentālās veselības uzturēšanai – ļauj mazināt stresa līmeni, novērst izdegšanu un uzlabo psiholoģisko pašsajūtu, līdz ar to uzlabojot arī fizisko veselību.

Pilnā sparā rit eksāmenu laiks, kas bieži vien iet roku rokā ar negulētām naktīm un pastiprinātu stresu, kamēr ikdienas veselīgie ieradumi nereti tiek atstāti novārtā. Šādos brīžos šķiet, ka zaudēta kontrole pār situāciju, māc neziņa un bailes no neveiksmes, trūkst pārliecības par saviem spēkiem – tas viss neizbēgami kāpina stresa līmeni un izraisa trauksmi, tādējādi spējot ietekmēt kā pašsajūtu, tā sniegumu eksāmenos.

Vizināšanās amerikāņu kalniņos ne vienmēr sagādā jautrību. Ja biļeti braucienam piespēlē dzīve, nevis izvēlies iegādāties pats, atrakcija var izvērsties patiesi nogurdinošā un biedējošā pieredzē. Lai gan neviena no metaforām nespēj precīzi atspoguļot, ko jūt un pārdzīvo cilvēks ar bipolārajiem garastāvokļa traucējumiem, tos tēlaini mēdz pielīdzināt, piemēram, braucienam amerikāņu kalniņos...

Kāpēc bērnam, kuram diagnosticēta smaga slimība, viņa vecākiem un ģimenei kopumā, vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts? Vai tas šādā dzīves situācijā nepieciešams visiem un vienmēr? Kā tieši psihologs var palīdzēt? 

Brāļu un māsu savstarpējās attiecības, mācīšanās problēmas, bailes no vienaudžiem – šodienas izaicinājumi, ar kuriem saskaras Covid izolācijas laika jaunieši, stāsta terapeite.

Līdz ar vasaru sākusies arī atvaļinājumu sezona, bet ilgi gaidītās atpūtas tuvošanās rada ne tikai prieku, bet arī gana daudz stresa, jo darba mazāk nepaliek. Tieši otrādi – īsākā laikā jāpaspēj iekļauties termiņos, kā arī jāatstāj iesāktie darbi kolēģu pārziņā. Nereti paralēli jau esošajiem darbiem vēl nākas aizstāt kolēģi, kas jau devies atpūtā, tādējādi radot sev pārslodzi. 

Par depresijas nopietnību sabiedrības kopējā veselībā tiek runāts arvien biežāk. Tomēr joprojām pastāv virkne mītu par depresiju, tās attīstību, ārstēšanu un antidepresantu lietošanu. Psihiatre un klīniskā farmaceite dalās ar būtiskāko saistībā ar depresijas iemesliem un ārstēšanas iespējām.

Visbiežāk stresa pilnu dzīvesveidu vaino pie galvassāpēm, bet fizioterapeite uzsver – hronisks stress var kļūt par vienu no iemesliem arī dažādām citām fiziskām sāpēm, tai skaitā – hroniskām muguras sāpēm, ko izraisa pārlieku saspringta muskulatūra.

Darbu pārslodze, ilgstošs stress, nospiedoši termiņi un atbildības slogs – nebeidzams vāveres ritenis, kur, mēnešiem vai pat gadiem tiecoties uz aizvien labāku sniegumu, sākotnēji var nemanīt, kā katrs nākamais uzdevums prasa arvien vairāk piepūles un zūd gandarījums par tik iemīļoto profesiju.