Līdzatkarība – kā atkarīgā dzīves virpulī nepazaudēt sevi?
Ikdienā bieži dzirdam stāstus par atkarību, par to, kā cilvēki mēģina no tās atbrīvoties vai joprojām ko lieto, neapzinoties atkarības ietekmi. Nereti viņi cīnās individuāli, bet katram no mums ir kāds tuvs cilvēks, kuram tas rūp un kurš tāpēc tiek ierauts atkarīgā dzīves virpulī, tādējādi pats kļūstot par līdzatkarīgo.
Līdzīgi kā atkarīgais, arī līdzatkarīgais iziet cauri dažādiem cīņas posmiem. Katrā viņš jūtas un rīkojas atšķirīgi, taču rezultāts var būt nopietnas saslimšanas, dažādas sociālas un psihoemocionālas problēmas. Līdzatkarīgais partneris, dzīvojot kopā ar atkarīgo, mājās, darbā vai brīvajā laikā var justies novājināts un noguris. (Veseligsridzinieks.lv, 2016.)
Biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle uzsver: “Līdzatkarība diemžēl bieži tiek ignorēta, jo uzsvars likts uz atkarīgā ciešanām. Taču ikvienam ir būtiski saprast, ka arī līdzatkarība ir problēma, kas jārisina un par kuru jārunā, lai atjaunotu iekšējo līdzsvaru, veidotu pozitīvas attiecības ar citiem. Tieši tāpat notiek ar atkarīgo.”
Līdzatkarības pazīmes var izpausties šādi: ir grūtības izteikt jūtas, nespēja noteikt skaidras robežas, tieksme problēmas noliegt, depresija, zems pašvērtējums, domu apspiešana u. c. Līdzatkarīgajam var rasties sajūta, ka atkarība viņa dzīvē dominē, līdz ar to viņš jūtas bezpalīdzīgs.
Klīniskā un veselības psiholoģe Gita Neilande skaidro: “Atkarība ir ģimenes slimība. Tātad tur, kur ir atkarīgais, ir arī līdzatkarīgais, kurš pārņem visas tās pašas slimības pazīmes, kādas ir atkarīgajam, kaut arī pats vielas nelieto. Līdzatkarīgais kļūst pārāk atbildīgs, jo vieglāk taču ir rūpēties par citu problēmām nekā risināt savējās, un tas galu galā ļauj nedomāt par savām vajadzībām un trūkumiem. Vēl arī būtiski tas, ka līdzatkarīgie bieži jauc mīlestību ar žēlumu. Viņiem ir tendence “mīlēt” cilvēkus, kurus var žēlot un glābt. Pamatā no tā bieži izriet neadekvātā rīcība, kas diemžēl nevis glābj, bet ievelk atkarīgo vēl dziļāk purvā, tāpēc vienlīdz svarīgi ir ārstēt līdzatkarību.”
To var piedzīvot jebkurās attiecībās. Visbiežāk ar līdzatkarību sastopas atkarīgajam paši tuvākie – ģimenes locekļi. Cilvēki dažkārt izvairās runāt par atkarību ģimenē un to slēpj, jo viņiem ir kauns no apkārtējo viedokļa. Var gadīties, ka vecāki mēdz bērna problēmas slēpt un pat iesniedz attaisnojošas zīmes par neierašanos skolā, atrodot dažādus aizbildinājumus. Diemžēl šāda rīcība bērnam mainīties nepalīdz – tieši otrādi, problēmas kļūst vēl lielākas. Tādēļ svarīgi saprast, ka palīdzības meklēšana un vēlme situāciju mainīt norāda nevis uz vājumu, bet drosmi. Kopīgajā cīņā pret atkarību tas ir viens no galvenajiem soļiem. (Medicine.lv, 2018)
Tāpat par līdzatkarīgo diemžēl var kļūt vienaudži: attiecību partneri, klasesbiedri un draugi. Lai gan līdzatkarīgie par citiem bieži rūpējas, dažkārt viņi atstāj novārtā citus draugus vai ģimeni, lai pilnībā koncentrētos uz atkarīgo. Tas var radīt izolāciju, jo var šķist, ka neviens cits viņus nesapratīs, kā arī viņi var nevēlēties savās grūtībās dalīties ar citiem. Diemžēl tādējādi līdzatkarīgā dzīvi var sagraut, ja viņš palīdzību nelūdz un ar savām emocijām cīnās viens.
Geštaltpraktiķe Ivonna Ķezbere: “Esot līdzatkarīgās attiecībās, cilvēks būtībā zaudē savu identitāti. Kamēr tu centies otru kontrolēt un glābt, patiesībā tu esi tas, kura dzīve tiek kontrolēta. Tu vairs nespēj domāt par sevi, savām vajadzībām, interesēm un hobijiem. Iznāk, ka azartspēles, alkohols vai narkotikas kontrolē un nosaka tieši tavu dzīvi. Atceries, ka būt par līdzatkarīgo ir tava izvēle, un arī izbeigt šīs attiecības ir tava atbildība! Otram tavas problēmas nav jāuzņemas. Labā ziņa ir tā, ka ar terapijas palīdzību to var pārtraukt.”
Biedrība “Papardes zieds” septembrī sāka kampaņu “Dzīvo dzīvi tīri, brīvi”, lai stiprinātu Latvijas jauniešu zināšanas par veselību, atkarību profilaksi, sniegtu prasmi, kā no nevēlamas, kaitīgas uzvedības izvairīties. Šajā kampaņā tiek runāts arī par līdzatkarību un paradumu maiņu. Ir svarīgi sabiedrību izglītot arī par to, kā tā ietekmē cilvēku dzīvi. Līdzatkarības pārvarēšana ir ilgs un sarežģīts process, kas prasa pacietību un neatlaidību, taču bieži tā paliek atkarīgo ēnā.
Līdzatkarīgajiem ir svarīgi saprast, ka viņi par tuvinieka atkarību nav atbildīgi, – tā ir otra cilvēka izvēle, un šo nastu nevajag uzkraut uz sevis. Tā vietā, lai glābtu citus, ir svarīgi veltīt laiku sev un atcerēties, ka mēs katrs sev esam vissvarīgākie. Ja rodas vajadzība pēc atbalsta, nevajag baidīties meklēt profesionālu palīdzību, piemēram, apmeklēt terapiju. Tāpat lielu atbalstu var sniegt saziņa ar citu atkarīgo ģimenēm, kuras var palīdzēt ar emocionālu atbalstu un sapratīs, kam jūs ejat cauri.
Palīdzībai atkarībā ir izveidots konsultatīvais tālrunis 67037333. Tā mērķis ir sniegt anonīmu psiholoģisku palīdzību, atbalstīt iedzīvotājus savu vai līdzcilvēku paradumu maiņā.
Biedrība “Papardes zieds” aicina izglītības iestādes iesaistīties kampaņā “Dzīvo dzīvi tīri, brīvi” un veselības veicināšanas nodarbībām pieteikt bērnus un jauniešus.
