Nāk rudens ar vēsāku laiku, lietu un tumšākiem vakariem. Gribot negribot daudzi no mums šajā laikā sajūt enerģijas krišanos un biežāk izjūt skumjas. Vai tā ir normāla parādība, kā tikt galā ar rudenīgajām skumjām un kā rūpēties par savu emocionālo pašsajūtu, konsultē "BENU Aptiekas" piesaistītais eksperts, psihoterapeits Andris Veselovskis un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Rudenī mūsu platuma grādos cilvēki parasti sāk justies skumjāki, nomāktāki, trauksmaināki, atzīst psihoterapeits A. Veselovskis. Tas ir saistīts ar gaismas un saules daudzuma samazināšanos un cilvēka organisma bioķīmiskām reakcijām. Rudeņos parasti pieaug depresivitāte un trauksme cilvēkiem ar bioloģisku predespozīciju. Ja nomāktība un trauksme ir dažas dienas, satraukumam nav pamata. Taču, ja garastāvoklis ir būtiski pazemināts ilgāk par divām nedēļām, tad tas jau norāda uz depresiju un ir jāmeklē palīdzība pie speciālista, lai ātrāk tiktu ārā no nepatīkamā stāvokļa, uzsver psihoterapeits. Ir ļoti būtiski neignorēt šo simptomu un būt vērīgiem un atbildīgiem pret savu emocionālo pašsajūtu.

Kā izvairīties no “rudens skumjām”?

Foto: Freepik.com/ prostooleh

Šajā laikā cilvēkiem, kuri rudeņos jūtas sliktāk, nevajadzētu palielināt ne fizisku, ne emocionālu slodzi, bet drīzāk slodzi vajadzētu samazināt, saka psihoterapeits. Ir jārūpējas par veselīga dzīvesveida pamatiem – rūpes par sevi, veselīgs miegs un pietiekama izgulēšanās, sabalansēts uzturs, atpūta, hobiji un regulāra fiziska aktivitāte, kā arī labu attiecību uzturēšana. Visi šie faktori palīdz cīnīties pret iekšēju tumsu, aukstumu un trauksmi. Vienlaikus atceries – pārmērīga alkohola lietošana pastiprina depresiju!

Ko darīt brīžos, kad jūtamies slikti, zaudējuši enerģiju un motivāciju? Vienmēr ir jāatceras, ka nomāktība ir pārejoša, uzsver psihoterapeits. Nesabīsties un nesatraucies par to, ka šobrīd varbūt nav tik daudz enerģijas un prieka kā vasarā. Nodarbojies ar tām lietām, kas tev patīk un sagādā prieku. Kusties, tiecies ar draugiem, pasporto – atrodi nodarbi, kas motivētu tevi nesēdēt vieniem mājās. Centies izkustēties un izstaigāties arī tad, ja to negribas.

Ja rītos tev trūkst motivācijas dienas gaitām, centies saplānot dienu jau iepriekšējā vakarā un no rīta sekot savam plānam. Tas nekas, ka, iespējams, lietas notiks grūtāk – ej cauri šim grūtajam laikam un nepadodies. Taču atceries – ja ir grūti strādāt, pasliktinājies miegs, ir ēstgribas traucējumi ilgāk par divām nedēļām, jāvēršas pie speciālista – palīdzēs ģimenes ārsts, psihoterapeits, psihiatrs.

Vitamīnu un minerālvielu nozīme

Kā skaidro klīniskā farmaceite, labai pašsajūtai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas visa gada garumā ir jāuzņem ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Vienlaikus nepietiekams D vitamīna līmenis ir lielākajai daļai iedzīvotāju – tādēļ tas jālieto papildus, taču iepriekš ieteicams noteikt tā līmeni asinīs. Enerģijas samazināšanos var izsaukt B grupas vitamīnu, D un C vitamīna, magnija un dzelzs trūkums. Magnijs un B grupas vitamīni veicina normālu nervu sistēmas darbību un nodrošina normālu enerģijas ieguves vielmaiņu.

Nepareiza diēta arī var sekmēt nogurumu un enerģijas trūkumu. Ēdot nesamērīgi un pārāk daudz saldumu, treknu, sāļu ēdienu, tiek pārslogota gremošanas sistēma un sekmēta citu veselības problēmu, piemēram, kuņģa un zarnu trakta, aknu slimību, aptaukošanās, insulīna rezistences, cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību, imūnsistēmas darbības traucējumu, attīstība.

Ārstniecības augu spēks

Satraukumu, stresa, trauksmes, arī miega traucējumu gadījumā noderēs ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību, piemēram, piparmētra, melisa, baldriāns, raudene, kumelīte, mātere, asinszāle, apinis, lavanda, stāsta klīniskā farmaceite. Savukārt vakara relaksējošam rituālam var izmantot gan tasi nomierinošas tējas – melisa, raudene, vīgrieze, gan vannai var izmantot ārstniecības augus un to ēteriskās eļļas (lavandas, kumelītes, raudenes, liepziedus). Šajā laikā var būt aktuāli šādi ārstniecības augi un to preparāti kopējai labsajūtai un organisma stiprināšanai:

• Asinszāle – tai piemīt nomierinoša iedarbība, kā arī gremošanu veicinoša, antibakteriāla un pretvīrusu darbība. Ar tās līdzekļu lietošanu jābūt uzmanīgiem vasarā, jo tie var izsaukt pastiprinātu jutību pret sauli, arī apmeklējot solāriju, kā arī lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem, jo var ietekmēt to iedarbību. 
• Ugunspuķe – tai piemīt relaksējoša, pretiekaisuma un organismu stiprinoša iedarbība. To lieto galvassāpju un satraukuma mazināšanai, vielmaiņas traucējumu gadījumā, arī ādas slimību gadījumā.
• Vīgriezes – izmanto saaukstēšanās gadījumā un sāpju mazināšanai, piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība, lieto kā nomierinošu līdzekli satraukumu un miega traucējumu gadījumā.
• Liepziedi – mazina drudzi, nomierina, stiprina imunitāti. Izmanto saaukstēšanās, augšējo elpceļu iekaisumu un galvassāpju gadījumā.
• Ehinācija – tai piemīt imunitāti stiprinoša un pretvīrusu, antibakteriāla darbība
• Deviņvīruspēka ziedi – izmanto klepus gadījumā, lai veicinātu atkrēpošanu. Piemīt pretiekaisuma darbība, noder pie saaukstēšanās un gripas.
• Mežrozīšu, smiltsērkšķu un upeņu augļi – bagāti ar vitamīniem, īpaši ar C vitamīnu, noder kā vitamīnu avots.
• Melnā plūškoka ziediem un augļiem piemīt pretiekaisuma, pretsāpju, arī antibakteriāla un pretvīrusu iedarbība. Šī droga palīdz nodrošināt normālu imūnsistēmas darbību. Ieteicams lietot gan saaukstēšanās gadījumā, gan profilaksei, kā arī bronhīta un sinusīta gadījumos. Uztura bagātinātājos plaši izmanto melnā plūškoka ogu ekstraktu imūnsistēmas atbalstam.

Atceries, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu! Ja emocionālo problēmu simptomi 7–14 dienu laikā nemazinās vai pastiprinās, ir jāvēršas pie ārsta.

Izbaudi rudeni!

Abi speciālisti novēl izbaudīt rudeni un neļauties negatīvām emocijām. Atrodi veidu un laiku, kā izbaudīt skaisto rudens dabu, vairojot pozitīvās emocijas, sportojot un dodoties pastaigās, pārgājienos, pavadot laiku pie dabas, saka farmaceite. Regulāras un atbilstošas fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas ikvienam, jo palīdz rūpēties par savu organismu, kā arī mazināt nogurumu, palielinot enerģiju un uzlabo garastāvokli, jo veicina laimes hormona endorfīna izdalīšanos, kā arī tas ir lielisks veids, kā stiprināt imūnsistēmu.

Vēro skaisto sev apkārt, saka psihoterapeits. Priecājies par tuvajiem cilvēkiem un vairāk uzmanības pievērs tam, kas dzīvē labs un izdodas. Mazāk domā par negatīvajām lietām.