Kā cīnīties ar sezonālajiem garastāvokļa traucējumiem? Iesaka farmaceite
Ziemeļu valstīs, kur iedzīvotāji par maz uzņem dienas gaismu, bieži izplatīti ir sezonālie garastāvokļa traucējumi (SGT). Arī Latvijā rudenī un ziemā lielākā daļa cilvēku dodas ikdienas gaitās, kad saule vēl nav uzlēkusi, bet atgriežas mājās, kad jau iestājusies tumsa. Tieši dienas gaismas deficīts var likt justies nogurušiem un veicināt sezonālos garastāvokļa traucējumus. Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Anna Kivleniece stāsta, kā atpazīt sezonālos garastāvokļa traucējumus, un dalās padomos, kā ar tiem cīnīties.
"Sezonālie garastāvokļa traucējumi ir depresijas veids, ko bieži sabiedrībā mēdz dēvēt par rudens/ziemas depresiju. Sezonālo garastāvokļa traucējumu iespaidā retāk rodas vēlme doties svaigā gaisā, satikties ar apkārtējiem, nav motivācijas no rītiem kāpt ārā no gultas, zūd dzīvesprieks. Tāpat nepārtraukti var būt skumjš noskaņojums, miegainība, tieksme pēc saldumiem, palielinās apetīte, un līdz ar to rodas svara pieaugums un grūtības koncentrēties," stāsta farmaceite.
Melatonīns un iedzimtība var veicināt depresiju
Viena no galvenajām vielām, kas provocē vai mazina garastāvokļa traucējumus, ir melatonīns. Melatonīns ir viela, kas smadzenēs tiek ražota diennakts tumšajā laikā un regulē miega-nomoda ritmu, kā arī ietekmē garastāvokļa līdzsvara izmaiņas. Saules gaismas deficīta periodos melatonīns tiek izstrādāts vairāk, tādējādi veicinot miegainību un nomāktību.
Sezonālos garastāvokļa traucējumus var ietekmēt arī iedzimtība un ģenētiskas noslieces, piemēram, izmaiņas gēnos, kuri atbildīgi par serotonīna un dopamīna – vielu, kas ietekmē garastāvokli – darbību. Novērots, ka sezonālie garastāvokļa traucējumi biežāk piemeklē cilvēkus, kuriem kāds no radiniekiem arī ir sirdzis no šāda veida depresijas. Visbiežāk sezonālie garastāvokļa novēroti iedzīvotājiem no 15 līdz 55 gadu vecumam, īpaši sievietēm, kuras dzīvo valstīs, kur mazāk tiek saņemta saules gaisma.
Nomāktība un miegainība var liecināt arī par fiziskām saslimšanām
Lai pārliecinātos, vai nomāktības un miegainības iemesls nav kāda fiziska saslimšana, piemēram, vairogdziedzera vai kāda cita orgāna darbības traucējumi, nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta un veikt izmeklējumus – pilnu asins analīzi un noteikt dzelzs un D vitamīna, kā arī vairogdziedzera hormonu līmeni asinīs. Ja ar fizisko veselību viss ir kārtībā un depresijas epizodes sezonāli atkārtojas divus gadus un vairāk, tādējādi traucējot darbam, mācībām un arī personīgajai dzīvei, nepieciešama psihiatra konsultācija. Ar garastāvokļa svārstībām, nomāktību, miegainību un citiem simptomiem var izpausties arī premenstruālais sindroms (PMS), bulīmija, bipolārie, afektīvie vai obsesīvi kompulsīvie traucējumi, tāpēc svarīgi noskaidrot simptomu iemeslu.
Trīs veidi, kā cīnīties ar sezonālajiem garastāvokļa traucējumiem
#1 Gaismas jeb fototerapija – pie šīs metodes pieskaitāma uzturēšanās ārā dienas gaišajā laikā, ceļojums uz siltajām zemēm gada drēgnajā periodā, kā arī speciālais modinātājpulkstenis ar spilgtu gaismu. Gaismas ietekmē smadzenēs sakārtojas miega un nomoda cikls, mazinās melatonīna ražošana. Pakāpeniski uzlabojas arī garastāvoklis, mazinās miegainība un citi simptomi. Iespējams veikt arī fototerapijas kursu pie ārsta, kura laikā tiek izmantota plaša spektra un spēcīgas intensitātes gaisma. Speciālisti rekomendē 14–28 dienas ilgs kursu, kas notiek katru dienu no rīta.
#2 Pilnvērtīgs miegs ir viens no svarīgākajiem faktoriem labai pašsajūtai. Svarīgi ievērot miega higiēnu – noteikt regulāru miega grafiku, guļamistabu atvēlēt tikai gulēšanai, pirms miega nenodarboties ar fiziskām aktivitātēm un nepārēsties pirms gulētiešanas. Tāpat pirms miega vēlams veikt arī kādu relaksējošu rituālu, piemēram, lasīt grāmatu vai iet vannā.
#3 Rūpes par sevi – garastāvokli uzlabos arī fiziskās aktivitātes, it īpaši no rītiem – pastaigas svaigā gaisā, peldēšana vai braukšana ar divriteni.
"Tāpat rudens un ziema ir īstais laiks, kad meklēt jaunu hobiju – arī nodarbošanās ar to palīdzēs justies labāk," iesaka farmaceite.
