Speciāliste: Kā sadzīvot ar stresu un ko darīt, lai tā būtu mazāk?
Ir dabiski ļauties stresam situācijās, kad notiek kas negaidīts. Īslaicīgs stress palīdz mums pielāgoties situācijai un nenodara neko ļaunu. Taču problēmas rodas tad, kad stress ieilgst un vienu stresa situāciju nomaina nākamā, neļaujot mūsu organismam atgūt līdzsvaru. Kā sadzīvot ar stresu un ko preventīvi darīt, lai tā būtu mazāk, pieredzē dalās geštaltterapeite un Rīgas domes organizētā bezmaksas semināru cikla "Stress un tā radītās veselības problēmas" vadītāja Elīna Zelčāne.
Atmet ilūzijas, ka viss būs ideāli!
Mēs nevaram pilnībā kontrolēt nedz sevi, nedz citus cilvēkus un notikumus. Cilvēki mēdz pieļaut kļūdas vai saslimt nepiemērotā brīdī, automašīnas mēdz saplīst un laika apstākļi pievilt. Ja gaidīsim, ka viss notiks tieši tā, kā bijām iedomājušies, un ne par kripatu savādāk, visticamāk nāksies piedzīvot stresu un vilšanos. Arī darot labāko, kas mūsu spēkos, nav garantijas, ka sasniegsim 100% no plānotā. Jo elastīgāki būsim un reālistiskāk skatīsimies uz šo pasauli, jo vieglāk tiksim galā ar ikdienas sarežģījumiem.
Nepadari grūtumu vēl grūtāku!
Viens no biežākajiem stresa izraisītājiem ir pārak liels darba apjoms, kas jāpaveic pārāk īsā laika sprīdī. Ilgtermiņa risinājums ir pārskatīt, vai esošā darbu plānošanas un atbildības sadales sistēma ir pietiekami efektīva, un meklēt papildus laika vai cilvēku resursus, kamēr vēl nav izcēlies "ugunsgrēks". Tomēr dažkārt mēs atjēdzamies situācijā, kur visu vajadzēja vakar un nav neviena, kam steidzamos darbus deleģēt. Šajā gadījumā no stresa ir ļoti grūti izvairīties un vienīgais, ko varam darīt, ir nepārslogot mūsu jau tā "uzkarsušās" smadzenes. Nereti mēs mēdzam sevi šaustīt par pagātnes kļūdām un domās atgriezties situācijās, kuras vairs nevaram mainīt. Tāpat mums ir raksturīgi uztraukties par nākotni un patērēt enerģiju negatīvu scenāriju producēšanai. Taču labākais, ko varam izdarīt, ir maksimāli koncentrēties uz notiekošo šeit un tagad, jo sevis "uzkurināšana" nekādā veidā nepalīdz ātrāk vai efektīvāk atrisināt problēmas.
Izgulies un izvēdini galvu!
Šajā iespēju pārsātinātajā laikmetā mums gribas atrast laiku visam – darbam, ģimenei, attiecībām, hobijiem, izklaidei. Taču bieži vien tas notiek uz miega rēķina. Liela daļa cilvēku dzīvo hroniskā miega badā, tāpēc nav brīnums, ka ilgtermiņā tas var novest ne vien pie stresa un izdegšanas, bet arī depresijas. Mums ir ļoti daudz pienākumu, taču mēs nedrīkstam aizmirst par svarīgāko no tiem – pienākumu pašiem pret sevi. Parūpēties par sevi primāri nozīmē parūpēties par savām pamatvajadzībām – pietiekamu miegu, daudzmaz veselīgu uzturu un regulārām fiziskajām aktivitātēm, kas palīdz izvēdināt galvu. Ja cilvēks būs pārguris un fiziski jutīsies slikti, nekāda pozitīvā domāšana viņu neglābs. Dažkārt mēs gūstam lielāku prieku, ja izdarām mazāk, toties nesteidzīgi un no sirds.
Maini uztveri!
Vai esi aizdomājies, kāpēc cilvēki uz vienām un tām pašām situācijām reaģē ļoti dažādi? Kāds ir ļoti mierīgs, cits par visu ļoti satraucas, kāds ātri padodas, cits neatlaidīgi turpina iesākto. Izrādās, ka to lielā mērā ietekmē mūsu uztvere un attieksme. Kur viens redz problēmu, kāds cits redz izaicinājumu, kur viens saklausa pārmetumus, cits ierauga vērtīgus padomus, lai turpmāk darītu labāk. Ļoti bieži stresu radām mēs paši. Mēs noticam savām domām un rezultātā jūtamies slikti. Mums vajadzētu apzināties, ka tas, kā uztveram un vērtējam situāciju, ne vienmēr atspoguļo patieso realitāti.
Lai mazinātu negatīvās domas, pirmkārt, mums ir jāizprot, kas ir negatīvo domu patiesais cēlonis, piemēram, negatīva pieredze pagātnē, kas rada bailes no neizdošanās, vai arī mūsu zemais pašvērtējums. Otrkārt, mums ir jāgrib mainīt uzmanības fokusu. Treškārt, mums ir jāmaina ieradumi un jāsāk apzināti izvēlēties citi rīcības modeļi, piemēram, žēlošanās vietā jāpraktizē pateicība vai atrunu vietā jāmeklē iespējas.
Ja vēlies gūt plašāku informāciju par stresu, piesakies bezmaksas semināru ciklam "Stress un tā radītās veselības problēmas", kas norisināsies 5. un 6. oktobrī no pulksten 10.00 līdz 14.30 klīnikas "Diamed" telpās, Brīvības gatvē 214G, Rīgā. Vietu skaists uz semināriem ir ierobežots, tāpēc lūdzam iepriekš pieteikties, zvanot uz tālruni 26143089 vai rakstot uz e-pastu elina@divigani.lv
Semināru cikls tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda projekta "Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!" ietvaros un dalība tajā ir bez maksas.
Sīkāka informācija par šo un citām projekta aktivitātēm pieejama mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv.
