Šķiet, visiem zināms, ka psihe un ķermenis ir cieši saistīti un nepārtraukti mijiedarbojas. Tātad – ja ir skārusi kāda mentālās veselības problēma, visticamāk, būs arī viens vai vairāki fiziski sajūtami simptomi. Dažkārt tieši tie paši pirmie pievērš uzmanību un signalizē par nepieciešamību sakārtot mentālo veselību.

Ziema ir tumšākais gada laiks, kad mentālā veselība bieži tiek pakļauta īpašiem izaicinājumiem. Saskaņā ar 2024. gada “Kantar” pētījumu1 41 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējos gados pievērsuši pastiprinātu uzmanību mentālās veselības jautājumiem, tādiem kā izdegšana un depresija.

Katru gadu pirmās vērā ņemamās sniega segas parādīšanās izraisa cilvēkos visdažādākās emocionālas reakcijas, kas var būtiski ietekmēt indivīdu psihisko veselību.

Ziemassvētku laiks ikkatram jo īpaši saistās ar kopā būšanu, dāvināšanas prieku un svētku burvību. Taču realitātē papildus priekam un pozitīvajām emocijām ne viens vien piedzīvo spēku izsīkumu, vientulību vai augstu ekspektāciju radītu vilšanās sajūtu. Lai saglabātu emocionālo līdzsvaru un prieku svētku laikā, svarīgi ne tikai gādāt par apkārtējo labsajūtu, bet arī neaizmirst parūpēties par sevi.

Novembris ir laiks, kad tumšie vakari un drūmās dienas jau atkal kļuvušas par ikdienas realitāti. Šajā periodā dabiskās saules gaismas trūkums un pelēcīgā atmosfēra var ietekmēt ne tikai emocionālo labsajūtu un kopējo garastāvokli, bet arī fizisko pašsajūtu.

Ikdienā bieži dzirdam stāstus par atkarību, par to, kā cilvēki mēģina no tās atbrīvoties vai joprojām ko lieto, neapzinoties atkarības ietekmi. Nereti viņi cīnās individuāli, bet katram no mums ir kāds tuvs cilvēks, kuram tas rūp un kurš tāpēc tiek ierauts atkarīgā dzīves virpulī, tādējādi pats kļūstot par līdzatkarīgo.

It kā jau nekas īpašs nav noticis, un dzīve rit kā ierasts, tomēr pēkšņi pamani, ka arvien biežāk pārņem aizkaitinājums, sarūgtinājums un neapmierinātība, savukārt enerģijas un spara šķietami kļūst arvien mazāk. Par ko liecina negatīvās emocijas un kā ikdienā parūpēties par mentālo veselību un tās profilaksi, stāsta kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, narkoloģe un sertificētā farmaceite.

Adopcija ir sarežģīts un emocionāli sensitīvs temats, kas prasa atbildīgu pieeju no vecāku puses attiecībā uz atklātību ne tikai pret bērnu, bet arī paplašināto ģimeni un sabiedrību. Bieži vien par adopcijas slēpšanas iemesliem kļūst pašu vecāku emocionālās traumas un sabiedrības spiediens. 

Skaņas – fona trokšņi, sarunas, mūzika – mums apkārt dzirdamas ir nemitīgi un tās var ietekmēt mūsu pašsajūtu. Mūzikas terapeite Jana Duhovska atklāj, kā pārvaldīt un vadīt savas emocijas un mentālo veselību ar mūzikas palīdzību.

Nāk rudens ar vēsāku laiku, lietu un tumšākiem vakariem. Gribot negribot daudzi no mums šajā laikā sajūt enerģijas krišanos un biežāk izjūt skumjas. Vai tā ir normāla parādība, kā tikt galā ar rudenīgajām skumjām un kā rūpēties par savu emocionālo pašsajūtu, konsultē psihoterapeits un klīniskā farmaceite.