Skola, lai arī attālinātā režīmā, ir beigusies, un nu bērni var vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, kur bieži vien vecāki viņus cenšas nodarbināt piemājas dārzā. Vai ir nepieciešams iesaistīt bērnus dārza darbos, kā katrā vecumā to vislabāk darīt un kādas ir tipiskākās vecāku kļūdas, stāsta psiholoģe.

No bezpalīdzīga un visu laiku pieskatāma kunkulīša bērns pamazām pārtop patstāvīgā būtnē. Vēl daži gadi, un vecākiem ir jāļauj savam bērnam vienam doties plašākā pasaulē. Sākumā tas ir pašu mājoklis, tad pagalms, vēlāk jau iešana uz veikalu un vakara iziešana ar vienaudžiem. 

Ir sācies vasaras brīvlaiks, un, ņemot vērā dažādos valstī noteiktos ierobežojumus, vasara būs citādāka nekā ierasts. Neatkarīgi no tā, kādi ir bērna paradumi vai plāni brīvlaikam – pavadīt to mājās vai laukos pie vecvecākiem, jāatrod risinājumi, lai laiks tiktu pavadīts ne tikai interesanti, bet arī ar dažādām aktivitātēm tiktu stiprināta bērna veselība.

Kā sargājam bērnus šajā laikā, kuram joprojām raksturīga neziņa un satraukums? Kā pasargāt no papildu likstām un kā panākt, lai sarunas par epidēmiju būtu pilnvērtīgas, neraisītu bailes un jaunākie ģimenes locekļi apgūtu veselīgas uzvedības pamata nosacījumus, kas nezaudē aktualitāti, arī pirmajam satraukuma vilnim mazliet norimstot?

Katru gadu 1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā Bērnu aizsardzības diena, kurā sabiedrībai tiek atgādināts par dažādiem ar bērnu fizisko un psiholoģisko labsajūtu saistīti jautājumi. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad Covid-19 izraisītā krīze un sociālās distancēšanās ierobežojumi iedzīvotājiem ir radījusi pastiprinātu trauksmi, nedrošību, kā arī ietekmējusi tuvinieku savstarpējās attiecības. 

Šī gada marta sākumā visā pasaulē un Latvijā strauji mainījās ierastais ikdienas ritms – iedzīvotāji tika aicināti iespēju robežās strādāt no mājām, savukārt bērniem pirmo reizi vajadzēja pierast pie mācībām attālināti – pie viedierīču ekrāniem. Par to, kā pareizi bērniem un jauniešiem mācību procesā atpūtināt savas acis, kā arī to, ko lietas labā var darīt vecāki, stāsta optometriste.

Pārejot uz mācībām attālināti, bērni un pusaudži vairāk laika pavada pie viedierīcēm - telefoniem, planšetēm un datoriem. Lai arī vecākiem maldīgi var šķist, ka bērns mājās ir pasargāts noemocionālām sadursmēm ar saviem vienaudžiem, uz kibermobingu ārkārtējā situācija neattiecas. 

Līdz šim tik pašsaprotama lieta kā roku mazgāšana pēdējās nedēļās kļuvusi teju par karstāko aktualitāti. Kā par šiem jautājumiem runāt ar bērniem dažādos vecumos un kā panākt, lai bērni ievērotu higiēnas prasības, stāsta ārste-pediatre.

Lai novērstu riskus, kas saistīti ar nepiemērota satura nonākšanu līdz mazgadīgajam, eksperti iesaka savlaicīgi viedierīcēs iestatīt drošības risinājumus, piemēram, opciju "Droša meklēšana" (ang. Safe browsing) meklētājprogrammā Google vai "Ierobežotais režīms" (ang. Restricted mode) platformā Youtube. Eksperti apkopojuši soļus, kā rīkoties, ja bērns tomēr ir saskāries ar nepatīkamu saturu tiešsaistē.

Laikā, kad roku mazgāšana ir īpaši aktuāla, svarīgi pārliecināties, lai to pareizi darītu ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Sakot – "ziepes" – , jau sen vairs nedomājam tikai ierasto balto ziepju gabaliņu.