Tas taču ir labi – visu pirms svētkiem paspēt, turklāt izdarīt ideāli, lai pašam, kolēģiem un tuvajiem cilvēkiem prieks! Tomēr perfekcionisms visur un vienmēr nav iespējams, turklāt pārlieka koncentrēšanās uz absolūti ideālu rezultātu var izrādīties milzīga slodze psihei un ar laiku kaitēt arī fiziskajai veselībai. 

Ziemassvētki ir sena tradīcija, kas ir cieši saistīta ar kaut kā jauna sākumu. Neatkarīgi no tā, vai svētkus svinam kristietības vai senlatviešu tradīciju garā, velkam dedzināt bluķi vai lūkojamies pēc Betlēmes zvaigznes, Ziemassvētki ievada jaunu periodu un liek atvadīties no tā, kas ir bijis un pagājis. 

Sociālajos portālos ir aktualizēta diskusija par grūtībām, ar kādām nākas saskarties bērniem, kuriem ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, pēc pilngadības sasniegšanas un viņu vecākiem vai aprūpētājiem laika periodā, kamēr tiek risināts jautājums par pilngadību sasniegušo bērnu rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu...

Steidzīgs rīta cēliens ar brokastu gatavošanu, bērnu pucēšanu un vešanu uz mācību iestādēm. Pēc tam daudzie darba pienākumi, kam seko ne mazāk spraigais pēcpusdienas un vakara cēliens – veikala apmeklējumi, bērnu izvadāšana uz pulciņiem, vakariņu gatavošana un virkne citu pienākumu. 

“Tāpat kā jūs nekad līdz galam neizpratīsiet, ja kāds jums mēģinās aprakstīt kādas iepriekš neredzētas, eksotiskas puķes smaržu vai sajūtas, aptaustot līdz šim nezināmu priekšmetu, tāpat ir ar mākslas terapiju. Tikai izlasot informāciju par mākslas terapiju, to līdz galam izprast nevar, tā ir jāpiedzīvo..."

Emociju kontrole ir katra cilvēka paša atbildība neatkarīgi no dzimuma, sociālā slāņa, vecuma, un nevienam nevajadzētu pieņemt par normu, ka kāds no ģimenes locekļiem ir emocionāls varmāka. Emocionālā vardarbība attiecībās ir iemācīta uzvedība, nevis dabiska savstarpējo attiecību risināšanas metode. 

Mēdz teikt, ka jūtas kāpj pāri prāta uzceltajiem žogiem. Taču, ieskatoties vērīgāk, var izrādīties, ka prāta žogs no tiem pašiem emociju ķieģeļiem vien ir būvēts. Cilvēki katru dienu piedzīvo virkni dažādu emociju, kas ietekmē pašsajūtu, attiecības un nereti liek vētraini reaģēt uz vienu vai otru notikumu.

Nomākts garastāvoklis, nevēlēšanās jebko darīt un mazkustīgums – to piedzīvo vismaz 40% Latvijas iedzīvotāju šoruden, liecina SKDS aptauja*. Tāpat katrs sestais atzīst, ka gada tumšajā laikā slimo, mokās ar miega traucējumiem un ir nervozi.  

Rudens ir laiks, kad cilvēkus pārņem skumjas, pasliktinās garastāvoklis, daudzi sāk dzīvot stresa un satraukuma stāvoklī. To veicina gan drūmums dabā, gan augstie komunālie maksājumi, daudzu preču un pakalpojumu sadārdzināšanās.