Izdegšanas sindroms: Ko darīt, kad aizrautību nomaina spēku izsīkums?
Mūsdienās arvien biežāk dzirdam par izdegšanas sindromu darba vidē – emocionāla un fiziska noguruma stāvokli, kas ir sekas ilgstošam emocionālam diskomfortam. Kā saspringtajā ikdienā parūpēties par savu garīgo veselību, un ko darīt, ja jūtam, ka arī paši lēnām izdegam? Skaidro psihoterapijas speciāliste un kustības "Ejam mežā" vēstnese Dace Caica.
Nomāktība un nogurums, kas nepāriet arī pēc miega
Emocionālās izdegšanas sindroms parasti nerodas vienas dienas laikā un attīstās pakāpeniski – sākumā cilvēks ir entuziasma pilns un var pat atteikties no savām vajadzībām, kas nav saistītas ar darbu, tomēr pēc laika aizrautību nomaina emocionāls un fizisks spēku izsīkums. "Parādās nomāktība un nogurums, kas parasti nepāriet arī pēc nakts miega," skaidro psihoterapijas speciāliste. "Pozitīvas un negatīvas emocijas, ko iepriekš izraisīja darbs, nomaina vienaldzība un cinisms – parādās cietsirdīga, bezpersoniska attieksme pret savu profesiju, klientiem un kolēģiem. Samazinās arī personīgie sasniegumi un darba efektivitāte – cilvēks neredz profesionālās attīstības iespējas."
Visbiežāk emocionālā izdegšana tiek novērota starp "altruistisko" profesiju darbiniekiem jeb tiem, kuriem profesionālo prasību īstenošana prasa lielu emocionālo atdevi, – tie ir skolotāji, medmāsas, ārsti, sociālie darbinieki, psihologi, mācītāji un lektori. Tomēr speciāliste atzīst, ka izdegšanas sindroms tāpat var rasties arī citu profesiju pārstāvjiem, kuriem darbs nav tieši saistīts ar saskarsmi un citiem cilvēkiem, piemēram, programmētājiem, mājsaimniecēm un citiem.
Kādi ir simptomi?
Kopumā var izdalīt piecu veidu simptomus, kas ir raksturīgi emocionālajai izdegšanai. Fiziskie simptomi izpaužas kā nogurums un nomāktība, spēku izsīkums, svara izmaiņas, miega traucējumi, slikts vispārējs organisma stāvoklis. Var parādīties elpas trūkums un aizdusa, slikta dūša, galvas reiboņi un pārmērīga svīšana, kā arī paaugstināts arteriālais spiediens.
Emociju trūkums, pesimisms, cinisms un cietsirdība gan darbā, gan privātajā dzīvē ir izdegšanas emocionālie simptomi. Cilvēks kļūst vienaldzīgs, viņam parādās bezpalīdzības un bezcerības sajūta, agresivitāte un viegla aizkaitināmība, nepamatota trauksme un nemiers. Sociālie simptomi saistīti ar izolēšanos no apkārtējiem – samazinās sociālā aktivitāte, pazūd vaļasprieki, sociālie kontakti pārsvarā notiek tikai, piemēram, darbā. Cilvēkam var pasliktināties attiecības ar apkārtējiem.
Cilvēkiem, kuri regulāri strādā vairāk nekā 45 stundas nedēļā, nereti var vērot uzvedības pārmaiņas – cilvēks ātri nogurst, samazinās slodzes izturība, var pieaugt alkohola un medikamentu patēriņš, un var rasties vienaldzība pret ēdienu. Savukārt garlaicība, apātija, dzīvesprieka zudums un intereses trūkums attiecībā uz jaunām idejām savā profesionālajā jomā klasificējami kā izdegšanas simptomi, kas saistīti ar cilvēka intelektuālo stāvokli.
Lēnām izdegu. Kā rīkoties?
Emocionālās izdegšanas sindroma attīstības risks atkarīgs no vairākiem faktoriem – cilvēka veselības stāvokļa un stresa noturības, darba apstākļiem, savstarpējām attiecībām gan darba kolektīvā, gan mājās, kā arī kopējās dzīves situācijas. Lai rūpētos par savu fizisko un garīgo veselību, ikdienā ļoti svarīgi ir mēreni sadalīt slodzi, ievērojot dienas režīmu un dienas laikā ieplānojot regulārus atpūtas brīžus. Tāpat ikvienam svarīgi definēt mērķus savā personīgajā un darba dzīvē – tie var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķi, piemēram, iestāties augstskolā, apgūt kādu no svešvalodām, sagatavoties maratonam vai arī realizēt kādu sev sirdij tuvu projektu. Ja cilvēks jūt spēku izsīkumu, iespēju robežās jācenšas samazināt stresa faktorus, piemēram, izvairīties no nevajadzīgas konkurences par labākā titulu vienmēr un visur.
Pašsajūtu var uzlabot, uz laiku pārtraucot strādāt un dodoties garākā atvaļinājumā, izrunājoties ar cilvēku, ar kuru ir saspringtas attiecības, vai ikdienā biežāk atvēlot laiku pastaigām svaigā gaisā. Ideāli, ja ikdienas skrējienā izdodas ieplānot regulāras pastaigas mežā vai pie jūras – visvienkāršākais veids, kā caur ķermeni ietekmēt noskaņojumu un prāta stāvokli, ir pakustēties mazliet vairāk, nekā ikdienā to darām. "Mūsdienās cilvēks lielāko daļu sava nomoda laika pavada, sēžot birojā pie datora, mājās pie televizora vai arī, pārvietojoties sabiedriskajā transportā un automašīnā," skaidro psihoterapijas speciāliste. "Ilgstoši šāds stāvoklis mūsu organismam un garīgajai veselībai nav piemērots, līdz ar to ķermenis sāk sūtīt dažādus neapmierinājuma impulsus smadzenēm. Ja mēs tos ignorējam, zaudējam enerģijas līmeni, iedvesmu un pozitīvismu."
Psihoterapeite arī uzsver – zinātniski pierādīts, ka cilvēkiem, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, tajā skaitā arī vismaz 30 minūšu garām pastaigām dienā, ievērojami uzlabojas veselības stāvoklis. Šie cilvēki retāk slimo, uzlabojas viņu miega kvalitāte, mazinās sirds un asinsvadu slimības, kā arī palielinās dzīves ilgums. Pastaiga svaigā gaisā organismā vairo arī laimes hormonus – endorfīnus. "Nesteidzīgai iešanai piemīt meditatīvs efekts, kas nomierina satrauktu prātu gluži tāpat kā joga vai elpošanas vingrinājumi," stāsta speciāliste. "Pastaigājoties mežā, gluži tāpat kā meditējot, mums ir iespēja satikt un būt kopā ar sevi. Bailes, šaubas, uztraukumu un zemes kņadu varam viegli atstāt meža malā."
