Aleksitīmija: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Aleksitīmija, ko veido grieķu valodas vārdi "lexis" (runāt) un "thymos" (jūtas), ir plašs termins, kas apraksta nespēju izteikt savas jūtas un emocijas vārdos, kā arī nespēju atšķirt iekšējos emocionālos pārdzīvojumus no ķermeniskajām sajūtām. Cilvēkiem, kuriem ir aleksitīmija, var rasties grūtības ar tādu emociju izteikšanu, kas tiek uzskatītas par sociāli piemērotām, piemēram, prieku labā notikumā.
Cēloņi
Aleksitīmija nav pilnībā izpētīta; pastāv iespēja, ka tās cēlonis var būt ģenētisks. Jāsaka gan, ka tas attiecināms tikai uz pavisam nelielu daļu (apmēram 2%) visu diagnosticēto gadījumu, pārējie 98% ir dzīves laikā iegūta aleksitīmija.
Simptomi var parādīties spēcīgas psihiskās traumas rezultātā bērna attīstības kritiskajā posmā vai rasties noteiktā dzīves brīdī pēc emocionālās traumas. Traumas rezultātā var rasties izmaiņas smadzenēs, kas var apgrūtināt emociju izjušanu un identificēšanu vēlāk dzīvē. Jāmin arī, ka jau kopš agras bērnības daži cilvēki nonāk situācijās, kad tiem nākas apspiest savas emocijas vai izvairīties no to izpausmes, tādējādi, kļūstot pieauguši, tie ir pieraduši apvaldīt vai ignorēt savas emocijas.
Tāpat aleksitīmija var izpausties konkrētas smadzeņu daivas – saliņas (insula) – bojājumu rezultātā, kas atbild par sociālajām prasmēm, empātiju un emocijām. Šajā jomā veiktie pētījumi rāda, ka šis stāvoklis var būt saistīts atsevišķām neiroloģiskām slimībām un traumām, piemēram, Alcheimera slimību, distoniju, epilepsiju, multiplo sklerozi, Parkinsona slimību, insultu un citām.
Simptomi
Dažkārt var būt sarežģīti atpazīt aleksitīmijas simptomus. Tā kā tā ir saistīta ar nespēju izteikt jūtas, skartā persona sociālajā kontekstā var izjust dusmas, apjukumu, grūtības nolasīt citu cilvēku vaibstus, diskomfortu, tukšuma sajūtu, paātrinātu sirdsdarbību, pieķeršanās trūkumu vai pat paniku.
Aleksitīmijas pazīmes un simptomi ietver arī grūtības identificēt savas jūtas un emocijas; tā ir ierobežota spēja izpaust jūtas citiem, grūtības atpazīt citu emocijas un reaģēt uz tām, ieskaitot balss toni un sejas izteiksmes/mīmiku. Simptomi ietver fantāzijas un iztēles trūkumu, pārmēru loģisku domāšanas veidu, neņemot vērā emocijas. Tāpat ar aleksitīmiju sirgstošam cilvēkam var sagādāt grūtības stresa pārvarēšana, tas var būt humora izjūtas iztrūkums, kā arī vispārēja neapmierinātība ar savu dzīvi. Bieži vien bada sajūta tiek jaukta ar iekšējiem pārdzīvojumiem vai fizisku nogurumu, tāpat var piemist atkarības (no narkotikām, alkohola, un citas).
Ārstēšana
Nav vienas konkrētas aleksitīmijas ārstēšanas pieejas. Ja tā ir, piemēram, depresija vai trauksme, simptomus var mazināt noteiktu medikamentu lietošana vai terapijas, kas palīdz uzlabot emocionālo veselību. Viena no pierādītām metodēm, kas ir efektīva, ir psihoterapija; palīdzēt var arī dažādas fiziskas metodes, piemēram, deju un kustību terapija, kustību komunikācijas sistēma, daži jogas virzieni un fizioterapija, kas rosina apzināties savu ķermeni un tā robežas. Arī dažāda veida rokdarbi, zīmēšana, amatniecība un citi radoši roku darbi palīdz attīstīt emocionālo inteliģenci, tāpat arī lasīšana, kas nodrošina vārdu krājuma bagātināšanu.
