Vardarbība attiecībās bieži saasinās laika gaitā – emocionāla un psiholoģiska vardarbība, traumējošas un grūti pamanāmas vardarbības formas ģimenē ir fiziskās vardarbības vēstneši. Jo ilgāk persona ir vardarbīgās attiecībās, jo grūtāk var kļūt no tām aiziet –  mazinās ticība sev, sabrūk cerības par labāku nākotni un nav iespējas dalīties ar uzticības personu par notiekošo. 

Katru gadu, tuvojoties Ziemassvētku laikam, cilvēki vairāk vai mazāk sadalās tajos, kuri ar prieku ļoti gaida svētku laiku, un tajos, kuri tuvojošos svētku dēļ izjūt lielāku vai mazāku stresu.

Lai gan Covid-19 pandēmija jau ir aiz muguras, tās atstātās sekas izjūtam vēljoprojām. Speciālisti un skolotāji norāda, ka skolēnu atkārtota integrācija mācību vidē pēc ilgās izolācijas ir bijis emocionāli grūts process bērniem.

Izdzirdot vārdu “elektrošoks” pirmais, kas nāk prātā ir sāpēs salocījies uzbrucējs, kurš saņēmis strāvas sitienu no maza, bet visai efektīga aizsardzības aparātiņa. Bet daudzi cilvēki atceras dramatisko elektrošoka terapijas attēlojumu 1975. gada filmā “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”, kur tika izmantota tam laikam ASV psihiatrijā visai bieži pielietota metode, ko tautā sauc par “elektrošoku”, bet medicīnā par elektrokonvulsīvo terapiju.

Pēdējos četrus gadus mēs dzīvojam pasaulē, kad apkārt ir daudz stresa, baiļu un dusmu, kas var kalpot kā katalizators trauksmēm mūsos pašos. Citiem cilvēkiem tās var būt īslaicīgas, bet kādai daļai – var prasīt ilgāku laiku. Kā atpazīt trauksmi, un saprast, kuros brīžos varam palīdzēt sevi paši, bet kādās situācijās labāk meklēt speciālista palīdzību. 

Noslēgšanās no apkārtējiem, izvairīšanās no sarunas ar vecākiem, draugu satikšana arvien retāk vai viegla agresija – ne vienmēr šīs būs kādas pusaudžu vecumposmam raksturīgas krīzes pazīmes. Eksperti komentē, kādos gadījumos vecākiem īpaši jāpievērš uzmanība krasām izmaiņām bērna uzvedībā, un, iespējams, pat jāmeklē speciālistu palīdzība.

Rudenī un ziemā slimo daudzi – īpaši mazi bērni. Bērna slimošana būtiski ietekmē arī vecāku dienaskārtību, un daudzi vecāki izvēlas darbu turpināt mājās kopā ar slimo atvasi. 

Rudens ir nozīmīgu pārmaiņu laiks dabā un izaicinājumi mūsu organismam. Līdzās saaukstēšanās slimībām, rudens depresijai un hronisku slimību saasinājumiem par sevi liecina arī bezmiegs. Kāpēc miega traucējumi parādās tieši šajā periodā – arī cilvēkiem, kuriem citā laikā šādu problēmu nav? Kā tikt galā ar bezmiegu?

Puse Latvijas jauniešu apgalvo, ka mācības viņiem sagādā stresu, liecina "Samsung" “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā pusaudžu aptauja.* Nemiers un uztraukums nelielā apjomā nav kaitīgs – tas palīdz koncentrēties un mobilizēties kādam veicamajam uzdevumam, gūt labākus rezultātus un apgūt prasmi rīkoties saspringtās situācijās. 

Ikdienas stress, ieslīgšana rutīnā, mazkustīgs dzīvesveids un mentālās veselības atstāšana novārtā – tas viss ietekmē ne vien mūsu pašsajūtu, bet arī smadzeņu darbību, kā rezultātā zūd dzīvesprieks un interese par apkārt notiekošo.