Dizartrija ir fonētiski runas –, piemēram, skaņu veidošanas, balss, runas tempa – traucējumi, kas radušies, ja runas kustībai nepieciešamie muskuļi ir vāji vai grūti kontrolējami; bieži tā ir neskaidra vai lēna runa, kas ir grūti saprotama. Dizartriskie runas traucējumi var izpausties gan pieaugušajiem, gan bērniem, ja tiek pārslimota konkrēta slimība, ir iegūta galvas trauma, kā arī citu cēloņu rezultātā.

Masaliņas ir akūta un lipīga infekcijas slimība, kam raksturīgi bāli sārti punktveida izsitumi uz ādas un nedaudz paaugstināta temperatūra. Masaliņas nav tas pats, kas masalas, proti, nav tik infekciozas vai tik smagu gaitu, taču abām slimībām ir daži kopīgi simptomi, tostarp sārtie izsitumi. Lai gan lielākajai daļai cilvēku šī infekcija var izraisīt vieglus simptomus vai pat neizraisīt nekādus simptomus, tā var radīt nopietnas problēmas nedzimušajiem bērniem, kuru mātes inficējas grūtniecības laikā.

Muskuļu sāpes var būt simptoms arī nopietnām muskuļu slimībām, un viena no tādām ir arī reti sastopamā Pompes slimība. Šādas pataloģijas gadījumā cilvēka ķermenī ir kavēta lizosomas izstrāde, kas enerģijas iegūšanas nolūkos šķeļ cukuru, ko sauc par glikogēnu. Pompes slimība izraisa muskuļu vājumu un apgrūtinātu elpošanu; organismā uzkrājoties pārāk daudz cukuram, tiek nodarīti bojājumi muskuļiem un orgāniem, galvenokārt aknas un sirdi.

Lai gan kopējos Covid-19 saslimstības rādītājos vērojama stabilizācija, bet dažās iedzīvotāju vecuma grupās saslimstība sāk arī samazināties, saslimstība ar Covid-19 pieaug bērnu vidū. Sākoties skolēnu pavasara brīvlaikam, speciālisti atgādina – arī bērniem un pusaudžiem jāievēro drošības pasākumi Covid-19 izplatības samazināšanai.

Mācīšanās traucējumi bērnam var apgrūtināt lasīšanas, rakstīšanas vai citu zinību, piemēram, matemātikas apguvi. Daudziem bērniem ar mācīšanās traucējumiem var būt grūtības skolā, kas, savukārt, var ietekmēt bērna pašcieņu un motivāciju. Jāņem vērā, ka mācīšanās traucējumi nav garīgās attīstības traucējumi, tāpēc netiek pakļauti medikamentozai ārstēšanai, bet tie ir noturīgi un var saglabāties arī pieaugušajiem.

Stostīšanās jeb logoneiroze ir runas tempa, ritma un plūduma traucējumi, kas rodas mēles, lūpu, rīkles un citu artikulācijā un balss veidošanā iesaistīto muskuļu spazmu dēļ. Stostīšanās pamatā ir pārslēgšanās grūtības no vienas kustības uz nākamo. Tā var izpausties kā skaņu, zilbju, vārdu vai pat frāžu atkārtojumi, piemēram, "b-b-bumba" vai "bu-bu-bumba", vai "bumba-bumba-bumba."

Enurēze jeb "slapināšana gultā" ir nakts urīna nesaturēšana bērniem, kas vecāki par pieciem gadiem. Šī rīcība, kas bērniem ir ļoti izplatīta parādība, nav apzināta un mērķtiecīga, bet gan periodiska, nekontrolēta urīna noplūde nakts miega vai diendusas laikā. Līdz piecu gadu vecumam šo diagnozi neuzstāda. Lielākajā daļā gadījumu nakts slapināšana gultā pāriet pati no sevis, bez ārstēšanas, tomēr tajos gadījumos, kad enurēze saglabājas pēc sešu septiņu gadu vecuma, ir jāmeklē speciālista palīdzība.

Apmēram līdz viena gada vecumam mēdz būt ierasts, ka bērniņš guļ kopā ar vecākiem – notiek zīdīšana, mamma var justies nogurusi, un bērniņš arī mierīgāk guļ, jūtot tuvu cilvēku klātbūtni. Diemžēl bieži vien šāda kopā gulēšana beidzas ar kreņķiem brīdī, kad mazais tiek izraidīts no siltās vecāku gultas. Kā mācīt bērniņu gulēt savā gultā, skaidro emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte.

Skarlatīna jeb šarlaks ir akūta infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir hemolītiskais streptokoks, kas atrodams slimnieka rīkles un deguna izdalījumos. Pēc izslimošanas organismā izveidojas antitoksīns un rodas imunitāte. Vislielākā skarlatīna izplatība novērojama rudenī un ziemā meteoroloģisko faktoru, organisma pretestības samazināšanās, vitamīnu trūkuma, kā arī biežu elpceļu iekaisumu rezultātā. 

Reta sindroms, kas tiek dēvēts arī par Kluso eņģeļu slimību, ir reta ģenētiska neiroloģiska slimība, kas saistīta ar pelēkās vielas attīstības traucējumiem, izraisot pakāpenisku sīkās motorikas prasmju un runas zudumu. Šis traucējums galvenokārt skar meitenes. Lielākā daļa zīdaiņu ar Reta sindromu attīstās normāli pirmos sešus līdz 18 mēnešus, taču pēc tam zaudē gūtās iemaņas, piemēram, spēju rāpot, staigāt, runāt vai izmantot rokas.